100 lietas Latvijas simtgadei. 2004. gads: SAULES AKMENS
Ķīpsalā atklāj „Hansbankas” (tagad – „Swedbank”) biroju ēku „Saules akmens”. Iezīmē Latvijas koordinātu sākumpunktu. Katru dienu stāstām par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 2004. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 2005. gads.
2004. gada būve ir Ķīpsalas SAULES AKMENS, kuru atklāja Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā. 2004. gada 17. novembrī svinīgi atklāja tagad par vienu no galvaspilsētas kreisā krasta dominantēm – „Hansabankas”, kura vēlāk pārsaucās par „Swedbank”, biroju ēku „Saules akmeni”.
„Hansabankas” biroja darbinieki pakāpeniski sāka pārcelties uz jaunajām darbavietām, kas nu rīdziniekiem aizsedza padomju laiku augstceltni – Preses namu, kuru nu pēc daudzu gadu pamestības plānots pārbūvēt par viesnīcu.
Pamatakmeni Saules akmenim ielika 2003. gada 14. februārī un mazliet ilgāk nekā pusotra gada laikā šo augstceltni pabeidza. Celtnes augstums ir 120,5 metri, bet kopā ar ēku noslēdzošo spici - 123 metri. Tai ir 26 virszemes stāvi, divi pazemes līmeņi, kopējā platība - 29 908 kvadrātmetri, autonovietnes platība - 6735 kvadrātmetri, bet stāva vidējā platība - 756 kvadrātmetri. Pirmo reizi Latvijā ēkas fasādes apdarē tik lielā platībā izmantoja stiklotu virsmu, kas izbūvēta ar alumīnija fasādes sistēmu.
Ēka balstās uz 286 pāļiem, kuri iedzīti līdz 27 metru dziļumam, aizsniedzot dolomīta slāni. Visā ēkas augstumā to balsta 15 kolonnas, kuru diametrs ir 85 centimetri, kā arī deviņas papildkolonnas 60 centimetru diametrā.
