Vislielākā ieroču kolekcija Latvijā

Ko dara ekspertīzē

Ekspertīzes darbinieku rīcībā vismaz vienu reizi nonāk visi Latvijā legāli ievestie un reģistrēšanai pakļautie ieroči (izņemot Nacionālo bruņoto spēku un NATO sabiedroto rīcībā esošos), un te tiek veikts kontrolšāviens, pēc kā lode un čaulīte, kā arī to attēli nonāk kartotēkā. Stobra atstātie skrāpējumi uz lodes un pēdas uz kapsulas lielā palielinājumā katram ierocim ir tikpat unikāli kā pirkstu nospiedumi cilvēkam. Saņemot kādā lietā izmantotu ieroci, tiek veikta ekspertīze, un, ievadot saņemtos datus sistēmā, tā pati atrod sakritību.

Ieroči ekspertīzē nonāk dažādu iemeslu dēļ – viena grupa ir tādi, kurus atstāj aizsaulē aizgājušie cilvēki, kuriem nav mantinieku; tādos gadījumos policija tos izņem un, ja ierocim nav nekādas kolekcijas vērtības, iznīcina.

Otra lielā grupa, it sevišķi pēdējos gados, ir “melnās arheoloģijas” entuziastu atradumi – reizēm pie šādiem kolekcionāriem atrod desmitiem un pat simtiem dažādu ieroču detaļu, un pēc likuma visam ir jāveic ekspertīze, lai noteiktu to lietošanas derīgumu.

Trešā un svarīgākā grupa ir kaujas gatavībā esoši ieroči, kas izmantoti noziegumos, bijuši iesaistīti nelaimes gadījumos vai vienkārši konfiscēti saistībā ar to nelegālu glabāšanu. Gadā eksperti veic vidēji 600 ieroču un 200 patronu ekspertīzes, un vienā pārbaudes lietā var būt ne tikai viens šaujamais. Šobrīd Latvijā ir tikai četri (!) sertificēti ieroču eksperti, un tas arī izskaidro ilgo gaidīšanas laiku un garos kriminālprocesu termiņus. Protams, aktuālo smago noziegumu ieroču pārbaudēm tiek dota priekšroka, bet rinda uz parastas ekspertīzes veikšanu ir aptuveni divi gadi.

Tehniskais aprīkojums ir labs, tikai jāņem vērā, ka pat visjaunākais elektroniskā mikroskopa modelis noveco divu trīs gadu laikā, un tad vīriem, skatoties jaunāko modeļu katalogus, nākas skaudīgi nopūsties. Katram jaunam modelim nāk klāt jaunas, agrāk par fantastiskām uzskatītas funkcijas, bet diemžēl tas prieks maksā vairākus simtus tūkstošu eiro. Eksperti gan smej: “Lai cik jaunus aparātus mēs te dabūtu, līdz televīzijas seriāla C.S.I. ekspertu līmenim mēs tāpat nekad neizaugsim.”

Ekspertam, kas veicis konkrētā noziegumā izmantota ieroča ekspertīzi, ir jādodas arī uz tiesu liecināt, un tas arī paņem laiku. Edmunds Bebris gan lepojas, ka pa visiem eksperta darba gadiem viņa ekspertīze nevienā tiesas procesā vēl nav apšaubīta vai atzīta par nekvalitatīvu.

Diemžēl nevienā mācību iestādē šāda profila ekspertus negatavo, tāpēc zināšanas pāriet no mutes mutē, un šobrīd birojā darbā pieņemti divi mācekļi. Līdz pilntiesīga eksperta kvalifikācijai vismaz trīs četri gadi paies.

Ielikt maisiņā un nepieskarties

Protams, Deviņvīri, dodoties uz ekspertīzes biroju, cerēja apskatīt vai pat aptaustīt ieroci, ar kuru paveikts kāds leģendārs noziegums, taču – nekā. Visi tie šaujamie, kuri patlaban ir kā lietiskie pierādījumi kādā konkrētā krimināllietā, glabājas atsevišķā telpā. “Kad slepkavībā vai pašnāvībā izmantotam ierocim pabeidzam ekspertīzi, mēs to uzreiz ieliekam plastikāta maisiņā, lai vairāk tam nebūtu jāpieskaras – tāds mums te ieradums,” saka Edmunds Bebris.  

Savukārt ieroči, ar kuriem saistītās lietas ir pilnīgā pabeigtas tiesas pēdējā instancē, parasti tiek iznīcināti. Noziegumos joprojām visvairāk izmanto padomju laiku armijas bruņojuma mantojumu – pistoles Makarov, TT, retāk VDK virsnieku pistoli Stečkin. Plānotiem noziegumiem noziedznieki meklē “tīrus ieročus” – tādus, kuri Latvijā nekad agrāk nav izmantoti un kuru nav arī kartotēkā, bet pie tādiem joprojām visvieglāk tikt NVS valstīs. Ņemot vērā, ka nopietni vīri katru ieroci izmanto tikai vienu reizi, arī cenai ir nozīme.

Pamata kolekcijā parasti nonāk kādi unikālu modeļu ieroči, kuri ir reti sastopami, un te atrodams arī viens otrs šaujamais, par ko vīri no populārā amerikāņu šova Lombarda zvaigznes nevilcinoties noskaitītu vismaz pāris tūkstošus dolāru. Tomēr eksperts Uno Stangulis saka, ka no šāda skatupunkta viņi nekad kolekcijas vienības neesot vērtējuši, jo, kamēr amerikānim ļoti vērtīgs būs kāds Smith & Wesson revolveris vai Winchester šaujamais, tikmēr mūsējie fano par vietējā meistara izgatavotu revolvera tipa šaujamo, ko lādē ar medību bises patronām.

