Kosmonautikas dienas ekstāzē Rīgu gribēja pārdēvēt par Gagarinu. Neticamā latviešu kosmoloģiskā histērija
Latvijas kompartijas līderis Arvīds Pelše ierosināja pārdēvēt Latvijas galvaspilsētu Rīgu Gagarina vārdā. 1961. gada 12. aprīlī uzreiz pēc Jurija Gagarina palidošanas kosmosa izplatījumā ar kuģi “Vostok” šādu ideju PSRS Kompartijas biroja kolēģiem izteica Pelše. Gagarina lidojuma gadadienā Jauns.lv ieskatās 58 gadus senas vēstures lappusēs.
Gagarina vārds Latvijā tika iemūžināts visdažādākajos veidos – viņa vārdā nosauca aitkopības kolhozu Latgalē un pionieru nometni Jūrmalā, Ventspilī uzslēja viņam veltītu pieminekli un tika sacerētas lērums leģendu par to, kā latvieši cildināja Gagarinu – gan barojot cūkas un konservbundžās kārtojot šprotes, gan remontējot ceļus un ražojot papi. Latvju sajūsmas izpaudumi ne ar ko neatpalika no ziemeļkorejiešu svētlaimības godājot kādu no Kimu dinastijas tirāniem.
Rīgu no Gagarina vārda izglāba Hruščovs
Rīga par Gagarinu nepārvērtās, jo pret to iebilda toreizējais PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs. Tomēr pasaules pirmā kosmonauta vārdu Latvijā iemūžināja – viņa uzvārdā nosauca lērumu ielu gan lielās, gan mazākās Latvijas pilsētās (dažās šis nosaukums pat saglabājies līdz mūsdienām). Toreizējais Rīgas izpildkomitejas priekšsēdis Jānis Pakalns svinīgi Gagarinam pasniedza apliecību par Rīgas goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanu. Vienīgais, kas līdz mūsdienām saglabājies par Gagarinu Rīgā, droši vien, ir viņa biste Medicīnas vēstures muzejā.
Daudz vēsturisku liecību (izņemot atmiņu stāstus) par vēlmi Latvijas galvaspilsētu nosaukt Gagarina vārdā nav saglabājušās, lai pat neteiktu vairāk – to praktiski nav vispār. Jo tolaik jau tika fiksēti un publiskoti tikai tie partijas lēmumi, kuri bija ieguvuši Kremļa akceptu.
Latvijas komunistu līdera Arvīda Pelšes PSKP Centrālkomitejā izteiktā ierosme Rīgu pārdēvēt Gagarina vārdā palikusi vien atmiņu stāstījumos, kas bieži vien tiek pasniegts kā kuriozs un anekdotisks fakts. Iespējams, Rīga arī iegūtu planētas pirmā kosmonauta vārdu, ja vien pret to neiebilstu Hruščovs. Gagarinas vārdu piešķīra kosmonauta dzimtajai pilsētai Krievijā - Gžatskai.
Par to, ka Rīgu Pelše vēlējās nodēvēt Gagarina vārdā, ir rakstījuši gan Krievijas, gan Latvijas vēsturnieki.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte intervijā LTV teikusi: “Ir dzirdēts, ka Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Arvīds Pelše uzreiz pēc Gagarina lidojuma esot ierosinājis Rīgu nosaukt par Gagarinu”. Kinorežisors Jānis Streičs, kādreizējais Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs žurnālā “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” raksta: “Ir ziņas, ka viņš (Pelše) esot vēlējies Rīgu nosaukt Gagarina vārdā. Ja gadījumā tā ir tikai folklora, tad tomēr tik trāpīga “kā kulaks uz acs”.”
Gagarina ielas, kolhozs, piemineklis, pionieru nometne
Tomēr Gagarina vārdu Latvijā iemūžināja. Vairākām ielām Latvijas pilsētās piešķīra Gagarina ielu (tagad šīs ielas atguvušas savus vēsturiskos nosaukumu: Rīgā – Ropažu, Ludzā – Stacijas, Kuldīgā – Piltenes, Jēkabpilī – Viestura iela). Bet mazākos miestos Gagarina ielas vēl saglabājušās (Ilūkstes novada Eglainē un Krāslavas novada Indrā).
