Dienvidkorejas studenta piedzīvojumi Latvijā: "Ir pārāk riskanti būt profesionālim tikai vienā konkrētā jomā"

Hvidže studē starptautisko ekonomiku un komercdiplomātiju un apgalvo, ka neredz atšķirību, vai būt augstskolas studentam Vācijā, Nīderlandē vai Latvijā. “Šeit taču ir Eiropas Savienība un augstskola atbilst tās izglītības prasībām,” viņš saka. Un piebilst: lai arī tas varētu izklausīties dīvaini, redz spēcīgas kopsakarības Dienvidkorejai ar Latviju. Varētu pat teikt – jūtas šeit radniecīgi.

Esmu no labās Korejas...

Kad iepazīsties ar cilvēkiem, ko tu parasti par sevi saki?

Ka esmu no labās, nevis sliktās Korejas. Ja pasaki, ka esi korejietis, cilvēki vienmēr samulst un uzreiz mēģina noskaidrot – ziemeļu vai dienvidu?

"Facebook" tavā profilā teikts, ka esi no ASV...

Esmu dzimis Korejā, bet mācījos vidusskolā ASV, Oregonā. Pēc tam atbraucu studēt uz Eiropu.

Tev ļoti patīk ceļot. Tas tev ir mērķis paviesoties pēc iespējas vairāk valstīs?

Tas nav gluži mērķis, bet man tā patīk pavadīt brīvo laiku. Uzaugot skatījos, kā mans tēvs strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tā viņš strādā joprojām, lai gan šogad vai nākamgad ies pensijā. Saprotu, ka visticamāk būšu tāds pats kā viņš, tāpēc tagad cenšos redzēt pasauli tik daudz, cik vien iespējams. Esmu arī sācis audzēt garākus matus, vēlos izmēģināt dažādas mākslinieciskas, radošas lietas, pirms kļūstu par pilna laika darbinieku. Man ļoti patīk ceļot “stopējot”.

Viens ir ceļot, otrs – studēt dažādās valstīs. Pirms ierašanās Latvijā studēji arī Slovēnijā.

Ir jāstudē tas, kas tev patīk, vietā, kas tev patīk. Man ļoti patīk Latvijā. Nonācu šeit, jo mani interesēja Baltijas ģeogrāfija un ekonomika. Vidusskolas laikā izstudēju to, kā Baltijas valstis kļuva neatkarīgas un cik strauji attīstās to ekonomiskie procesi. Redzu daudzas kopsakarības ar Korejas attīstību, tikai īsākā versijā. Esmu licis likmi uz Latviju, jo redzu, ka šeit ir milzīgas iespējas lielai izaugsmei arī nākotnē.

Esi Latvijā jau ceturto gadu. Kā tev šeit patīk?

Patīk. Redzu, kā aug ekonomika. Ne pārāk gan patīk tas, ka līdz ar to aug arī mana dzīvokļa īres maksa. Dzīvoju pilsētas centrā un katru gadu maksāju arvien vairāk.

Acīmredzot tev patīk arī Universitāte, ja jau turpini šeit studēt?

Tā tiešām ir ļoti laba! Visas lekcijas tiek pasniegtas angļu valodā, profesoriem ir ļoti laba izglītības bāze, kas iegūta dažādās pasaules valstīs. Mums ir latviešu profesors, kurš dzimis Brazīlijā, vēl viens latviešu profesors, kurš dzimis Kanādā un studējis ASV...

Gan jau netrūkst arī ārzemju studentu.

Tādi ir, bet es neteiktu, ka ļoti daudz. Esmu vienīgais korejietis. Vismaz pilna laika studijās noteikti. Ir, protams, "Erasmus" programmas studenti, bet viņi šeit uzturas tikai trīs vai četrus mēnešus.

Kādēļ tu studē tieši starptautisko ekonomiku un komercdiplomātiju? Tas ir tēmēts uz konkrētu darbu kādā valstiskā institūcijā?

