Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Vai, sēžot automašīnā iekšā, tik jaudīga audiosistēma neatstāj iespaidu uz dzirdi? Neee… Pēdējā laikā es lieku austiņas; pasaules čempionātos vispār ir noteikts, ka virs 150 decibeliem obligāti jāliek austiņas. Domājams, ka nākamgad arī Latvijā būs šādi noteikumi. Patiesībā tad, kad iet virs 150 decibeliem, tu skaņu jūti mazāk ar ausīm nekā ar visu ķermeni. Daudzi spiež ausis ciet, taču tas ir bezjēdzīgi, jo pati skaņa nav tik izteikta kā gaisa masas kustība. Normāli mūzika skan līdz kādiem 130 decibeliem, netrenētam cilvēkam 150 decibeli liekas par daudz, nerunājot nemaz par 160 decibeliem. Tad tu vairs nevari pat paelpot, ja nu vienīgi tikai brīžos, kad starp basiem ir pauzes brīži.” (Foto: Rojs Maizītis)

Decibelu lavīna Kuldīgas pievārtē

9vīri
13. oktobrī 05:19 2019. gada 13. oktobrī 05:19
Sandris Metuzāls
Tagad es zinu, kā izskatās elle, kurā nonāk slikti mūzikas kritiķi. Tajā ir 40 automašīnas, maksimāli piebāztas ar audioaparatūru, un visas vienlaikus to iedarbinājušas uz pilnu klapi, dārdinot ritmus, kuros izteikti dominē basi. Savām acīm to redzēju un savām ausīm dzirdēju Kuldīgas pievārtē, kur šovasar norisinājās auto akustikas sacensības.

Saplēst vējstiklu

Līdz šim biju domājis, ka teiciens par to, ka ar skaņu var plēst traukus, ir pārspīlēts. Tagad tam ticu, jo automašīnu audiosistēmu sacensībās tiešām mēdz notikt tā, ka skaņas viļņa ietekmē plaisā mašīnu stikli. Tā gadījās arī Kuldīgas mačos. Šis piemērs ļauj diezgan labi saprast, ka skaņa var būt ne tikai baudījums, bet arī pārbaudījums – gan tehnikai, gan cilvēkam.

To abi ar "Deviņvīru" fotogrāfu izjutām uz savas ādas uzreiz pēc ierašanās sacensību "Baltic Bass Sound Fest" norises vietā Kuldīgas pievārtē. Placī pie veikala izvietotas apmēram 40 automašīnas, visām durvis vaļā, un gandrīz visās dārd audiosistēmas. Dārd tā, ka fiziski iespējams sajust gaisa vibrāciju. Ja pavisam godīgi, pēc kādas pusstundas šādā troksnī rodas vēlme pārcelties uz kādu klusāku vietu, kā mēs arī darījām, paņemot pauzi un mačos atgriežoties pēc brīža. Citādi tiešām sāc justies fiziski slikti. Visu cieņu sacensību dalībniekiem un līdzjutējiem, kuri to spēj izturēt vairākas stundas, lai arī ar pārtraukumiem, jo mērījumu izdarīšanas laikā kopējais troksnis norimst; citādi ir grūti izmērīt konkrētās automašīnas audiosistēmas jaudu. Taču, tikko beidzas kārtējais mērījumu raunds, tā sabvūferu koris atkal iedarbina savas bazūnes.

Mačos piedalās arī meitenes, Arta un Megija no Saldus. Abas gan godīgi atzīstas, ka aparatūru mašīnās uzstādījuši viņu draugi: “Mums draugi liek mūziku! Kāda ir labākā mūzika? Galvenais, lai ir labi daudz basu! Ar šīm pašām mašīnām mēs braucam arī ikdienā, palaikam piedalāmies arī sacensībās. Un rezultāti mums ir labi!” (Foto: Rojs Maizītis)

Kam tas viss vajadzīgs? Priekam un sacensību garam, protams! Būtībā šī ir spēkošanās par to, kuram izdosies savā automašīnā iedabūt maksimāli efektīvu aparatūras komplektu, no kura var izspiest pēc iespējas iespaidīgāku skaņas vilni. Aptuvenais orientieris, uz ko jātiecas, ir 150 decibeli, kas pārsniedz jebkuras rokgrupas radīto troksni. Ja spēsi pārsniegt 150 decibelu līmeni, tad vari sacensībās uz kaut ko cerēt, taču īstam pretendentam uz uzvaru jācenšas sasniegt (un, protams, pārsniegt) 160 decibelu līmeni.

