Latvijas kristiešu brīnumu un svēto relikviju TOP 10: romiešu karavīra kauli, raudošās ikonas, neauglības dziedinātāja
Šogad kristīgās Lieldienas mums jāsvin ārkārtējos apstākļos, kad nevaram doties uz dievnamiem un Dieva pielūgsmes vietām, kuru Latvijā ir neskaitāms daudzums. Tomēr mēs varam par šīm vietām un lietām šajā laikā īpaši piedomāt un tās pielūgt. Tāpēc Jauns.lv šajā laikā piedāvā ielūkoties Latvijas kristiešu sakrālo dārgumu un brīnumu TOP 10.
Par kristietības ieviesēju mūsu zemē tiek uzskatīts Meinards no Zēgebergas (1130/1140-1196), kaut gan daudzi uzskata, ka pirmie Labās Vēsts sludinātāji latvju zemē neieradās pa jūru no Vāczemes kā katoļi un nofraktējās Ikšķilē, bet gan iesoļoja kā pareizticīgie no Austrumiem senajās latgaļu zemēs. Tomēr, lai kā arī tur nebūtu, 1993. gada 8. septembrī, savas Latvijas vizītes laikā pāvests Jānis Pāvils II kanonizēja bīskapu Meinardu svēto kārtā, atzīstot viņu par latviešu pirmo apustuli un bīskapu.
Tā nu vairumam Latvijas ticīgo Meinards ir svētais, kura relikvijas un darbi jāgodā, un kuram jāvelta arī lūgšanas. 1185. gadā ar Visbijas mūrnieku palīdzību viņš Ikšķilē uzcēla pirmo kristiešu svētnīcu un tika iecelts Ikšķiles bīskapa godā. Ikšķiles baznīcas drupas, kas pēc Rīgas HES uzbūvēšanas, nu apskauj Daugavas ūdeņi, kļuvušas par savdabīgu svētceļojumu mērķi. Uz turieni var doties arī būvniecības vēstures izzinātāji, jo Ikšķiles baznīca ir pirmā mūra celtne Baltijā.
Meinards mira 1196. gada 12. oktobrī un sākumā tika apglabāts Ikšķiles baznīcā. 14. gadsimtā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Doma baznīcā, kur tās atrodas arī tagad – Svētā Krusta altāra priekšā.