Gagarina vārdu centās iemūžināt arī citādā veidā. Krāslavas rajona Kaplavas pagastā uzradās Gagarina vārdā nosauktais kolhozs, kas galvenokārt nodarbojās ar aitkopību.
1963. gada 9. oktobrī, kad lidmašīna ar Gagarinu uz borta, kura lidoja uz Londonu, nelabvēlīgu laika apstākļu bija spiesta nosēsties Rumbulas aerodromā, uz Rumbulu aizsteidzās Rīgas izpildkomitejas priekšsēdis Jānis Pakalns, kurš Gagarinam steigā pasniedza Rīgas goda pilsoņa nozīmi.
Gagarina vārdu Latvijā centās iemūžināt arī pēc viņa nāves 1968. gadā, kad Gagarins gāja bojā no zemes dotu nepareizu komandu dēļ iznīcinātāja “Mig-15” izmēģinājuma lidojuma laikā. Tā 1972. gadā uz 30 gadiem Ventspilī Vasarnīcu ielas malā netālu no tagadējās Bērnu pilsētiņas tika uzsliets piemineklis pirmajām kosmonautam – liela viņa akmens galva “ietērpta” skafandrā. 1992. gadā galva tika nogāzta un tā nonāca pilsētas Komunālās pārvaldes noliktavā. Piemineklis bija tik slavens, ka tas pat rotāja Dr. sc. inf. Sergeja Kruka monogrāfijas par padomjlaika “neērtajiem” pieminekļiem Latvijā „Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945–2010” vāku.
Gagarina vārds bija piešķirts arī kādreizējai pionieru nometnei Jaundubultos, kuras ilggadējā vadītāja Sarmīte Keiša bija draudzīgās attiecībās ar Gagarina māti – Annu Gagarinu, vienkāršu krievu “glubinkas” kolhoza cūkkopi.
Padomju latviešu kosmosa folkloras kuriozi
Pirms 58 gadiem laikrakstu pirmās lappuses bija pārpilnas ar teju histēriskām latviešu darbaļaužu kosmoloģiskām izpausmēm. Padomju propaganda bija pārcentīga aprakstos par to, kā latviešu vienkāršie cilvēki krita pārlaimes ekstāzē.
Spilgts piemērs tam ir Rīgas rajona laikraksta “Darba Balss” 1961. gada 14. aprīļa viens no centrālajiem rakstiem, kurš vēsta: “- Cilvēks kosmosā!” - izsaucās 1. Ceļu ekspluatācijas rajona 2. distances remontstrādnieks b. Zaharovs, izskriedams no ceļa meistara kantora un mādams ar roku pārējiem pagalmā strādājošiem biedriem. Visi momentā saprata, ka pienācis sengaidītais brīdis, brīdis, kad izcilā padomju zinātne sasniegusi neiespējamo. Cits par citu ātrāk steigdamies, visi momentā saskrēja kantorī. Elpu aizturējuši, viņi pieplaka radioreproduktoram. Katrs gribēja pats savām ausīm ātrāk dzirdēt lielās ziņas atkārtojumu.
- Lieliski! Lieliski! Nu arī manas klusās cerības ir piepildījušās, jo biju pārliecināts, ka tikai padomju cilvēks pirmais paveiks, ko vēl neviens uz pasaules nav spējis! - sajūsmā izsaucās namdaris B. Dzērve. – Tagad strādāšu ar vēl lielāku prieku un enerģiju, lai arī mans darbs būtu cienīga velte mīļotajai Dzimtenei!”
