Decibelu lavīna Kuldīgas pievārtē

Saplēst vējstiklu

Līdz šim biju domājis, ka teiciens par to, ka ar skaņu var plēst traukus, ir pārspīlēts. Tagad tam ticu, jo automašīnu audiosistēmu sacensībās tiešām mēdz notikt tā, ka skaņas viļņa ietekmē plaisā mašīnu stikli. Tā gadījās arī Kuldīgas mačos. Šis piemērs ļauj diezgan labi saprast, ka skaņa var būt ne tikai baudījums, bet arī pārbaudījums – gan tehnikai, gan cilvēkam.

To abi ar "Deviņvīru" fotogrāfu izjutām uz savas ādas uzreiz pēc ierašanās sacensību "Baltic Bass Sound Fest" norises vietā Kuldīgas pievārtē. Placī pie veikala izvietotas apmēram 40 automašīnas, visām durvis vaļā, un gandrīz visās dārd audiosistēmas. Dārd tā, ka fiziski iespējams sajust gaisa vibrāciju. Ja pavisam godīgi, pēc kādas pusstundas šādā troksnī rodas vēlme pārcelties uz kādu klusāku vietu, kā mēs arī darījām, paņemot pauzi un mačos atgriežoties pēc brīža. Citādi tiešām sāc justies fiziski slikti. Visu cieņu sacensību dalībniekiem un līdzjutējiem, kuri to spēj izturēt vairākas stundas, lai arī ar pārtraukumiem, jo mērījumu izdarīšanas laikā kopējais troksnis norimst; citādi ir grūti izmērīt konkrētās automašīnas audiosistēmas jaudu. Taču, tikko beidzas kārtējais mērījumu raunds, tā sabvūferu koris atkal iedarbina savas bazūnes.

Kam tas viss vajadzīgs? Priekam un sacensību garam, protams! Būtībā šī ir spēkošanās par to, kuram izdosies savā automašīnā iedabūt maksimāli efektīvu aparatūras komplektu, no kura var izspiest pēc iespējas iespaidīgāku skaņas vilni. Aptuvenais orientieris, uz ko jātiecas, ir 150 decibeli, kas pārsniedz jebkuras rokgrupas radīto troksni. Ja spēsi pārsniegt 150 decibelu līmeni, tad vari sacensībās uz kaut ko cerēt, taču īstam pretendentam uz uzvaru jācenšas sasniegt (un, protams, pārsniegt) 160 decibelu līmeni.

Skaņas radīto spiedienu mēra ar īpašu aparatūru un sensoru, ko piestiprina pie auto priekšējā stikla. Neielaižoties detaļās, kuras mēs paši līdz galam tā arī neizpratām (apkārtējais troksnis, ziniet, ne pārāk stimulē smadzeņu darbību...), īsumā viss norisinās tā – auto pieripina pie stenda, piestiprina sensoru, iedarbina audiosistēmu un no stikla nolasa skaņas spiediena signāla līmeni. Zemākajām audiosistēmu klasēm tā ir samērā vienkārša padarīšana, taču augstākajām, kur skaņas vilnis ir iespaidīgāks, atbalsta grupas vīri un dāmas spiež vāģim ciet durvis un pat apsēžas uz jumta, lai mazinātu spiediena zudumus. Sīkumu te nav, piemēram, karstā laikā, gaidot startu, automašīnas tiek apsegtas, lai nepārkarstu, jo siltuma ietekmē skaņas vilnis var saplēst vējstiklu. Kuldīgas mačos vienam augstākā līmeņa vāģim šādi piesardzības pasākumi nepalīdzēja, un, mērot skaņas līmeni, priekšējais stikls tik un tā ieplaisāja.

Raibais autoparks

Auto audio mači uzskatāmi demonstrē parunu par to, ka nevajag vīru skatīt pēc cepures. Lielākā daļa konkursantu no skata ir visai necili braucamie, daudzi ne pirmā svaiguma, jo dominē paveci Audi un BMW. Taču, atverot automašīnu durvis un bagāžnieku, saproti, ka audiotehnika, kas sabāzta šajos spēkratos, maksā krietni vairāk nekā pats vāģis. Īpaši tas attiecas uz jaudīgākajām audio klasēm. Īpaši necentāmies iedziļināties klasifikācijā, taču pat ar neapbruņotu aci un bez priekšzināšanām redzams, ka zemāko klašu autiņos saimnieki paši skrūvējuši sabvūferu kastes, savukārt “biezajā” galā viss ir nostrādāts ar glanci un pa smalko.

