foto: Edijs Pālens/LETA
100 lietas Latvijas simtgadei. 2009. gads: BALTIJAS VALSTU KAROGI
2018. gada 9. novembris, 11:18

100 lietas Latvijas simtgadei. 2009. gads: BALTIJAS VALSTU KAROGI

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Latvijā vairs obligāti nav jāatzīmē kaimiņavalstu jubilejas. Katru dienu stāstām par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 2009. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 2010. gads.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

2009. gada 18. novembrī spēkā stājās izmaiņas Latvijas valsts karoga likumā, kas Latvijas namīpašniekus, valsts un pašvaldības iestādes atbrīvoja no „klaušām” Lietuvas un Igaunijas valsts svētkos – 16. un 24. februārī pie namu fasādēm izkārt sarkanbaltsarkano karogu, kas bija noteikts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.

Nu vairs mums nebija obligāti jāpriecājas par kaimiņu neatkarību. Šo deviņu gadu laikā mums arī tā nav izdevies atbrīvoties no šīm „klaušām”, jo ikgadu februārī joprojām kāds tomēr jautā, vai tik tiešām vairs karogi nav jāizkar mūsu kaimiņvalstu dzimšanas dienās.

Tagad vienīgi Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas līdzās Latvijas valsts karogam 16. februārī novieto Lietuvas nacionālo karogu, bet 24. februārī - Igaunijas valsts karogu.

Tomēr šogad bija īpašs izņēmums - pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets 16. janvāra sēdē pieņēma rīkojumu, godinot Igaunijas Republikas proklamēšanas un Lietuvas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas simtās gadadienas svinības, izkārt Latvijas valsts karogu Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas nacionālajās dienās 2018. gadā – attiecīgi 16. un 24. februārī.