Latviešu ekstāzes uzliesmojumus par Gagarinu Jurkas lidojumu nākamajā dienā turpina aprakstīt Talsu avīzīte “Padomju Karogs”: “Kolkas zivju konservu fabrikas Konservu ceha darbinieki par godu šim vēsturiski svarīgajam notikumam apņēmās strādāt vēl labāk un dot tikai augstas kvalitātes produkciju. Gada plānu šprotu ražošanā izpildīs 10 dienas pirms termiņa, organizēs konservu cehā brigādi ar 15 cilvēkiem, kas cīnīsies par komunistiskā darba brigādes nosaukuma iegūšanu.”
Rīgas rajonā Gagarins iedvesmoja ar prieku celt jaunus namus un remontēt ceļus, Kolkā komunistiskā ātrtempā konservbundžās kārtot šprotes, turpretī Rēzeknes rajona kolhozā “Rodina” darbs bija apstājies un pie vainas bija kopsaimniecības uzskaitvede biedrene Raisa Borisovska, raksta Rēzeknes laikraksts “Ausma”. Viņa, atnākot uz darbu, priecīgi iekliegusies: “Lieciet nost papīrus, klausieties. Tūlīt vēlreiz pārraidīs!” un mudinājusi kolēģus atrauties no darba pienākumiem un klausīties Maskavas radiofona ziņas par kosmosa telpas iekarošanu.
Gagarina lidojums iedvesmo labāk barot cūkas un izskaust papes brāķi
Apkopojot presē publicētās leģendas par Latvijas tautas neizmērojamo ekstāzi, uzzinot par Gagarina panākumiem kosmosa apguvē, varētu izdot apjomīgu modernās teiku un pasaku sējumu, “Latvju dainu” turpinājumu. Ko vien vērtas ir šādas sajūsmas par Gagarina lidojumu izpausmes Latvijas laikrakstos:
* Glūdas padomju saimniecības cūkkope Klaudija Karpova: “Uzņēmu šo vēsti ar neaprakstāmu prieku un sajūsmu. Man ir viena vēlēšanās strādāt vēl labāk, dot valstij daudz lētas cūkgaļas. Pirmajā ceturksni nobaroju 462 bekonus. Šodien un rīt nodošu valstij vēl vairāk nekā 100 barokļu. Tā būs mana atbilde varenajam zinātnes sasniegumam.” (“Brīvais Darbs”, Dobele, 13.04.1961.)
* Liepnas vidusskolas direktore A. Akmene: “Tas prasa no mums, skolotājiem, izaudzināt jauniešus par īstiem komunisma laikmeta cilvēkiem, kas ar savu darbu veidotu tālāk mūsu miera valsts varenumu un spēku. Prieks un lepnums par mūsu vareno zemi un tās ļaudīm skolas saimei dod jaunus spēkus. Centīsimies strādāt labāk ar katru dienu, augsim un audzināsim jaunā laikmeta cienīgu cilvēkus – fiziski un morāli skaistus un stiprus”. (“Padomju Alūksne”, 13.04.1961.)
* “Rankas papes fabrikas kolektīvs strādnieki par godu Jurija Gagarina drosmīgajam lidojumam uzņēmās jaunas, paaugstinātas saistības: izgatavot tikai pirmās šķiras produkciju, pilnīgi izskaust brāķi un novērst zudumus ražošanā.” (“Sarkanais Stars”, Gulbene, 13.04.1961.)
* “Ziņu par cilvēka lidojumu kosmiskajā telpā ventspilnieki visur uzņēma ar lielu sajūsmu un lepnumu. Uz ielas, neviena nekautrēdamies, cilvēki apskāvās, tā paužot lepnumu par mūsu zinātnes un tehnikas sasniegumiem. Arī Ļeņingradas traļflotes Ventspils bāzes zvejnieki jauno vēsti uzņēma ar milzīgu sajūsmu. Līdzko atskanēja diktora pirmie vārdi, zvejnieki, kas bija sapulcējušies saņemt algu, teica: “Naudu saņemsim vēlāk. Ļaujiet mums tagad paklausīties radio.” (“Brīvā Venta”, Ventspils, 14.04.1961.)