Ir arī savas viltības. Būtisks ir auto izmērs, jo mazā mašīnā telpa ir mazāka un tātad arī mazāk gaisa, ko sabvūfers var saspiest, tāpēc efekts ir mazāks. Šā iemesla dēļ sacensībās neliela izmēra automobiļiem tiek pieskaitīts noteikts decibelu skaits – būtībā tāds kā handikaps. Priekšrocības ir universāļiem, kam aizmugurē paliek vairāk vietas sabvūferiem un pastiprinātājiem, sedani un kupejas šajā ziņā ir mazliet apdalīti, taču te jāpatur prātā jau pieminētais izmēra kompensācijas mehānisms. Sajūtu ziņā visus pārējos braucamos pārspēja busiņš, kuram pusi brīvās vietas aizņēma skaļruņi un sarežģīta pastiprinātāju sistēma; apsēžoties tam priekšējā sēdeklī un iedarbinot visu šo audio elles mašīnu, rodas sajūta, ka tevi skaņas vilnis tūlīt izspers laukā pa durvīm.

Repertuāra rāmji

Stīgu kvartetus un operu ārijas šādās sacensībās nedzirdēt. Te repertuārs ir cits, uzsvaru liekot uz zemajām frekvencēm un basiem – tā, lai gaiss tiešām virmo un var sajust visu audiosistēmas spēku. Mazliet pat žēl, jo jau pieminētā audio busiņa saimnieks demonstrācijas nolūkos uzlika arī kaut ko no akustiskajiem skaņdarbiem un sitamo instrumentu testa gabalu. Ļoti iespaidīgi. Kā stāsta maču organizatori, nākotnē tiekot domāts ne tikai par jaudas, bet arī skaņas kvalitātes vērtēšanu, un tas varētu būt ļoti interesanti, jo ir aizdomas, ka ne visi no sabvūferiem piebāztajiem vāģiem spētu augstvērtīgi atskaņot, teiksim, kādu Šopēna etīdi. Pagaidām uzsvars ir uz skaņas spiedienu, ko rada galvenokārt basu skaļruņi.

Loģisks ir jautājums – vai tiešām ļaudis, kas ieguldījuši lielu naudu savu automobiļu audiosistēmās, ikdienā tās tiešām klausās pilnā skaļumā? Uz pilnu klapi droši vien ne, pretējā gadījumā drīz vien viņu leksikā galvenie būtu vārdi: “Ko? Kas? Kā tu teici? Nedzirdu, runā skaļāk!” Pārsteidzoši, taču sacensībās vājdzirdīgus dalībniekus nemanījām, kas ļauj domāt, ka ikdienā viņi tomēr kaut mazliet domā par savu dzirdes veselību. Starp citu, prātīgākie mačos lieto ausu aizbāžņus vai troksni slāpējošas austiņas. Taču, protams, mūziku automašīnā viņi klausās arī ikdienā braucot un bieži vien skaļumā virs vidējā – tā ap 130 decibeliem. Tāpēc, ja stāvot pie luksofora, pēkšņi sajūti, ka tava automašīna sāk šūpoties, tad nebrīnies – varbūt blakus ir piestājis kāds auto audio sacensību fans...

Decibelu skala

Lai saprastu, vai 150 decibeli ir daudz vai maz, piedāvājam listi ar salīdzinošiem piemēriem.

10 decibeli – pulksteņa tikšķēšana

50 decibeli – veļasmašīnas darbošanās

75 decibeli – kliedziens

90 decibeli – pneimatiskais āmurs

100 decibeli – automobiļa taurēšana piecu metru attālumā

110 decibeli – helikoptera nolaišanās netālu

120 decibeli – pērkons tieši virs galvas

129,5 decibeli – rokgrupas Manowar 1984. gada koncerta rekords

130 decibeli – sirēna tiešā tuvumā

139 decibeli – vēl viens rokgrupas Manowar rekords, šoreiz 2008. gada koncerta saundčekā

140 decibeli – reaktīvās lidmašīnas pacelšanās 25 metru attālumā

150 decibeli– iespējama dzirdes kontūzija

160 decibeli – šāviens pie auss

170 decibeli – gaismas un trokšņa granātas eksplozija

182,4 decibeli – pasaules rekords auto audiosistēmām

200 decibeli – skaņas vilnis var izraisīt nāvi