100 lietas Latvijas simtgadei. 1970. gads: ĻEŅINA ORDENIS
Latvijas galvaspilsēta ar pompu saņem “dižā proletariāta vadoņa un vispasaules komunistiskās revolūcijas iedvesmotāja” jeb Pēterpils asiņainā terorista vārdā nosaukto medāli. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1970. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1971. gads.
1970. gada novembris visiem Latvijas iedzīvotājiem bija īpašs svētku un dzerstiņu laiks, jo “varenplašās dzimtenes” koloniālā apgabala - Latvijas PSR galvaspilsēta Rīga tika apbalvota ar ĻEŅINA ORDENI. Nu padlatvijiešiem bija lielas gaviles, jo pie sarkankarogotās Rīgas standarta varēja spraust PSRS augstāko apbalvojumu, ko pasniedza ne tikai personām par izciliem sasniegumiem komunistiskās impērijas labā, bet arī uzņēmumiem, organizācijām, apdzīvotām vietām, armijas vienībām un kara kuģiem. Rīga nu kļuva kā kara kuģis!
1988. gadā izdotajā enciklopēdijā “Rīga” pirmais un galvenais fakts, kas visiem būtu jāzina par Rīgu, protams, ir tas, ka šī pilsēta var lepni pie savas krūts spraust Ļeņina ordeni “par pilsētas darbaļaužu lielajiem panākumiem saimnieciskajā un kultūras celtniecībā, piecgades plāna uzdevumu izpildē un rūpnieciskās ražošanas attīstībā”.
Un bija jau ar ko lepoties, dažus mēnešus pirms Rīga dabūja Ļeņina medāli, Latvijas galvaspilsētā tika ekspluatācijā nodota gan Rīgas Sporta pils (kas gan nu jau nojaukta), gan Sarkano strēlnieku muzejs (kas varām mainoties kļuva par Okupācijas muzeju un tagad tiek piepacelts kā Nākotnes nams). Un patriotismu 1970. gadā noteikti stiprināja togad Šmerļa kinostudijā uzņemtā un režisētā vēsturiskā kostīmfilma “Vella kalpi”.
