Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Publicitātes foto

Labie krievu virsnieki un nelietīgie ukraiņi - arī grāmatas un filmas kalpo kā politinformācija 15

9vīri
13. janvārī 06:32 2019. gada 13. janvārī 06:32
Sandris Metuzāls | 9vīri
Kā propagandas līdzeklis var kalpot ne tikai viltus ziņas un sociālajos tīklos publicēti neskaitāmi identiski viedokļi par kādu politisku tēmu. Ne mazāk efektīvi šim mērķim var kalpot literatūra un kinofilmas. Uzskatāmi par to var pārliecināties, palasot dažus pēdējos gados Krievijā izdotus piedzīvojumu romānus un noskatoties pāris filmas.

Labie krievu virsnieki...

Lai Krievijas tirgum uzrakstītu piedzīvojumu romānu, kura darbība risinās mūsdienu Ukrainā un Donbasā, neko daudz nevajag. Vajag pozitīvo varoni, kurš parasti tā vai citādi ir saistīts ar Krievijas militārajām struktūrām, un veselu baru negatīvo, kuri pārstāv ukraiņu varas iestādes, slepenos dienestus, armiju vai vienkārši simpatizē liberālām idejām.

Izlasot sešus dažādu autoru romānus, kas veltīti Ukrainai, jāsecina, ka standarta risinājums ir par galveno varoni izvēlēties Krievijas armijas specvienības virsnieku, vienalga, dienestā esošu vai atvaļinātu. Variants ar atvaļināto virsnieku ļauj viņu vieglāk nogādāt notikumu epicentrā, Ukrainā – viņš taču tur ir dzimis, ilgus gadus dienējis Krievijā, bet tagad, atgriežoties dzimtenē, konstatē, ka varu tajā pārņēmuši fašistu izdzimteņi.

Foto: Publicitātes foto

Varonim ir jābūt staltam, simpātiskam, taču nedaudz dzīves saburzītam. “Burzījuma efektu” iespējams panākt, ieviešot sižetā mīlas stāsta līniju. Mīlestībai jābūt nelaimīgai vai arī vismaz ar sarežģījumiem. Piemēram, varoņa iemīļotā var būt maita –ā grāmatā Slimā dzimtene, kur atvaļinātā virsnieka līgava viņa prombūtnes laikā sākusi kopdzīvi ar resnu un pretīgu fašistu, kurš ieņem “atbildīgu amatu Ļvovas administrācijā”. Šāds sižeta pavērsiens lasītājam rada žēlumu un simpātijas pret varoni. Taču vēl labāk, ja iemīļotā ir kritusi fašistu rokās un jāatbrīvo.

Pēc rakstura pozitīvais varonis ir nelokāms, taču arī taisnīgs. Viņš aizstāv apspiestos un grūtdieņus, taču bez žēlastības soda neliešus. Gūstā kritušus pretiniekus gan viņš nogalina tikai tad, ja tie ir izcili riebekļi. Ierindas fašistus viņš parasti tikai apdullina vai salauž viņiem pāris locekļus.

... un nelietīgie ukraiņi

Kārtīgā propagandas romānā visi negatīvie tēli pēc aicinājuma un pārliecības ir fašisti. Atšķiras tikai viņu ieņemamais amats. Pats galvenais nelietis parasti ir ukraiņu oligarhs – tieši viņš nosaka Ukrainas politisko dienaskārtību, perina globālas sazvērestības un, ja laiks atļauj, sarīko arī pa kādai sīkākai cūcībai, piemēram, personīgi spīdzina savus konkurentus.

Foto: Publicitātes foto

Otro numuru neliešu sarakstā ieņem Ukrainas armijas ģenerālis vai specdienesta virsnieks – viņš saņem rīkojumus no oligarha un tos izpilda. Ar numuru trīs parasti figurē kāda Ukrainas apgabala vai pilsētas administrācijas galva, kura iegribas izpilda sīkāki gariņi – miliči, kara komisāri, prokurori, biznesmeņi. Visi kā viens – fašisti. Fonā darbojas Ukrainas Nacionālās gvardes kaujinieki, Labējā sektora fanātiķi, brīvprātīgo bataljonu kaujinieki un ārzemju algotņi – poļi, amerikāņi un pārējie. Var izmantot arī amerikāņu specdienesta rezidentu vai vēstniecības darbinieku – tas pilda “pelēkā kardināla” funkcijas.

