Labie krievu virsnieki un nelietīgie ukraiņi - arī grāmatas un filmas kalpo kā politinformācija

Labie krievu virsnieki...

Lai Krievijas tirgum uzrakstītu piedzīvojumu romānu, kura darbība risinās mūsdienu Ukrainā un Donbasā, neko daudz nevajag. Vajag pozitīvo varoni, kurš parasti tā vai citādi ir saistīts ar Krievijas militārajām struktūrām, un veselu baru negatīvo, kuri pārstāv ukraiņu varas iestādes, slepenos dienestus, armiju vai vienkārši simpatizē liberālām idejām.

Izlasot sešus dažādu autoru romānus, kas veltīti Ukrainai, jāsecina, ka standarta risinājums ir par galveno varoni izvēlēties Krievijas armijas specvienības virsnieku, vienalga, dienestā esošu vai atvaļinātu. Variants ar atvaļināto virsnieku ļauj viņu vieglāk nogādāt notikumu epicentrā, Ukrainā – viņš taču tur ir dzimis, ilgus gadus dienējis Krievijā, bet tagad, atgriežoties dzimtenē, konstatē, ka varu tajā pārņēmuši fašistu izdzimteņi.

Varonim ir jābūt staltam, simpātiskam, taču nedaudz dzīves saburzītam. “Burzījuma efektu” iespējams panākt, ieviešot sižetā mīlas stāsta līniju. Mīlestībai jābūt nelaimīgai vai arī vismaz ar sarežģījumiem. Piemēram, varoņa iemīļotā var būt maita –ā grāmatā Slimā dzimtene, kur atvaļinātā virsnieka līgava viņa prombūtnes laikā sākusi kopdzīvi ar resnu un pretīgu fašistu, kurš ieņem “atbildīgu amatu Ļvovas administrācijā”. Šāds sižeta pavērsiens lasītājam rada žēlumu un simpātijas pret varoni. Taču vēl labāk, ja iemīļotā ir kritusi fašistu rokās un jāatbrīvo.

Pēc rakstura pozitīvais varonis ir nelokāms, taču arī taisnīgs. Viņš aizstāv apspiestos un grūtdieņus, taču bez žēlastības soda neliešus. Gūstā kritušus pretiniekus gan viņš nogalina tikai tad, ja tie ir izcili riebekļi. Ierindas fašistus viņš parasti tikai apdullina vai salauž viņiem pāris locekļus.

... un nelietīgie ukraiņi

Kārtīgā propagandas romānā visi negatīvie tēli pēc aicinājuma un pārliecības ir fašisti. Atšķiras tikai viņu ieņemamais amats. Pats galvenais nelietis parasti ir ukraiņu oligarhs – tieši viņš nosaka Ukrainas politisko dienaskārtību, perina globālas sazvērestības un, ja laiks atļauj, sarīko arī pa kādai sīkākai cūcībai, piemēram, personīgi spīdzina savus konkurentus.

Otro numuru neliešu sarakstā ieņem Ukrainas armijas ģenerālis vai specdienesta virsnieks – viņš saņem rīkojumus no oligarha un tos izpilda. Ar numuru trīs parasti figurē kāda Ukrainas apgabala vai pilsētas administrācijas galva, kura iegribas izpilda sīkāki gariņi – miliči, kara komisāri, prokurori, biznesmeņi. Visi kā viens – fašisti. Fonā darbojas Ukrainas Nacionālās gvardes kaujinieki, Labējā sektora fanātiķi, brīvprātīgo bataljonu kaujinieki un ārzemju algotņi – poļi, amerikāņi un pārējie. Var izmantot arī amerikāņu specdienesta rezidentu vai vēstniecības darbinieku – tas pilda “pelēkā kardināla” funkcijas.

Lieki teikt, ka nelietim šādā romānā jābūt nesimpātiskam. “Gaļīgs tumšmatains tips ar šauri novietotām ačelēm” – izskatās iepriekš minētais Ļvovas administrācijas darbonis, kurš atņēmis līgavu godīgajam krievu virsniekam. “Tievs kā kārts, ar ūdeņainām acīm” – tā savukārt izskatās poļu algotnis, kurš apšauj sagūstītos Donbasa aizstāvjus. Tipiskam nelietim piemīt nosliece uz alkoholismu, kā arī uz sadismu. Vairumā gadījumu fašists (visi fašisti ir nelieši, un visi nelieši ir fašisti – tā patriotiskos romānos pieņemts) ir stulbs.

Piemēram, viens no viņiem, ar iesauku Šmeisers, valkā krekliņu ar uzrakstu vācu valodā un ir gaužām samulsis, kad kāds viņam iztulko, ka tur rakstīts Trauku mazgātājs restorānā Austrumi. Esot, lūk, domājis, ka teksts vēstot par plāniem visus uzvarēt austrumos. Iesaukas parasti ir raksturīgas zemākā līmeņa fašistiem un ir tādas, lai pat glupākais lasītājs saprastu, ka jūsu priekšā ir fašists. Piemēram, Šmeisers, Hunta, Hanss, Pinočets, Bormans.

