Zambijā dzimušais Sīmurs Fereira par "Rīgas Melno balzamu", alkohola rūpnīcām pie Tekilas stacijas, elektroauto un regbiju

Viņa grūti prognozējamajā un aizrautīgajā dzīves un darba skrējienā atradām laiku sarunai par integrēšanos mūsu zemē, alkohola biznesa peripetijām, ceļošanu, automašīnām un balzamu, kura garšas pārsteigumus vajadzētu nogādāt arī līdz Brazīlijas bāriem.

Cik daudz gada laikā jūs uzturaties Latvijā?

Apmēram pusi laika. Tas ir darba laikā. Pārējā laikā ceļoju. Mums ir ļoti liels bizness Latvijā un Baltijā. Man jārūpējas par to, lai tas augtu un būtu ienesīgs. Un tajā pašā laikā arī jādomā, kā to paplašināt visā pasaulē.

Vai jūtaties jau daļēji latvietis?

Domāju, ka īsti nē. Pirmais nosacījums tad būtu latviešu valodas iemācīšanās. Tā ārzemniekiem ir sarežģīta valoda. Šī arī ir maza valsts. Visi cits citu pazīst. Ārzemniekam ir grūti iekļūt šādā sabiedrībā.

Esat šeit jau septīto gadu. Kādas pārdomas par latviešiem un mūsu kultūru?

Šī ir viena no tā sauktajām pārsteigumu zemēm. Kamēr neesi šeit pavadījis ilgāku laiku, ir grūti saprast, cik fantastiska un interesanta tā patiesībā ir. Ja tevi interesē mākslas izpausmes, arhitektūra, opera, ēdiens, lauki, pludmales... Latvija ir kā vēl neatklāts dārgakmens, tāpēc cenšos iedrošināt draugus braukt uz šejieni un labi pavadīt laiku.

Kultūra vispirms ir cilvēki...

Protams! Latvijā ir dažādas cilvēku grupas ar dažādu fonu un kultūru. Latviešu kultūrai ir līdzības ar ziemeļu kultūrām. Galvenā būtība ir tuvums dabai un attiecības ar mākslām. Es neteiktu, ka tas būtu kaut kas unikāli latvisks, taču izteikti šeit novērojams noteikti.

Latvijā dzīvojošs korejietis teica, ka ar latviešiem ir grūti iedraudzēties, bet, ja tas ir izdevies, tad latvieši ir labākie draugi, kādus vien vari vēlēties. Jums ir kādi līdzīgi novērojumi?

Es teiktu, ka tāda spēcīga draudzība ir daļa no latviešu kultūras. Esmu novērojis, kā cilvēki cits citam izpalīdz, ir draugi jau ļoti ilgu laiku un ir savstarpējā kontaktā. Kad iedraudzējies ar latviešiem, tā kļūst par daļu no tavas dzīves. Vienmēr saņemsi palīdzību, bet arī jāsaprot, ka tā ir interakcija. Tā pat vairāk ir kā ģimene, nevis draudzība tipiskā rietumu izpratnē.

Jūs paralēli dzīvojat arī Nīderlandē, esat dzīvojis vēl daudzās valstīs. Kur jūs jūtaties kā mājās?

Visvairāk Nīderlandē. Tur dzīvoju jau vairāk nekā 14 gadus. Tas ir ilgākais laika posms, ko esmu nodzīvojis vienā valstī.

Cik daudzās valstīs esat dzīvojis?

Dažās esmu periodiski atgriezies divas un pat trīs reizes. Ja ieskaita tās, tad 14 valstīs.

Izklausās grūti...

Ja to dara regulāri, ik pēc trim vai četriem gadiem, tas kļūst par daļu no tā, kā tu strādā, kā tu domā. Atzīšos, tas ne vienmēr ir aizraujošs process. Ar laiku tas kļūst arvien neinteresantāk. Ir apgrūtinoši atkal vākt kopā visas savas mantas, transportēt tās uz citu valsti, daļu pazaudēt, daļu salauzt... Taču ir arī labais – izaicinājums izprast jaunu kultūru, iemācīties tās unikālās nianses, ko tu nevari izdarīt kā tūrists.