Guntars ar savu BMW regulāri piedalās auto audio mačos gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs un regulāri izcīna godalgotās vietas: “Nav jau māksla samest mašīnā kaudzi sabvūferu. Māksla ir uztaisīt “kasti” tā, lai tā strādātu efektīvi, lai ar mazu jaudu varētu iegūt maksimāli labu rezultātu. Es savus 159 decibelus dabūju ar deviņiem kilovatiem. Savukārt krievu meistari pasaules rekordus virs 170 decibeliem uztaisa ar pieciem kilovatiem. Man ir BMW kupeja, tāpēc fiziski nav vietas salikt visu, ko varbūt gribētos. (Foto: Rojs Maizītis)

Skaņas radīto spiedienu mēra ar īpašu aparatūru un sensoru, ko piestiprina pie auto priekšējā stikla. Neielaižoties detaļās, kuras mēs paši līdz galam tā arī neizpratām (apkārtējais troksnis, ziniet, ne pārāk stimulē smadzeņu darbību...), īsumā viss norisinās tā – auto pieripina pie stenda, piestiprina sensoru, iedarbina audiosistēmu un no stikla nolasa skaņas spiediena signāla līmeni. Zemākajām audiosistēmu klasēm tā ir samērā vienkārša padarīšana, taču augstākajām, kur skaņas vilnis ir iespaidīgāks, atbalsta grupas vīri un dāmas spiež vāģim ciet durvis un pat apsēžas uz jumta, lai mazinātu spiediena zudumus. Sīkumu te nav, piemēram, karstā laikā, gaidot startu, automašīnas tiek apsegtas, lai nepārkarstu, jo siltuma ietekmē skaņas vilnis var saplēst vējstiklu. Kuldīgas mačos vienam augstākā līmeņa vāģim šādi piesardzības pasākumi nepalīdzēja, un, mērot skaņas līmeni, priekšējais stikls tik un tā ieplaisāja.

Raibais autoparks

Auto audio mači uzskatāmi demonstrē parunu par to, ka nevajag vīru skatīt pēc cepures. Lielākā daļa konkursantu no skata ir visai necili braucamie, daudzi ne pirmā svaiguma, jo dominē paveci Audi un BMW. Taču, atverot automašīnu durvis un bagāžnieku, saproti, ka audiotehnika, kas sabāzta šajos spēkratos, maksā krietni vairāk nekā pats vāģis. Īpaši tas attiecas uz jaudīgākajām audio klasēm. Īpaši necentāmies iedziļināties klasifikācijā, taču pat ar neapbruņotu aci un bez priekšzināšanām redzams, ka zemāko klašu autiņos saimnieki paši skrūvējuši sabvūferu kastes, savukārt “biezajā” galā viss ir nostrādāts ar glanci un pa smalko.

Aleksejs ir veselas auto audio komandas vadītājs un mačos piedalās ar demonstrācijas mašīnām: “Mēs sacensībās piedalāmies kā komanda, pārstāvam brendu Alphard Group, kam savukārt ir trīs apakšnodaļas – Avatar, Deaf Bounce un Black Hydra. Avatar tehnika ir domāta iesācējiem, bet Deaf Bounce ir zīmoli Apocalypse un Machete – tie ir jau ar sporta novirzienu. Black Hydra liek uzsvaru uz izcilu skaņas kvalitāti – nebūs superskaļi, toties varēs dzirdēt vijoli sestajā rindā. Protams, ar noteikumu, ka audiosistēma būs pareizi uzstādīta. (Foto: Rojs Maizītis)

