Orangutans Čanteks
Šis Amerikā dzīvojošais cilvēkveidīgo pērtiķu tēviņš bija lieliski apguvis žestu valodu. Diemžēl orangutans bija visai kautrīgs un komunicēja tikai ar sev labi pazīstamiem zoodārza darbiniekiem. Viņš patstāvīgi tīrīja savu būri un konstruēja primitīvus priekšmetus. Tāpat viņš labā garastāvoklī, kāda darbinieka pavadīts, varēja pilnā maršrutā izrādīt visu zoodārzu tūristiem un citiem interesentiem.
P.S. Orangutanu saprātu esmu izbaudījis empīriski uz savas ādas, precīzāk, baltajiem šortiem. Bali zoodārzā man blakus stāvoša austrāliete izdarīja tukšo metienu (bez banāna, kā iepriekš) uz salas (kā zināms, pērtiķveidīgie nemāk peldēt) esošam orangutanam. Viņš tā cieši paskatījās, ievērtēja un sāka kaut ko zemē meklēt... Vēl mirklis, un uz mūsu pusi lidoja brūnas substances kumšķis. Es vēl paguvu nedaudz sagrupēties, bet mani šorti – ne. Tā nu es apdirsts tur stavēju, austrāliete ķiķināja un selfoja, bet vēlāk, vēlreiz ejot garām salai, pērtiķis panācās līdz pašam ūdenim, parādīja uz mani un piesita pie krūtīm – "sorry", vecīt!
