100 lietas Latvijas simtgadei. 2003. gads: SĪPOLI UN ĶIPLOKI
Mūsu kaimiņi pāri jūrai noskaidrojuši, ka latvieši vislabprātāk grauž sīpolus un ķiplokus. Katru dienu stāstām par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 2003. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 2003. gads.
2003. gada novembrī ar apjomīgu pētījumu klajā nāca Somijas Nacionālā sabiedrības veselības institūts, kurš bija izpētījis, kādus dārzeņus vislabprātāk uz sava mielasta galda liek ne tikai Lapzemes puses ļauži, bet arī viņu sābri Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Un izrādījās, ka Latvijas iedzīvotāju visiemīļotākie dārzeņi bija SĪPOLI UN ĶIPLOKI, kurus ikdienā lietoja 57% aptaujāto.
Aptauja par uzturā biežāk lietotajiem produktiem somi veica astoņās valstīs, tostarp arī Latvijā. No augļiem latvieši visvairāk mielojas ar āboliem. Tomēr pētījuma dati parādīja, ka ļoti reti uzturā tiek lietoti tādi vērtīgi uztura produkti kā zaļie salāti, bietes, zirņi, pupas un dzērvenes. Savukārt Latvijas iedzīvotāju vismazāk iecienītākais dārzenis bija paprika, kuru ikdienā uzturā lietoja tikai 4% cilvēku.
Jāteic, ka arī šodien sīpoli ir latviešu nacionālais produkts. Piemēram, pirms mēneša Smiltenes tehnikumā norisinājās šā gada rudens projektu forums, kurā mazpulcēni prezentēja savu paveikto. Viens no centrālajiem projektiem, ko viņi bija īstenojuši saucās "Sīpoli Latvijas karoga krāsās". Savukārt Babītes novadā Simtgades velobrauciens notika caur Sīpolciemu.
Savukārt ķiplokiem Latvijā pēdējos pāris gadus nav paveicies. Pēdējās divas sezonas nav bijušas labvēlīgas ķiploku audzēšanai. Pārmērīgs mitrums un sausums nav ķiploku stihija, tāpēc iepriekšējā gadā daudzviet ķiploki sapuva, bet šogad mitruma trūkuma dēļ galviņas bija pavisam sīkas.