Vispār jūs esat no Āfrikas, no Zambijas!

Esmu dzimis Dienvidāfrikā, Zambijas otrā lielākajā pilsētā Kitvē, tur tobrīd strādāja mans tēvs. Viņš ir no izrakteņu ieguvēju ģimenes. Tā vairākās paaudzēs strādājusi pārsvarā zelta raktuvēs Dienvidāfrikā.

Nekad neesat domājis par šo biznesu?

Nē! Tas noteikti nav man. Primāri tas ir saistīts ar inženieriju, kas mani nekad nav interesējusi. Vienmēr esmu vairāk interesējies par mākslu un arhitektūru. Arī par cilvēku organizācijām, mārketingu un zīmoliem. Tas man ir daudz, daudz interesantāk.

Kāpēc tieši alkohola bizness?

Šis ir cilvēku bizness. Pieaugušo dzērieni bieži tiek lietoti jautrībai, ballītei. Tas ir lielisks veids, kā salauzt ledu, kad satiec jaunus cilvēkus. Tas ir labākais sociālais bizness, ko zinu. Turklāt tas ir lielisks biznesa izbaudīšanas un darīšanas savienojums. Unikāla kombinācija.

Alkoholiskie dzērieni ir arī daļa no katras unikālās kultūras...

Jā. Un latvieši atkal ir labs piemērs, jo šeit ir "Rīgas Melnais balzams". Tas nav kaut kas, ko var atrast katrā pasaules daļā. Gandrīz ikvienai valstij ir šādi īpašie produkti, kas dzīvo cilvēku sirdīs. Kā uzņēmums esam laimīgi, ka balzams arī ir mūsu portfolio. Patiesībā visi zīmoli, ko tirgojam, ir kādas konkrētas kultūras pārstāvji. Skotu viskijs ir lielisks piemērs. Tas ļoti daudz ko vēsta par skotu kultūru. Un burbons vēsta par amerikāņu kultūru. Šampanietis – par franču kultūru. Tekila – ar meksikāņu kultūru. Tas ir ļoti interesants aspekts.

Esat daudz ceļojis tieši darba vajadzībās. Kura valsts šķiet vispateicīgākā alkohola biznesam?

Es nedomāju, ka ir tādas vispateicīgākās valstis. Drīzāk ir valstis, kurās šis bizness vienkārši nav iedomājams. Kā, piemēram, Saūda Arābija. Cilvēki nelieto alkoholiskos dzērienus, un viss. Katra valsts ir unikāla. Komerciāli es teiktu, ka izceļas Dienvidkoreja, Lietuva, arī Latvija. Taču ir ļoti daudz atšķirīgu nianšu. Alkohols nav zobu pasta vai kosmētika. Unikālais kultūras piesitiens ir visur, lai kur pasaulē tu būtu nonācis. Un man tas patīk.

Vai saskaraties arī ar negatīvu attieksmi?

Protams! Ar alkoholu ir jāuzmanās. To nevar lietot par daudz vai pārāk regulāri. Ja neesi atbildīgs, tad alkohols var radīt problēmas. Daļa no mūsu darba ir komunicēšana ar cilvēkiem arī par šo aspektu. Taču patiesībā tā ir ar ļoti daudz ko – ja pārspīlēsi, tad, visticamāk, tas nebeigsies labi. Cilvēki ir dažādi, un tikpat dažāda ir viņu attieksme. Dienvidkorejā būs cilvēki, kuri teiks, ka šī nu galīgi nav pareizākā vietējās kultūras sastāvdaļa, un būs tādi, kuri jautās, kā var nonākt tik interesantā biznesā. Ja parunāsiet ar cilvēkiem par kosmētiku, tad vieni uzsvērs, ka tās testēšanā tiek izmantoti dzīvnieki. Ja runāsiet par gaļas biznesu, tad būs vegāni, kuri teiks, ka tas ir necilvēcīgi. Visam mūsu pasaulē ir plusi un mīnusi.