Lieki teikt, ka nelietim šādā romānā jābūt nesimpātiskam. “Gaļīgs tumšmatains tips ar šauri novietotām ačelēm” – izskatās iepriekš minētais Ļvovas administrācijas darbonis, kurš atņēmis līgavu godīgajam krievu virsniekam. “Tievs kā kārts, ar ūdeņainām acīm” – tā savukārt izskatās poļu algotnis, kurš apšauj sagūstītos Donbasa aizstāvjus. Tipiskam nelietim piemīt nosliece uz alkoholismu, kā arī uz sadismu. Vairumā gadījumu fašists (visi fašisti ir nelieši, un visi nelieši ir fašisti – tā patriotiskos romānos pieņemts) ir stulbs.

Foto: Publicitātes foto

Piemēram, viens no viņiem, ar iesauku Šmeisers, valkā krekliņu ar uzrakstu vācu valodā un ir gaužām samulsis, kad kāds viņam iztulko, ka tur rakstīts Trauku mazgātājs restorānā Austrumi. Esot, lūk, domājis, ka teksts vēstot par plāniem visus uzvarēt austrumos. Iesaukas parasti ir raksturīgas zemākā līmeņa fašistiem un ir tādas, lai pat glupākais lasītājs saprastu, ka jūsu priekšā ir fašists. Piemēram, Šmeisers, Hunta, Hanss, Pinočets, Bormans.

Darbības vieta

Skaidrs, ka patriotiska piedzīvojumu romāna darbībai jānorisinās Donbasā un tā tuvākajā apkaimē, kur fašisti dara savas netīrās lietas. Netīro lietu spektrs var būt neierobežoti plašs. Fašisti var gatavot provokāciju pret Krieviju, mēģinot notriekt pasažieru lidmašīnu, bet vainu pēc tam uzvelt Maskavai (romāns Notriektā lainera ēna); var karagūstekņus un paši savus ievainotos karavīrus “izkomplektēt rezerves daļās”, lai pēc tam “melnajā tirgū” pārdotu iekšējos orgānus (romāns Atvaļinājums uz karu); var savās provokācijās izmantot humānās palīdzības konvojus, bet sagūstītos mediķus mocīt koncentrācijas nometnē (romāns Devītais konvojs); var arī nodoties sīkākām cūcībām – terorizēt veselu pilsētu, atņemot komersantiem viņu uzņēmumus, uzmācoties godīgām meitenēm, braucot ar auto virsū maziem puisēniem, dzērumā slīcinot prostitūtas un pat darot pāri dzīvniekiem (romāns Slimā dzimtene).

Foto: Publicitātes foto

Ja rakstniekam ir dzīvāka izdoma, tad var mēģināt savīt vienā sižetā Otrā pasaules kara laika vācu fašistus ar tagadējiem ukraiņu fašistiem – kā grāmatā Segvārds Kolorādo, kuras autors fantāzijai devis pilnīgu rīcības brīvību. Sācis ar varonīga lidotāja kauju pret amerikāņu tankiem un bumbvedējiem Donbasā, viņš bez mazākās šaubu ēnas šo pašu varoni iemet Otrā pasaules kara padomju iznīcinātājā.

Kā? Paskaidrojumi te izpaliek, vienkārši laika cilpa, un viss. Tieši tāpat izpaliek paskaidrojumi, kā gan lidotājs attopas Staļina dēla Vasilija ādā; tā vienkārši gadījās, un viss. Un pēc tam Staļins/Kolorādo notriec dučiem vāciešu, atbrīvo no koncentrācijas nometnes savu brāli Jakovu Džugašvili un, bruņots ar mūsdienu zināšanu bagāžu, palīdz padarīt PSRS par pasaules vadošo lielvalsti.