Ir arī savas viltības. Būtisks ir auto izmērs, jo mazā mašīnā telpa ir mazāka un tātad arī mazāk gaisa, ko sabvūfers var saspiest, tāpēc efekts ir mazāks. Šā iemesla dēļ sacensībās neliela izmēra automobiļiem tiek pieskaitīts noteikts decibelu skaits – būtībā tāds kā handikaps. Priekšrocības ir universāļiem, kam aizmugurē paliek vairāk vietas sabvūferiem un pastiprinātājiem, sedani un kupejas šajā ziņā ir mazliet apdalīti, taču te jāpatur prātā jau pieminētais izmēra kompensācijas mehānisms. Sajūtu ziņā visus pārējos braucamos pārspēja busiņš, kuram pusi brīvās vietas aizņēma skaļruņi un sarežģīta pastiprinātāju sistēma; apsēžoties tam priekšējā sēdeklī un iedarbinot visu šo audio elles mašīnu, rodas sajūta, ka tevi skaņas vilnis tūlīt izspers laukā pa durvīm.

Viens no iespaidīgākajiem vāģiem pasākumā bija busiņš, piekrauts ar visvisādu audiotehniku. Pie tā stūres, roku uz noņemama skaļruņa atbalstījis, sēž Pjotrs: “Visu šo sistēmu es kopā liku gadus divus. Ik pa brīdim gan kaut ko nācās pārplānot. Sākumā gribēju uzlikt nelielu pastiprinātāju, skaļruņus un sabvūferu, taču visu laiku kaut kā bija par maz – tad basu, tad skaņas, tad vēl kaut kā... Gribējās maigu un piesātinātu skaņu, ne tikai skaļu, bet arī kvalitatīvu. Tā arī pamazām izmēģināju arvien jaunus komponentus. Visu darīju pats, arī apšuvumu taisīju. Mums ir savs neliels ateljē, kas specializējas automobiļu skaņas izolācijā un audiosistēmās. Skaņas izolācija ir obligāti nepieciešama, citādi nebūs efekta.” (Foto: Rojs Maizītis)

Repertuāra rāmji

Stīgu kvartetus un operu ārijas šādās sacensībās nedzirdēt. Te repertuārs ir cits, uzsvaru liekot uz zemajām frekvencēm un basiem – tā, lai gaiss tiešām virmo un var sajust visu audiosistēmas spēku. Mazliet pat žēl, jo jau pieminētā audio busiņa saimnieks demonstrācijas nolūkos uzlika arī kaut ko no akustiskajiem skaņdarbiem un sitamo instrumentu testa gabalu. Ļoti iespaidīgi. Kā stāsta maču organizatori, nākotnē tiekot domāts ne tikai par jaudas, bet arī skaņas kvalitātes vērtēšanu, un tas varētu būt ļoti interesanti, jo ir aizdomas, ka ne visi no sabvūferiem piebāztajiem vāģiem spētu augstvērtīgi atskaņot, teiksim, kādu Šopēna etīdi. Pagaidām uzsvars ir uz skaņas spiedienu, ko rada galvenokārt basu skaļruņi.

Mūsu automašīnas, kas piedalās sacensībās, būtība ir demonstrācijas auto. No skata varbūt nav iespaidīgi, taču iekšā ir ļoti daudz dažādu tehnisku brīnumu. Vai ir būtiski, kādā auto to visu uzstāda? Principā nē, taču nianses ir, piemēram, būtiska ir virsbūves forma – universālis vai hečbeks būs labāks nekā sedans. Cik tas viss maksā? Skatoties, uz kādu sacensību klasi mērķē; pašā vienkāršākajā variantā runa varētu būt par kādiem 500 eiro, taču nopietna sistēma maksās tūkstošus un būs dārgāka par pašu mašīnu. Piemēram, Krievijas komanda uzbūvēja audiosistēmu Ford 350F automobilim par kopējo budžetu 100 000 dolāru...” (Foto: Rojs Maizītis)

Loģisks ir jautājums – vai tiešām ļaudis, kas ieguldījuši lielu naudu savu automobiļu audiosistēmās, ikdienā tās tiešām klausās pilnā skaļumā? Uz pilnu klapi droši vien ne, pretējā gadījumā drīz vien viņu leksikā galvenie būtu vārdi: “Ko? Kas? Kā tu teici? Nedzirdu, runā skaļāk!” Pārsteidzoši, taču sacensībās vājdzirdīgus dalībniekus nemanījām, kas ļauj domāt, ka ikdienā viņi tomēr kaut mazliet domā par savu dzirdes veselību. Starp citu, prātīgākie mačos lieto ausu aizbāžņus vai troksni slāpējošas austiņas. Taču, protams, mūziku automašīnā viņi klausās arī ikdienā braucot un bieži vien skaļumā virs vidējā – tā ap 130 decibeliem. Tāpēc, ja stāvot pie luksofora, pēkšņi sajūti, ka tava automašīna sāk šūpoties, tad nebrīnies – varbūt blakus ir piestājis kāds auto audio sacensību fans...