Darbības vieta

Skaidrs, ka patriotiska piedzīvojumu romāna darbībai jānorisinās Donbasā un tā tuvākajā apkaimē, kur fašisti dara savas netīrās lietas. Netīro lietu spektrs var būt neierobežoti plašs. Fašisti var gatavot provokāciju pret Krieviju, mēģinot notriekt pasažieru lidmašīnu, bet vainu pēc tam uzvelt Maskavai (romāns Notriektā lainera ēna); var karagūstekņus un paši savus ievainotos karavīrus “izkomplektēt rezerves daļās”, lai pēc tam “melnajā tirgū” pārdotu iekšējos orgānus (romāns Atvaļinājums uz karu); var savās provokācijās izmantot humānās palīdzības konvojus, bet sagūstītos mediķus mocīt koncentrācijas nometnē (romāns Devītais konvojs); var arī nodoties sīkākām cūcībām – terorizēt veselu pilsētu, atņemot komersantiem viņu uzņēmumus, uzmācoties godīgām meitenēm, braucot ar auto virsū maziem puisēniem, dzērumā slīcinot prostitūtas un pat darot pāri dzīvniekiem (romāns Slimā dzimtene).

Ja rakstniekam ir dzīvāka izdoma, tad var mēģināt savīt vienā sižetā Otrā pasaules kara laika vācu fašistus ar tagadējiem ukraiņu fašistiem – kā grāmatā Segvārds Kolorādo, kuras autors fantāzijai devis pilnīgu rīcības brīvību. Sācis ar varonīga lidotāja kauju pret amerikāņu tankiem un bumbvedējiem Donbasā, viņš bez mazākās šaubu ēnas šo pašu varoni iemet Otrā pasaules kara padomju iznīcinātājā.

Kā? Paskaidrojumi te izpaliek, vienkārši laika cilpa, un viss. Tieši tāpat izpaliek paskaidrojumi, kā gan lidotājs attopas Staļina dēla Vasilija ādā; tā vienkārši gadījās, un viss. Un pēc tam Staļins/Kolorādo notriec dučiem vāciešu, atbrīvo no koncentrācijas nometnes savu brāli Jakovu Džugašvili un, bruņots ar mūsdienu zināšanu bagāžu, palīdz padarīt PSRS par pasaules vadošo lielvalsti.

Pat par spīti vēl vienam laika ceļotājam – ukrainim, kurš ielīdis Hruščova ādā un kāro “liberalizēt” un “demokratizēt” Padomju Savienību, tā novedot to līdz sabrukumam jau septiņdesmitajos gados.

Fināls

Ļaunums taps sodīts – tāda ir visu šo urrāpatriotisko grāmatu morāle. Sodīts bargi un bez žēlastības. Nošauts ar snaipera šauteni, Makarova pistoli, Kalašņikova automātu, nodurts ar durkli, dunci un Šveices armijas nazi, sabraukts ar automašīnu, uzspridzināts ar granātu vai dinamīta vezumu, nožņaugts ar kailām rokām. Ļaunumam var arī apgriezt sprandu un izmest to pa piektā stāva logu.

Iepriekš teiktais attiecas uz galvenajiem ļaundariem, mazākus gariņus var arī pažēlot – salauzt rokas, kājas un atstāt, lai nomirst. Bez jokiem – tā šajās grāmatās notiek. Humānismam un nīkuļiem te nav vietas. Tieši tāpat kā literāram talantam – lai uzrakstītu kaut ko tādu, pietiks ar dažiem gluži kā ar cirvi tēstiem dialogiem un tēlainiem kautiņu/kauju aprakstiem.

Protams, var teikt, ka tā ir sēnalu literatūra (un tāda tā patiesi ir), kas domāta tikai zema intelekta cilvēkiem, taču – kāds visu šo ārprātu tomēr lasa, ja reiz tas tiek izdots tūkstošiem eksemplāru tirāžās. Turklāt šis tas no šiem propagandas murgiem ir nopērkams arī vienā otrā Rīgas grāmatveikalā. Tiesa, ir arī kāda nosacīti laba ziņa – starp mūsu izlasītajām grāmatām nevienā nez kādēļ slikto tēlu lomās nebija baltiešu snaiperes vai latviešu algotņu. Taču var jau būt, ka tas ir tikai laika jautājums...

Filma par tankiem (Tanki, 2018. gads)

Filmas pamatā ir patiess stāsts par to, kā Otrā pasaules kara priekšvakarā, veicot izmēģinājuma braucienu, pāris inženiera Mihaila Koškina izstrādāto tanku T-34 prototipu mēro ceļu no Harkovas rūpnīcas līdz Maskavai.

Viss pārējais filmā redzamais ir fantāzijas auglis: kā pa ceļam tankus mēģina pārtvert vācu diversanti un pat ukraiņu nacionālisti, kuri kaut kā ir spējuši pārdzīvot 20 padomju varas gadus, mitinoties nometnē, kas atgādina filmā Trakais Makss redzētu būvi. Protams, tankisti pārvar visas grūtības un laikus ierodas Sarkanajā laukumā, lai atrādītu brīnumieroci biedram Staļinam.

Filma par hokejistiem (Leģenda Nr. 17, 2013. gads)

Leģendārajam krievu hokejistam Valērijam Harlamovam veltīta filma, par kuru neko īpaši sliktu nevarētu teikt, ja vien tajā liela loma nebūtu atvēlēta slavenajai PSRS un Kanādas izlašu 1972. spēļu supersērijai. Kanādas hokejisti filmā izskatās tā, it kā tikko būtu nokāpuši no koka vai aizķērušies neandertālieša attīstības stadijā. Runā, ka toreizējās Kanādas izlases spēlētājs Fils Espozito esot ļoti smējies, skatoties šo filmu...

Ko mēs lasījām. Īss urrāpatriotisku daiļdarbu atstāsts

Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild izdevniecība SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.