Kādi ir galvenie alkohola biznesa virzieni? Tas kļūst arvien saprotamāks plašām masām vai specializējas uz arvien smalkākiem dzērieniem?

Patērētāji, protams, vēlas saņemt visaugstāko iespējamo kvalitāti par viszemāko iespējamo cenu. Biznesa cilvēki vēlas pārdot savu produktu par visaugstāko iespējamo cenu. Mūsu kompānija specializējas augstas kvalitātes dzērienos. Cena nav mūsu noteicošais faktors. Alkohola pasaulē tirgus turpina augt. Tas saistīts arī ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, it īpaši Āzijā. Arī Āfrikā un Dienvidamerikā. Ir izaugsme augstākās kvalitātes dzērienu tirgū. Ir izaugsme arī, piemēram, rozā vīnu tirgū, kas tagad ir ļoti modē. Tāpat aug biteru tirgus, kas mums ļoti palīdz Rīgas Melnā balzama tirgošanā.

Un kā ir Latvijā?

Šeit vispopulārākais joprojām ir alus, ko gan mēs neražojam. Tradicionālās kategorijas joprojām ir stabilas. Labi tiek pārdoti dažādi kokteiļi, vodka, dzirkstošais vīns. Arī "Rīgas Melnais balzams", kas ir dārgakmens mūsu kronī. Mēs tāpēc piedāvājam arī upeņu un ķiršu balzamu. Tagad būs arī espresso balzams! Šim zīmolam vēl ir daudz kur augt. Un tas arī katru gadu turpina savu izaugsmi. Turklāt ne tikai Latvijā. Balzams tiek pārdots jau vairāk nekā 40 valstīs. Mēs cītīgi strādājam, lai tas kļūtu par starptautisku, ne tikai Latvijas zīmolu.

Vai atceraties pirmo reizi, kad nogaršojāt melno balzamu?

Jā, jo to ir grūti aizmirst. Garša ir ļoti spēcīga un neparasta. Es to pirmoreiz nogaršoju balzama fabrikā. Mums bija tūre, kāda tagad pieejama arī publiski. Tās laikā var nogaršot arī tā saukto esenci. Tā ir īpaši spēcīga. Varbūt mums jāsāk tirgot arī to. Ļoti mazās pudelītēs. Tad cilvēki varētu nogaršot, no kā pa īstam tiek gatavots viņu iecienītais dzēriens.

Jums ir jānogaršo visi dzērieni, ko ražo jūsu pārstāvētais uzņēmums?

Nē, tik traki nav. Mums ir gandrīz 250 alkohola zīmolu. Ir vodka, kas tiek ražota Krievijā, tekila, kas tiek ražota Meksikā, un tā tālāk. Spektrs ir ļoti plašs. Taču, skatoties uz mūsu goda plauktu balzama fabrikā, varu godīgi atzīt, ka esmu nogaršojis visu tur redzamo.

Goda plauktā daudzām pudelēm “ap kaklu” ir medaļas. Vai tādu saņemšana allaž ir lieli svētki?

Pienāk brīdis, kad vairs ne. Mums ir daudz medaļu un atzinību no visas pasaules. Tādu ir tūkstošiem! Protams, dažādās kategorijās un dažādas nozīmes. Bet vienmēr ir patīkami saņemt medaļu par jaunu produktu. Ļoti priecājāmies par zelta medaļām, ko saņēma mūsu tekilas. Esmu pārliecināts, ka nākamais mūsu medaļnieks būs Rīgas Melnais balzams Espresso. Tādās reizēs izjūti pamatojumu tik tiešām nosvinēt, jo ir daudz strādāts, lai radītu kaut ko jaunu, un gribas, lai tas tiktu atzīts par kaut ko ļoti labu.

Varbūt viena no panākumu atslēgām ir fakts, ka jūsu uzņēmuma ražotnes ir daudzās pasaules vietās un ražo dzērienus, kas tik tiešām ir daļa no vietējās kultūras. Kā tekila Meksikā.

