Iepazīstamies ar mazo sēņotāju "Renault Captur"
Krosoveru mode ir radījusi visdažādākā izmēra automobiļus – sākot no lieliem līdz teju vai kabatas izmēra. Pie pēdējiem var pieskaitīt "Renault Captur", kas pavisam nesen piedzīvojis otrās paaudzes modeļa nonākšanu tirgū.
Kad pirms septiņiem gadiem parādījās pirmās paaudzes "Captur", tik maza izmēra krosoveru ražošana vēl nebija kļuvusi par modes lietu. Kopā ar "Nissan Juke" "Renault Captur" kļuva par žanra aizsācējiem. Un, kā vēlāk izrādījās, žanrs bija visai pieprasīts – "Captur" ātri vien kļuva par vienu no visvairāk pirktajām automašīnām Eiropā, un līdzīgus modeļus ar skubu sāka projektēt arī citi autoražotāji.
Drīz vien mazo krosoveru bija saviesies ka biezs, tāpēc "Renault" nevarēja atļauties gulēt uz lauriem un pagājušā gada nogalē laida klajā otrās paaudzes "Captur". Vai tam izdosies atkārtot pirmās paaudzes panākumus, rādīs laiks, taču visas iespējas tam ir. Jo auto ir izdevies simpātisks.
Jaunas formas un risinājumi
Jaunais "Captur" ir kļuvis tāds kā ducīgāks, tāds kā apaļīgāks. Nevar nepamanīt uzkrītošo līdzību ar nesen atjaunoto "Renault Clio" – abas mašīnītes ir kā dvīņi, tikai viena mazliet lielāka. Šī sajūta nepamet arī "Captur" salonā, kas īpaši neatšķiras no "Clio": tāda pati stūre, tāds pats instrumentu panelis, tāds pats multimediju sistēmas displejs. Par to domas gan ir atšķirīgas – ir ļaudis, kam tas patīk, bet ir arī tādi, kas to kritizē kā uzkrītoši lētu risinājumu. Sak, uzsprauda priekšā planšeti, un viss. Gaumes lieta. Personīgi man pret šādu risinājumu nav nekādu iebildumu, jo vairāk tāpēc, ka sistēmas izvēlne ir vienkārša un labi saprotama.
Ir gan "Captur" salonā kāda lieta, kas atšķiras no "Clio", – ātruma pārslēga konsole. Te dizaineri ļāvuši vaļu fantāzijai, ietupinot pārslēga sviru tādā kā no priekšējā paneļa izbīdītā balkonā. Šāds risinājums ļāvis atbrīvot vietu zem pārslēga, kur atrodas plauktiņš telefonam un bezvadu uzlādes punkts. No vienas puses, praktiski, no otras – piedodiet, taču tas izbīdījums tomēr tā mazliet dīvaini izskatās... Taču paliksim pie tā, ka arī tas ir gaumes jautājums.
Kopumā auto gan no iekšpuses, gan no ārpuses izskatās stilīgi. Īpaši, ja zinām, ka ražotājs piedāvā diezgan plašas automobiļa personalizācijas iespējas ar dažādu krāsu gammu. Tātad, ja ir vēlēšanās, var atrast veidus, kā izcelties. Turklāt apdares materiāli tādas klases un cenas automašīnai ir visnotaļ kvalitatīvi.
Ar ērtībām "Captur" viss ir kārtībā. Sēdekļi ērti, vietas pietiek arī aizmugurē, kur viegli satilps divi būdīgas miesasbūves vīri. Ja knapāki, tad pat trīs. Arī bagāžnieks ir tādu izmēru automobilim atbilstošs.
Uz piepilsētas mežu bekot
Kā "Captur" uzvedas uz ceļa? Polijā notikušajos testos bija pieejami automobiļi ar divu veidu dzinējiem – 1,3 un 1 litra benzīna motoriem. Pirmajam komplektā ir automātiskā ātrumkārba, otrajam – mehāniskā. Personīgi man labāk patika 1,3 litru četrcilindru variants, kas ir nepārprotami dinamiskāks, ko īpaši labi varēja saprast uz lieliskajiem poļu autobāņiem. Tur "Captur" nepavisam nekrita ar seju zaptē. Savukārt mazie lauku celiņi (pat prātā nebija nācis, ka Polijā ir TIK daudz ābeļdārzu – tie stiepās apkārt itin visiem lauku ceļiem) ļāva saprast, ka braukšana ir gana komfortabla arī pa bedrītēm un nelīdzenumiem. Viena litra trīscilindru motors ir ekonomiskāks un lēnīgāks, taču savu pircēju gan jau atradīs arī tas. Tagad pieejams ir arī dīzeļmotors, taču testa laikā tas vēl nebija servēts izmēģinājumiem, tāpēc par to mums pagaidām viedokļa nav.
Izbraukājot gan laukus, gan šosejas, kļūst apmēram skaidra šā auto sūtība un mērķauditorija. Pilnpiedziņas versijas gan tam nav, taču nost no asfalta braukt var droši. Saprāta robežās, protams. Vālēt pāri dubļainam kartupeļu laukam es ar to neieteiktu, taču ar izbraucienu sēnēs "Captur" mierīgi tiks galā. Kā mērķauditoriju iztēle tā vien zīmē piepilsētā dzīvojošu jaunu ģimeni, kas auto izmanto braucieniem uz darbu un brīvdienās uz laukiem. Šis varbūt nav pats aizraujošākais un dinamiskākais automobilis, taču nerada arī ne mazākās šaubas par to, ka ar tam uzticētajiem pienākumiem tiks galā.
Aprīkojums un cenas
Uzslavas vērts ir "Captur" aprīkojuma līmenis. Pat bāzes versijā ir iekļauta virkne drošības sistēmu, ieskaitot aktīvo bremzēšanas sistēmu ar gājēju un velosipēdistu atpazīšanu, joslas saglabāšanas sistēmu un ceļa zīmju atpazīšanu. Renault īpaši lepojas ar to, ka šādas klases auto iekļāvis tehnoloģiju, kas ļauj automātiski sekot priekšā braucošajam, ieturot distanci, taču šis jaunums drīzāk noderēs uz ātrgaitas šosejām, nevis Latvijas ceļiem.
Latvijas apstākļos "Renault Captur" lielākā problēma būs lielais konkurentu klāsts, jo līdzīgu mašīnu tirgū netrūkst. Taču "Captur" ir kāds trumpis – cena. Mūspusē populārais "Nissan Juke" ir par pusotru vai diviem tūkstošiem dārgāks (turklāt daudziem asociējas ar meiteņu auto), tas pats sakāms par "Volkswagen T-Cross" (nerunājot nemaz par "T-Roc") un stilīgo "Fiat 500X". Cenas ziņā tuvākie konkurenti varētu būt "Seat Arona" un "Škoda Kamiq", bet arī tad jāveic diezgan rūpīgs pētniecības darbs komplektāciju aprīkojuma salīdzināšanā. "Deviņvīru" favorīts – "Captur" ar 1,3 litru benzīna motoru – maksā no 19 000 EUR, taču auto ar viena litra dzinēju būs jūtami lētāks – no 15 490 EUR.
"Renault Captur"
Dzinējs: 1,3 litru benzīna
Jauda / griezes moments: 130 ZS / 240
Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 10,6 sek.
Vidējais degvielas patēriņš: 6,7 l
Cena: no 19 000 EUR