Pat par spīti vēl vienam laika ceļotājam – ukrainim, kurš ielīdis Hruščova ādā un kāro “liberalizēt” un “demokratizēt” Padomju Savienību, tā novedot to līdz sabrukumam jau septiņdesmitajos gados.

Fināls

Ļaunums taps sodīts – tāda ir visu šo urrāpatriotisko grāmatu morāle. Sodīts bargi un bez žēlastības. Nošauts ar snaipera šauteni, Makarova pistoli, Kalašņikova automātu, nodurts ar durkli, dunci un Šveices armijas nazi, sabraukts ar automašīnu, uzspridzināts ar granātu vai dinamīta vezumu, nožņaugts ar kailām rokām. Ļaunumam var arī apgriezt sprandu un izmest to pa piektā stāva logu.

Iepriekš teiktais attiecas uz galvenajiem ļaundariem, mazākus gariņus var arī pažēlot – salauzt rokas, kājas un atstāt, lai nomirst. Bez jokiem – tā šajās grāmatās notiek. Humānismam un nīkuļiem te nav vietas. Tieši tāpat kā literāram talantam – lai uzrakstītu kaut ko tādu, pietiks ar dažiem gluži kā ar cirvi tēstiem dialogiem un tēlainiem kautiņu/kauju aprakstiem.

Foto: Publicitātes foto

Protams, var teikt, ka tā ir sēnalu literatūra (un tāda tā patiesi ir), kas domāta tikai zema intelekta cilvēkiem, taču – kāds visu šo ārprātu tomēr lasa, ja reiz tas tiek izdots tūkstošiem eksemplāru tirāžās. Turklāt šis tas no šiem propagandas murgiem ir nopērkams arī vienā otrā Rīgas grāmatveikalā. Tiesa, ir arī kāda nosacīti laba ziņa – starp mūsu izlasītajām grāmatām nevienā nez kādēļ slikto tēlu lomās nebija baltiešu snaiperes vai latviešu algotņu. Taču var jau būt, ka tas ir tikai laika jautājums...

Filma par tankiem (Tanki, 2018. gads)

Filmas pamatā ir patiess stāsts par to, kā Otrā pasaules kara priekšvakarā, veicot izmēģinājuma braucienu, pāris inženiera Mihaila Koškina izstrādāto tanku T-34 prototipu mēro ceļu no Harkovas rūpnīcas līdz Maskavai.

Viss pārējais filmā redzamais ir fantāzijas auglis: kā pa ceļam tankus mēģina pārtvert vācu diversanti un pat ukraiņu nacionālisti, kuri kaut kā ir spējuši pārdzīvot 20 padomju varas gadus, mitinoties nometnē, kas atgādina filmā Trakais Makss redzētu būvi. Protams, tankisti pārvar visas grūtības un laikus ierodas Sarkanajā laukumā, lai atrādītu brīnumieroci biedram Staļinam.

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Filma par hokejistiem (Leģenda Nr. 17, 2013. gads)

Leģendārajam krievu hokejistam Valērijam Harlamovam veltīta filma, par kuru neko īpaši sliktu nevarētu teikt, ja vien tajā liela loma nebūtu atvēlēta slavenajai PSRS un Kanādas izlašu 1972. spēļu supersērijai. Kanādas hokejisti filmā izskatās tā, it kā tikko būtu nokāpuši no koka vai aizķērušies neandertālieša attīstības stadijā. Runā, ka toreizējās Kanādas izlases spēlētājs Fils Espozito esot ļoti smējies, skatoties šo filmu...

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Ko mēs lasījām. Īss urrāpatriotisku daiļdarbu atstāsts

Romāns

Pozitīvie varoņi

Negatīvie varoņi

Sižets

Ar ko viss beidzas

Maidanu iznīcinātājs

(A. Tamoņikovs)

Kādas lielas Krievijas pilsētas mērijas apsardzes darbinieks – bijušais pretterorisma vienības dalībnieks. Viņa draugs, pretterorisma vienības komandieris.

Bijušais pilsētas mērs – liberālis, Kaukāza mafijas barvedis, divi killeri, nacionāli orientētas partijas vadonis un ASV finansēts fonds, kas šo partiju sponsorē.