Būtībā jā. Gandrīz visi mani kursabiedri vēlas kļūt vai nu par diplomātiem, vai politiķiem. Man ir līdzīgi mērķi, bet es vēl simtprocentīgi nezinu. Man patīk apskatīties, kur dzīve ved. Turklāt pēc studijām man divus gadus būs jānodien Dienvidkorejas armijā, jo neesmu to vēl izdarījis.

Tas nozīmē, ka nākamgad tu atgriezīsies Korejā?

Tas ir mans pienākums. Pēc tam pilnīgi iespējams, ka atgriezīšos Latvijā vai kādā citā Eiropas valstī. Tā es vēlētos. Es neizvirzu sev konkrētus mērķus. Vienīgais tāds mērķis manā dzīvē varētu būt, ka 70 gadu vecumā es izīrētu savu nekustamo īpašumu un vienkārši atpūstos.

Kādas ir tavas attiecības ar citiem divdesmitdivgadniekiem?

Daudzi mana vecuma cilvēki liekas vēl kā bērni. Manā studiju kursā tāda sajūta gan nerodas, jo mums visiem ir līdzīgi mērķi. Taču ballītēs mēdz būt ļoti dažādi. Var jau būt, ka daudzi vienkārši ākstās un izliekas par jaunākiem, lai būtu jautrāk.

Iedraudzēties ar latviešiem

Kādi tev šķiet latvieši?

Ar latvieti ir ļoti grūti iedraudzēties, bet tad, kad tas ir izdevies, viņš kļūst par labāko draugu, kādu vien vari vēlēties. Bet iedraudzēties ir grūti. Cilvēkiem nav smaidīgu seju, tās ir ledusaukstas. Mani draugi no citām Eiropas zemēm gan saka, ka viņiem ir vēl grūtāk, jo viņi izskatās tāpat kā latvieši, līdz ar to ir vēl grūtāk sākt sarunu un iedraudzēties. Man palīdz tas, ka es izskatos eksotiski, un cilvēki parasti paši sāk ar mani sarunāties.

Vai tu runā arī latviski?

Ļoti nedaudz. Tiešām vēlējos iemācīties latviešu valodu, jo tā ir unikāla un reta, taču intensīvajā studiju grafikā neatradu brīvu laiku. Tomēr nedaudz saprasties varu.

Tiešām visu laiku studē vai tomēr atrodi laiku arī pastrādāt?

Tie drīzāk ir projektu darbi. Piemēram, Latvijā bija Korejas televīzija, tad es biju viņu koordinators. Vēl ASV es strādāju kompānijā "QK Productions" Holivudā par aktieru atlases menedžeri un mārketinga direktoru.

Cik tev bija gadu?

Septiņpadsmit astoņpadsmit. Par mārketinga direktoru gan kļuvu 20 gadu vecumā. Korejā biju aktieris bērnu lomās. Tīņa gados vairs nevēlējos filmēties. Sapratu, ka daudz foršāki izskatās cilvēki, kuri ir aiz kamerām, ka vēlos apgūt to pasauli. Pamatskolā pat uztaisīju vienu filmu, un tā tika izvēlēta kā paraugs Korejas kino amatierskolu apmācību programmai. Tiku arī uzaicināts jauniešu filmu žūrijā. Un tad nonācu vidusskolā ASV, kur meklēju visas iespējas turpināt iesākto filmu industrijā. Devos uz Losandželosu un ar savu CV uzplijos visiem zināmajiem korejiešu režisoriem. Viens no režisoriem – Queen Kim – teica, ka redzot manī sevi tajā vecumā, un piekrita pieņemt mani darbā. Strādāju ļoti cītīgi, bez samaksas. Iepatikos viņam un tiku paņemts līdzi arī uz Kannu, Venēcijas un Berlīnes kinofestivāliem. Joprojām, kad viņš ierodas Eiropā no ASV, tieku uzaicināts pievienoties kā viesis kādā kinofestivālā, tāpēc arī šogad biju Kannās.

Kā tev tur gāja, var apskatīties tavā īsfilmā interneta vietnē "YouTube".

Jā, uztaisīju arī tādu tūrista filmiņu. Tas, ar ko es nodarbojos, ir filmas nopirkšana no kāda maz zināma režisora, tās aizvešana uz Kannu filmu tirgu un pārdošana. Tā ir tā sauktā distribūcija.