Mums piederošā tekilas ražotne tik tiešām atrodas Tekilas pilsētā, Meksikā. Darītava ir tieši pretī dzelzceļa stacijai. Kad ierodies Tekilā, tad ieraugi mūsu ražotni. Vodku tik tiešām ražojam Krievijā un ievedam šeit mucās pa dzelzceļu. Mums fabrikā ir sava dzelzceļa līnija. Bet daudz kas tiek ražots arī Latvijā.

Kā izskatās jūsu ikdiena – daudz tikšanos, prezentāciju?

Katra diena ir citādāka, kas man ir ļoti svarīgi. Mūsu kompānijas atrodas dažādās pasaules laika zonās, tāpēc darbadienas var būt ļoti garas. Taču sarunas ir ārkārtīgi atšķirīgas, jo ir milzums iespēju, ko izrunāt. Kā jau katrā biznesā, arī mūsējā ir daudz izaicinājumu. Gadās arī kaut kas negaidīts. Cenšos plānot, cik vien iespējams, bet tas ne vienmēr izdodas.

Saprotam, ka tomēr neesat absolūts darbaholiķis un cenšaties ieplānot laiku arī privātajai dzīvei...

Obligāti! Tas, protams, ir izaicinājums. Arī manai sievai Ērikai ir intensīvs bizness, dēli Viljams un Tomass ir jau pieauguši. Vecākajam pieder sociālo mediju kompānija Londonā. Jaunākais studē Oksfordas Universitātē. Tas nozīmē, ka mums ar sievu ir vairāk laika divatā, kas man patīk. Mēs kopā daudz ceļojam un brīvo laiku cenšamies veltīt galvenokārt arhitektūrai, regbijam un operai. Opera, starp citu, vislabākā ir Latvijā! Kvalitāte ir ļoti augsta, un nav daudz vietu pasaulē, kur tu vari dabūt labākās vietas zālē par 30 eiro... Regbijs vairāk ir mana aizraušanās. Nupat sekoju līdzi Pasaules kausam, kas notika Japānā, kur arī esmu dzīvojis. Fantastiski! Man ļoti patīk pavadīt laiku, skatoties regbiju kopā ar draugiem.

Jūs esat arī spēlējis regbiju?

Līdz 14 gadu vecumam. Un dažādās pasaules valstīs. Dienvidāfrikā, Lielbritānijā, Honkongā, Taivānā, Filipīnās, Singapūrā. Regbijs man joprojām ir dziļi sirdī.

Kas tajā ir tik īpašs?

Komandas sports. Ļoti agresīvs. Man patīk kontakta sports. Regbiju spēlēju sacensību līmenī, bet esmu nodarbojies arī ar skvošu un skriešanu. Vienmēr esmu bijis ļoti azartisks un uz uzvaru tendēts.

Sacensības gars noteikti nenāk par sliktu arī biznesā...

Ja tāda nav, tad biznesā ir grūti izdzīvot. Tieši tāpat kā sportā ir pienācīgi jāsagatavojas, daudz jātrenējas, jābūt apņēmīgam un jāgrib uzvarēt. Un tas ir jādara katru dienu. Bizness nekad nestāv uz vietas. Vienmēr būs kāds, kurš vēlēsies jums to atņemt. Jūsu tirgus daļu, jūsu patērētājus. Par to ir pastāvīgi jācīnās. Ņemot darbā cilvēkus, ir vērts papētīt, vai viņiem ir arī sacensību sporta fons. Tas ļoti palīdz ikdienas darbā. Mūsu kompānijā daudziem cilvēkiem ir šāds fons. Daudzi ir spēlējuši hokeju, jo... šeit ir Latvija. Daudzi spēlē joprojām. Ir ātrslidotāji, tenisisti, arī regbisti. Sportiskās intereses ir dažādas, kas ir tikai apsveicami. Tas rada atšķirīgus skatījumus, bet kopēju vēlmi uzvarēt.

Esat sporta un mākslu cienītājs. Kā biznesmenis atbalstāt šīs industrijas?