Lai atgūtu varu pilsētā, bijušais mērs nolemj ar kaukāziešu mafijas palīdzību sarīkot provokāciju – apšaut pie naktskluba jauniešus, bet vainu novelt uz policistiem. Pēc tam noorganizēt protesta mītiņu pie mērijas, kura gaitā kaukāzieši pašreizējo mēru saņemtu par ķīlnieku, tā demonstrējot varas impotenci. Visu to pastarpināti sponsorē ASV.

Plāna pirmo daļu sazvērniekiem izdodas realizēt, taču tad notikumos iejaucas mērijas apsargs, kurš ne tikai neitralizē daļu teroristu, bet arī palīdz pretterorisma vienībai. Bandīti tiek likvidēti, bijušo mēru nošauj viņa līdzdalībnieki, ASV finansētā fonda vadītāju apcietina.

Pilsētā atkal atgriežas miers un kārtība.

Atvaļinājums uz karu

(A. Baikalovs)

Cietumnieks Baluns, kurš aiz restēm Donbasā nonācis konflikta dēļ ar fašistiem; atvaļināts specvienības karavīrs Ņikita, kurš dzīvo Rostovā; meitenes Katja un Rita, kuras studē Donbasā.

Ukraiņu nacionālisti Hitruks, Ļevickis, Simoņenko, Tarasjuks un citi.

Baluns juku laikos izbēg no cietuma, lai dotos sameklēt draudzeni Katju, savukārt Ņikita no Rostovas dodas uz Donbasu meklēt draudzeni Ritu. Abi neatkarīgi viens no otra Donbasā iekuļas dažādos piedzīvojumos, no kuriem nepatīkamākais ir sastapšanās ar ukraiņu vienību, kas specializējas gūstekņu iekšējo orgānu tirdzniecībā.

Klīstot pa kara pārņemto Donbasu, varoņi likvidē bariņu ukraiņu necilvēku, izglābj draudzenes, kuras bijušas spiestas strādāt par medmāsām kādā ukraiņu nacionālās gvardes vienībā, un visi kopā laimīgi dodas uz Krieviju, kur valda miers un laime.

Segvārds “Kolorado”

(V. Boļšakovs)

Krievu lidotājs Bikovs – teju vai vienīgais, kurš Donbasā karo separātistu pusē un pat notriec pāris amerikāņu lidmašīnas, ko izmanto ukraiņi. Ak, jā, iznīcina arī ukraiņu rīcībā nodotos amerikāņu tankus.

Ukraiņu un vācu fašisti, kā arī “piektā kolonna”, kas iefiltrējusies Staļina laiku Kremlī, – pirmām kārtām Hruščovs, kas patiesībā izrādās laika ceļotājs; ukraiņu fašists Andrijko Suļima.

Bikovs nonāk laika cilpā un attopas Otrā pasaules kara laika iznīcinātājā un Vasilija Staļina – tātad Josifa Visarionoviča dēla – ādā. Tādā skatā viņš karo pret hitleriešiem, veic virkni varoņdarbu, tostarp atbrīvo no koncentrācijas nometnes savu brāli Jakovu Džugašvili un notriec ap simtu vācu lidmašīnu.

Izrādās, Bikovs/Staļins nav vienīgais laika ceļotājs, jo viņam pretī stājas par Hruščovu pārvērties ukraiņu nacionālists, kurš PSRS vēlas ieviest demokrātiju un panākt, lai padomju impērija sabrūk. Bikovam gan ir citi plāni – ieviest PSRS sociālismu ar cilvēcīgu seju, uzvarēt aukstajā karā un 21. gadsimtā PSRS ievest kā pasaules varenāko valsti. Tāpēc viņš ukraini nošauj, paverot padomju valstij durvis uz stabilu nākotni.

Notriektā lainera ēna

(A. Baikalovs)

Atvaļināts Krievijas speciālo uzdevumu vienības virsnieks Bulats, atvaļināts Krievijas armijas apakšpulkvedis un Maidana dalībnieks (tikai naudas dēļ – amerikāņi maksā par katru Maidanā pavadīto dienu) Tarass, kuru pēc tam mobilizē Ukrainas nacionālajā gvardē.