Izklausās jau pēc reālas karjeras filmu industrijā. Kam tev komercdiplomātija?

Es varētu turpināt strādāt filmu industrijā, bet vēlos izmēģināt daudz ko, lai nepalieku pie vienas izvēles. Tikai tā sapratīšu, kas man tiešām patīk. Man, piemēram, ir draugs, kurš nodarbojās tikai ar profesionālo beisbolu, dabūja elkoņa traumu un tagad tirgo automašīnas, jo neko citu īsti neprot. Es negribu nonākt šādā situācijā. Ir pārāk riskanti būt profesionālim tikai vienā konkrētā jomā.

 Prezentēt savu valsti

Esi arī Korejiešu studentu asociācijas vadītājs. Rīgā ir tik daudz korejiešu studentu?

"Erasmus" programmā ir kādi divdesmit. Bija arī vairāki pilna laika studenti, bet viņi jau aizbrauca mājās. Iemesls, kāpēc izveidoju šādu asociāciju Rīgā, bija tāds, ka visur citur tādas jau bija, bet Latvijā vēl nebija. Korejiešu studenti šeit ir superreta parādība, taču mums ir jāreprezentē sava valsts. Rīkojam meistarklases jauniešiem par to, kas Koreja īsti ir, ar ko tā ir īpaša. Tagad jau ir vienkāršāk, jo pēkšņi visi zina, kas ir, piemēram, k-pop (korejiešu popmūzika, kas strauji iekarojusi Rietumu mūzikas tirgu – Red.). Vēl pirms trijiem gadiem jutos kā citplanētietis, jo neviens īsti nezināja, no kādas valsts esmu te ieradies.

Noteikti gana daudz esi dzirdējis jautājumus par Ķīnu un Japānu?

Jā, uz ielas daudzi mēdz teikt: “Ni hao!” Ir korejieši, kas par to apvainojas, bet mani tas nesatrauc, jo cilvēki vienkārši vēlas sasveicināties vienīgajā veidā, ko prot no Āzijas valodām. Ja es skatos uz igauni, latvieti un lietuvieti, tad visi man izskatās pēc amerikāņiem...

Izskatās, ka esi liels Korejas patriots.

Noteikti. Nekur nav tik labi kā savā dzimtenē. To mēdzu teikt arī latviešu studentiem, kuri man stāsta, cik slikti te viss ir, ka viņi brauks prom uz Londonu un dzīvos tur. Es saku, lai brauc un saprot, kā tur ir strādāt un dzīvot. Pēc tam, visticamāk, būs lieliski atgriezties mājās.

Par godu Baltijas ceļa 30 gadu jubilejai, biji devies 900 kilometru garā stopēšanas maratonā pa Latviju un Lietuvu.

Kā korejietis ļoti labi izprotu šīs sajūtas. Mēs arī esam daudz cietuši no kaimiņvalstīm – no Ķīnas, Japānas. Ir viegli saprast jūsu vēlmi pēc brīvības. Esam it kā ļoti atšķirīgi, bet tajā pašā laikā arī līdzīgi. Tāpat korejieši Āzijā zināmi kā ne pārāk smaidīgi un draudzīgi cilvēki... Gandrīz visi korejiešu studenti, beidzot studijas Latvijā, man teikuši, ka valsts it kā ir pilnīgi citāda, bet gaisotne labi pazīstama.

Ar autostopiem pārvietoties šeit laikam nav problēmu, ja jau veici tik garu ceļojumu?

Jā, un man patīk “stopēt” ne jau tāpēc, ka man trūktu naudas. Vienmēr esmu centies “stopēt” visur, kur ceļoju. Paņemu līdzi mugursomā suvenīrus, ko uzdāvināt kā pateicību, un braucot runājos ar cilvēkiem. Tas ir labākais veids, kā iepazīt vietējo kultūru.

Ja arī Tu zini kādu iedvesmojošu integrācijas piemēru, dod mums ziņu! Raksti mums uz e-pasta adresi musejie@rigasvilni.lv