Latvijas noslēpumi: dāņu brīvprātīgie Latvijā
Dānija nepiedalījās Pirmajā pasaules karā, toties dāņu brīvprātīgie deva savu artavu Latvijas neatkarības kaldināšanā, piedaloties Cēsu kaujās, kur latvieši guva uzvaru pār vācu landesvēru.
Jau tūlīt pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Pagaidu valdība centās meklēt sabiedrotos dažādās valstīs un risināja sarunas arī ar Skandināvijas valstīm. 1919. gada janvāra sākumā, laikā, kad Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdības ietekme bija niecīga, Latvijas valdības pārstāvji izbrauca uz Stokholmu un Kopenhāgenu cerībā tur atrast atbalstu cīņai par valsts neatkarību. 20. janvārī valdības delegācija ieradās Kopenhāgenā. Starp citiem jautājumiem tā ar Dānijas valdības pārstāvjiem pārrunāja arī iespējamo dāņu brīvprātīgo vervēšanu un apbruņošanu. Tomēr šīs sarunas nevedās, jo Dānijas politiskajā dzīvē būtisku lomu spēlēja sociāldemokrāti, kuri uz Ulmaņa valdības perspektīvām raudzījās bez īpaša entuziasma. Savu lomu nospēlēja gan Latvijas Pagaidu valdības piespiedu sadarbība ar vācu militāristiem, gan vācbaltiešu propagandas radītais latviešu lielinieku tēls. Tā nekādu reālu palīdzību panākt neizdevās.
Vienlaikus ar Latvijas valdības delegāciju rosīgu darbību Dānijas un Zviedrijas galvaspilsētās bija sākuši arī Igaunijas pārstāvji, kuri tāpat sastapās ar grūtībām un pretdarbību. Ar lielām grūtībā tika savervēti pāris simti brīvprātīgo, kuri kā Dāņu un baltiešu palīdzības korpuss 1919. gada 4. janvārī ieradās Tallinā. Šīs vienības sākotnējo apbruņošanu un apgādi uzņēmās daži dāņu finansisti, vēlāko apgādi nododot Igaunijas armijas ziņā. Dāņu korpuss sastāvēja no kājnieku rotas un vieglo ložmetēju nodaļas, skaitliskais sastāvs bija apmēram 200 vīru. Par dāņu brīvprātīgo vienības komandieri tika iecelts bijušais Dānijas armijas kapteinis Rihards Gustavs Borgelins.
Igaunijas armijas sastāvā dāņu brīvprātīgie piedalījās cīņas pret lieliniekiem Igaunijas Dienvidu frontē. Igauņu karaspēkam nonākot Latvijas teritorijā, dāņu brīvprātīgie piedalījās cīņās pret lieliniekiem Latgalē. Dānijas karavīru vienība piedalījās cīņās par Litenes muižās ieņemšanu 1919. gada 30. maijā, kā arī 31. maijā Vecgulbenes atbrīvošanā. 5. jūnijā kopā ar Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras kājnieku pulku dāņi no lieliniekiem atbrīvoja Jēkabpili un Krustpili. Dāņu brīvprātīgie vairākas dienas pilsētā pildīja komandanta dienestu. Tas bija laiks, kad virs Krustpils plīvoja Dānijas karogs un ielās skanēja dāņu valoda. Dāņu brīvprātīgie Latvijas teritorijā atradās līdz jūnija beigām, pēc tām viņus pārdislocēja uz Igaunijas dienvidiem un viņi piedalījās cīņas pret lieliniekiem pie Pleskavas.
Apliecinot pateicību Dānijai par palīdzību cīņā pret valsts ienaidniekiem, pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Latvijas valdība astoņus dāņus apbalvoja ar mūsu valsts augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni.
Dāņu komandieris
Rihards Gustavs Borgelins (1887 Herninga, Dānija – 1966 Kopenhāgena, Dānija) 1911. gadā beidza Kronborgas virsnieku skolu. No 1912. gada dienēja Dānijas bruņotajos spēkos leitnanta dienesta pakāpē. 1916. gadā paaugstināts par kapteini, pēc dažiem gadiem atvaļināts rezervē. 1919. gadā, būdams 2. pulka kaprāļu skolas Verlēzē pasniedzējs, pieteicās Dāņu un baltiešu palīdzības korpusā un piedalījās Igaunijas brīvības cīņās. Frontē atradās līdz 1919. gada 1. augustam. 1919. gada nogalē Dānijas valdība Borgelinu paaugstināja par pulkvedi-leitnantu un iecēla par novērotāju krievu baltgvardu Ziemeļrietumu armijā. Pēc šīs armijas likvidācijas dienēja Igaunijas armijā. Turpmākos gadus Borgelins pavadīja Igaunijas valdības piešķirtajā Maidlas muižā, bet 1940. gadā atgriezās Dānijā.