Ukrainas drošības dienesta virsnieks Moročko, ukraiņu oligarhs Kolimecs, ebreju vēsturnieks Rahiļskis, homoseksuāls Ukrainas parlamenta deputāts Ļivčuks, Labējā sektora un Ukrainas nacionālās gvardes kaujinieki.

Ukraiņu oligarhs ar Kijevas specdienestu palīdzību nolemj sarīkot provokāciju – notriekt pasažieru lidmašīnu, bet vainu uzgrūst Krievijai, šim nolūkam izmantojot ukraiņu izcelsmes bijušās Krievijas militārpersonas, kuras “noliek zem sitiena”, uzdodot par vainīgā zenītraķešu kompleksa apkalpes locekļiem.

Lidmašīna gan tiek notriekta, taču ļaunā plāna otro daļu izjauc Bulats un Tarass, kuri pastāsta patiesību par šaušalīgā nozieguma vaininiekiem. Amerikāņu kara kurinātājiem gan pietiek nekaunības noliegt arī tik acīmredzamus faktus.

Slimā dzimtene

(A. Tamoņikovs)

Atvaļināts Krievijas speciālo uzdevumu vienības kapteinis Gaiduks, viņa dienesta biedrs Gajevskis.

Gaiduka līgava Marina, kura priekšroku dod nesimpātiskam Ļvovas administrācijas vadošam darbiniekam; Donbasa pilsētas Novodijevas administrācijas šefs Petrenko, policijas šefs Vorenko, prokurors Šerbatijs, kara komisārs Gladiševs un bars ierindas fašistu.

Gaiduks pēc dienesta Krievijā atgriežas dzimtajā Ukrainas pilsētā Novodijevā, kur tagad saimnieko fašisti: atņem mazajiem komersantiem viņu biznesu, uzmācas sievietēm, sabrauc sešgadīgu zēnu, orģiju laikā noslīcina prostitūtu un nošauj uz sētas rāmi sēdošu kaķi,

Nespējot paciest “bezpreģelu”, Gaiduks palīgā pasauc savu dienesta biedru Gajevski, kurš tagad Donbasā karo separātistu pusē. Vienas nakts laikā un 78 lappušu garumā viņi pa abiem pilsētu attīra no ļaunuma.

Devītais konvojs

(A. Tamoņikovs)

Drosmīgie Donbasa separātisti, Krievijas armijas specvienības komandieris Arhipovs un viņa kaujinieki.

Ukraiņu oligarhs Grabovskis, ukraiņu ģenerālis Maslaks, ukraiņu brīvprātīgo bataljons “Dainar”, poļu algotņi.

Nespējot ieņemt kādu no Donbasa pilsētām, ukraiņu oligarhs kopā ar ģenerāļiem izdomā viltīgu plānu – uzbrukt krievu humānās palīdzības konvojam, saņemt gūstā tā personālu, bet automašīnas piekraut ar sprāgstvielām, ievest separātistu pozīcijās un uzspridzināt.

Plāna otrā daļa – spridzināšana – izgāžas, jo par to laikus uzzina separātisti. Taču konvoja personālu ukraiņi tomēr sagūsta, un to atbrīvot dodas Krievijas armijas specvienība, kuras kaujinieki ieņem vairākas koncentrācijas nometnes, iznīcina to sargus un atbrīvo ieslodzītos.

Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild izdevniecība SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.  

Citi šobrīd lasa

Latviešu visvecākā aktrise 100 gadu vecumā strādā par izvadītāju 5
Sievu apņēmis hokejists Edgars Kulda 17
Britus sanikno karaliskās ģimenes uzturēšanas izmaksas – Harija un Meganas mājas remonts nodokļu maksātājiem laupījis krietnu summu 24
Skatīt visus komentārus

Мать Агаты Муцениеце запрещает ей рожать Павлу Прилучному третьего ребенка

Появились подробности о состоянии здоровья Михаэля Шумахера