Latvijā esam iesaistījušies mākslas norisēs. Pārsvarā Jūrmalā, kur sponsorējam vasaras sezonas notikumus. Rezultāti ir ļoti iepriecinoši. Esam bijuši iesaistīti arī sportiskajās aktivitātēs, bet tas nenotiek bieži. Kā "Amber Beverage Group" un "Latvijas balzams" gan neesam gluži alkohola zīmoli un varam darīt vairāk nekā ar savu produktu zīmoliem. Sponsorējam, piemēram, GT3 autosacīkšu komandu Vācijā, kas ir veiksmīga sadarbība jau otro gadu. Tādējādi varam popularizēt savu zīmolu dažādās platformās patērētājiem, kurus citādāk mums būtu ļoti grūti sasniegt.

Jums ļoti patīk arī autosacīkstes?

Patiesībā, ne īpaši. GT3 komandas sponsorēšana vienkārši bija laba mārketinga iespēja. Automašīnas nav mana kaislība.

Taču ar ko pārvietojaties ikdienā?

Būsiet pārsteigti, kad atbildēšu, ka nebraucu ar auto! Man bija "Audi A6" ar 4,2 litru V8 dzinēju, taču es to pārdevu. Tad man bija "Lexus", kas bija daudz pateicīgāks Latvijas ceļiem, taču pārdevu arī to. Vēl meklēju īsto. Visticamāk nonākšu pie elektriskā auto. Iespējams, tas būs jaunais "Audi e-tron", kam ir lielisks dizains, ilgs braukšanas laiks; tam ir viss, kas man patīk "Audi". Visbeidzot šim auto ir viena no labākajām reklāmas kampaņām, ko esmu redzējis ļoti ilgā laika posmā. Tā saucas "Electric Goes Audi", nevis "Audi Goes Electric". Tas ir ļoti gudri. Ja jūs runātu ar manu jaunāko dēlu, kurš mīl mašīnas un studē automašīnu inženieriju, viņš varētu piedāvāt ļoti garu sarakstu ar mašīnām, kuras man vajadzētu nopirkt. Pārsvarā ar lieliem dzinējiem.

Jums nav sveša zaļā domāšana. Vai to var veiksmīgi attiecināt arī uz alkohola biznesu?

To var attiecināt uz jebkuru biznesu. Mēs esam aizlieguši plastmasas glāžu lietošanu mūsu birojos. Šķirojam savus ražošanas atkritumus, tostarp transportēšanas atkritumus. Tekilas fabrikā, piemēram, nodrošinām paši sevi ar elektrību, ražojot to ar saules paneļiem. Cenšamies būt arvien zaļāki. Protams, ka paralēli jādomā par investīciju lielumu zaļajās aktivitātēs, jo nevaram atļauties būtiski celt savu produktu cenas.

Kāda ir šā biznesa nākotne?

Manuprāt, ļoti gaiša. "Amber Beverage Group" tika nodibināta pirms pieciem gadiem, un tie bijuši ļoti enerģētiski. Šajā laikā esam trīskāršojuši gan pārdošanu, gan peļņu, nopirkuši un integrējuši citas kompānijas. Es to uztveru kā pamatu tam, kas mūs vēl tikai sagaida. Viena no mūsu galvenajām ambīcijām ir globālais tirgus, kur vēlamies ievest, piemēram, "Moskovskaya vodku" un "Rīgas Melno balzamu". Šobrīd mūsu biznesa tirgus attiecība ir trešdaļa Baltijā, trešdaļa Krievijā un trešdaļa pārējā pasaulē. Kad pievienojos uzņēmumam, tirgus bija gandrīz simtprocentīgi tikai Baltijā. Pārmaiņas palīdz mums attīstīt bāzi šeit un tiešām kļūt par pasaules tirgus kompāniju.

Pēc pieciem gadiem Brazīlijā vai Japānā melno balzamu bārmenim varēs pasūtīt?

Grūti spriest par Japānu, bet Brazīlijā tas varētu būt ticamāk. Strādāsim, lai tā notiek! Taču jau tagad to var izdarīt Londonā, Romā, Singapūrā un Sidnejā. Esam ceļā!

Ja arī Tu zini kādu iedvesmojošu integrācijas piemēru, dod mums ziņu! Raksti mums uz e-pasta adresi musejie@rigasvilni.lv