Latvijas noslēpumi: pirmais masu teātra uzvedums "Vaidelote" Esplanādē
Leģendāra izrāde, pirmais masu teātra uzvedums, 800 dalībnieku, 18 tūkstoši skatītāju un milzīgs režisora honorārs – tā dažos vārdos var raksturot Aspazijas lugas "Vaidelote" brīvdabas iestudējumu 1927. gada 31. jūlijā pašā Rīgas centrā Esplanādē.
1. augustā laikrakstā "Pēdējā Brīdī" Jānis Sudrabkalns aprakstīja notikušo: “Īsti tautas svētki. Pilna Esplanāde publikas, kurā pavisam nav lepnās ziemas sabiedrības, totiesu visi dzīvi klausītāji, kuri ar sevišķu labpatiku uzņem vietas, kur var pasmieties.” Uzvedumu organizēja Latvijas kara invalīdu savienība, par režisoru pieaicinājusi Voldemāru Ābramu, galvenās lomas atveidoja Mirdza Šmidhene un Alise Brehmane, iestudējumā piedalījās 800 Nacionālā, Dailes, provinces teātru un Operas aktieri, vairāku koru koristi, kā arī Vidzemes un smagās artilērijas pulku kareivji. Arī nepieciešamās dekorācijas un kostīmi bija aizlienēti no lielākajiem teātriem.
Pirms izrādes dalībnieki, pārtapuši savu varoņu tēlos, proti, 14. gadsimta Lietuvas augstmaņos (kuri pārvietojās zirgos), karaspēkā, zemniekos, priesteros un priesterienēs (tās savukārt vestas ar auto) devās gājienā, kura dēļ slēdza satiksmi. Tas, kā liecina dalībnieku atmiņas, gan nevienu nav saērcinājis, tieši otrādi – pilsētnieki ar prieku un patikšanu noskatījušies šajā procesijā.
Arī Esplanādē skatītājiem nav piedāvāta tīra māksla vien, viņi īpaši ierīkotās teltīs varējuši baudīt uzkodas un dzērienus. Izrādē bija klāt arī lugas autore Aspazija ar kungu dzejnieku un tā brīža izglītības ministru Raini, pēc izrādes cienījamā dzejniece saņēma pateicīgo skatītāju no sirds dāvātu rožu klēpi. Savukārt Voldemārs Ābrams kļuva par pirmo latviešu režisoru, kura uzvedumu vienā reizē noskatījās tik daudz skatītāju, un pirmais, kurš saņēmis tik amerikānisku honorāru: apaļos skaitļos – 150 000 rubļu.