Guntars ar savu BMW regulāri piedalās auto audio mačos gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs un regulāri izcīna godalgotās vietas: “Nav jau māksla samest mašīnā kaudzi sabvūferu. Māksla ir uztaisīt “kasti” tā, lai tā strādātu efektīvi, lai ar mazu jaudu varētu iegūt maksimāli labu rezultātu. Es savus 159 decibelus dabūju ar deviņiem kilovatiem. Savukārt krievu meistari pasaules rekordus virs 170 decibeliem uztaisa ar pieciem kilovatiem. Man ir BMW kupeja, tāpēc fiziski nav vietas salikt visu, ko varbūt gribētos. (Foto: Rojs Maizītis)

Decibelu skala

Lai saprastu, vai 150 decibeli ir daudz vai maz, piedāvājam listi ar salīdzinošiem piemēriem.

10 decibeli – pulksteņa tikšķēšana

50 decibeli – veļasmašīnas darbošanās

75 decibeli – kliedziens

90 decibeli – pneimatiskais āmurs

100 decibeli – automobiļa taurēšana piecu metru attālumā

110 decibeli – helikoptera nolaišanās netālu

120 decibeli – pērkons tieši virs galvas

Aivars ir ne tikai Latvijā oficiāli skaļākā automobiļa saimnieks, bet arī viens no sacensību galvenajiem organizatoriem: “Šī mašīna man pieder sešus gadus, taču audiosistēmu tajā būvēju gadus trīs. Tā pakāpeniski – sākot no kaut kā neliela, bet pamazām audzējot arvien lielāku. Aug jau arī konkurence, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Sacensības mēs rīkojam pēc principa: mums patīk, ka mašīna spēlē ļoti skaļi, brauc pa ceļu, un mūziku var klausīties ļoti ilgi. Protams, saprāta robežās, jo nedrīkst braukāt pa pilsētu trijos naktī, mūzikai dārdot. Ir nepieciešami arī kaut kādi ētikas standarti, tāpēc mēs cenšamies pulcēt entuziastus un iesaistīt sacensībās, veidojot savu kopienu. Ir jau tā, ka, aizejot augstākā līmenī, normālam cilvēkam to vairs nesaprast, jo par to naudu, ko viens otrs liek mašīnā, varētu nopirkt māju Pierīgā. Taču lielākā daļa darbojas normāla budžeta ietvaros, meklējot risinājumus, kā uzlabot skaņas kvalitāti automašīnas salonā.” (Foto: Rojs Maizītis)

129,5 decibeli – rokgrupas Manowar 1984. gada koncerta rekords

130 decibeli – sirēna tiešā tuvumā

139 decibeli – vēl viens rokgrupas Manowar rekords, šoreiz 2008. gada koncerta saundčekā

140 decibeli – reaktīvās lidmašīnas pacelšanās 25 metru attālumā

150 decibeli– iespējama dzirdes kontūzija

160 decibeli – šāviens pie auss

170 decibeli – gaismas un trokšņa granātas eksplozija

182,4 decibeli – pasaules rekords auto audiosistēmām

200 decibeli – skaņas vilnis var izraisīt nāvi

Citi šobrīd lasa

Pēc dievišķās proporcijas principa par skaistāko sievieti pasaulē atzīta modele Bella Hadida 10
Sievietei, kura dzemdējusi 44 (!) bērnus, liegts radīt vēl pēcnācējus 12
VIDEO: Igaunijas ceļu policija internetā dalās ar kolēģa neveiklu misēkli saspringtā situācijā
Tēmas: Kuldīga
Pievienot komentāru

Близкие Анастасии Заворотнюк призвали помолиться за здоровье актрисы

«Хорошая авоська»: Анну Седокову высмеяли за откровенное платье 1