Par ekspertu spējām liecina arī kāds reāls stāsts vēl no padomju laiku beigām, kad tehniskās iespējas bija daudz mazākas. Uz ekspertīzi atnāca kāda māte, kuras dēls no dienesta padomju armijā mājās tika nogādāts cinka zārkā ar paskaidrojumu “izdarījis pašnāvību”. Māte, protams, šādai versijai neticēja. Cinka zārkus atvērt bija aizliegts, taču armijnieki bija viņai atdevuši arī dēla mantas, starp kurām bija liktenīgās lodes caururbtā karaklausības apliecība. Pēc šīs apliecības tad arī eksperts noteicis, ka lode ir šauta no muguras un par nekādu pašnāvību nevar būt ne runas. Tika sākta krimināllieta, un atklājies, ka puisi ir noslepkavojis kāds praporščiks, kuru viņš pieķēris apzogam noliktavu. Jau bija sākušies Gorbačova laiki, un vainīgo tiešām notiesāja.

Pistoli Roth-Steyr M 1907 izstrādāja divi Austrijas konstruktori (Georgs Rots un Karels Krnka), un tā tika pieņemta Austroungārijas armijas bruņojumā 1907. gadā. Tā kā pistole pamatā pēc valsts pasūtījuma tika izgatavota firmas Steyr rūpnīcā, pistolei tika dots nosaukums Roth-Steyr M 1907. Tieši šai pistolei tika izstrādāta speciāla munīcija 8x19 mm, kas nebija paredzēta šaušanai nevienā citā šaujamierocī. Pistole tika lādēta no augšas ar speciāli izstrādātu aptveri, kuras ietilpība bija 10 patronas. Pistoles ražošana tika pārtraukta 1914. gadā. Kopumā tika saražots nedaudz virs 80 000 šādu pistoļu, kas palielina pieprasījum pēc tām mūsdienu ieroču kolekcionāru vidū.

Pašizgatavots 16. kalibra revolveris, šauj ar 16. kalibra medību patronām (var ar skrotīm, renkuļiem vai lodēm). Stobrs gluds, ņemts no caurules. Vāja precizitāte, paredzēts šāvienu izdarīšanai no tuva attāluma, toties lielas iznīcinošās spējas (lieli, caurejoši bojājumi ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem un kaulu lūzumiem). Veltnim ir piecas patrontelpas. Šaušanas mehānisms ir vienkāršas darbības – pirms katra šāviena gailis uzvelkams ar roku.

Smith&Wesson 5,6 mm (“mazkalibra”) sporta pistole ar klusinātāju.

26 mm signālpistole.

Lefošē sistēmas revolveris. Pirmie revolveri, kas paredzēti šaušanai ar patronām – “unitāru munīciju”, kurai sānos bija šaujampulvera aizdedzes adata. Izgatavots ap 1860. gadu.

5,6 mm Margoļina sistēmas sporta pistole MЦ. Stobra galā ir stobra “bremze” (samazina atsitienu pret roku un stobra gala kustību uz augšu pēc šāviena). Kaste ar piederumiem (tīrīšanas līdzekļi, papildu magazīna tēmēkļa, roktura regulēšanai).

Pistole ASTRA A-90, kalibrs 9x19, izstrādāta spāņu ieroču kompānijā Astra Unceta y Cía 1985. gadā. Ārēji atgādina SIG-Sauer P-220.

Winchester modelis 1895, kalibrs 7,62x54R, izgatavota 1916. gadā Krievijas impērijas armijai. Ar šāda modeļa šautenēm cīnījās arī latviešu strēlnieki. Neērta pārlādēšana ierakumu apstākļos (sviru vajadzēja virzīt uz leju, tas ir, ieroci celt uz augšu, pašam kļūstot par vieglu mērķi). Henrija sistēmas patronu pārlādēšanas skava.

Līnijmetējs, angļu. Sāka ražot Pirmā pasaules kara laikā. Virves nodošanai un kuģa buksēšanai uz ostu vai novilkšanai no sēkļa.

Divstobru signālpistole SDL, 26,5 mm, kuģiem un zemūdenēm, vācu. Sāka ražot ap 1935. gadu, izmantoja Otrā pasaules kara laikā. Ar retu elementu signālpistolēm – drošinātāju.

Webley&Scot signālpistole, 26 mm.

Pašizgatavota no kanalizācijas caurulēm. Šauj ar dārzeņiem, kurus iespiež no stobra gala puses. Šāviņi tiek izšauti, aizdedzinot viegli uzliesmojošas vielas (matu lakas un citus flakonus), ar īssavienojumu.

Kalašņikova sistēmas triecienšautene ar nakts redzamības tēmēkli un zemstobra granātmetēju.

Maskēts šaujamierocis lietussarga veidā. Iespējams izdarīt atsevišķus šāvienus ar 5,6 mm (“mazkalibra”) patronām. Paredzēts šaušanai maskēti, no tuva attāluma.

Pašizgatavota gāzes pistole. Pēc katra šāviena konstrukcija jāskrūvē vaļā, lai izņemtu izšauto čaulu.

Browning, 6,35 mm kalibra. 1906. gada parauga kabatas pistole. Parasti izmantoja sievietes, glabājot rokassomiņās, lai pasargātu sevi no laupītājiem un varmākām.