100 lietas Latvijas simtgadei. 1955. gads: KĀPOSTS
Nepagāja ne desmit gadi pēc kolhozu izveidošanas Latvijā, kad tajos strādājošie jau pelnīja “baigo kāpostu”. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1955. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1956. gads.
Lepnajiem kurzemniekiem 1955. gadā nebija laika svinēt 18. novembri. Viņiem bija jāraujas ap divgadīgajiem lakstaugiem un jādala kāposti.
1955. gada 18. novembra „Padomju Kuldīga” ziņo:
„Vairāk nekā 3 hektaru platībā lauksaimniecības arteļa „Traktorists” kolchoznieki šogad audzēja dārzājus. Vislielāko platību – 1,6 hektarus – aizņēma kāposti.
Šajās dienās kolchoznieki pabeidza dārzāju lauku nokopšanu. Vislabāk auguši kāposti. Trīs tonnas kāpostu kolchozs pārdevis valsts iepirkumā. Daļa izsniegta kolchozniekiem par izstrādes dienām, 602 izstrādes dienas ir labākai cūkkopei Līzei Kalnai. Viņa saņēma vairāk nekā 150 kilogramu kāpostu. Lielāku daudzumu kāpostu par izstrādes dienām saņēma arī slaucēja Lūcija Blūma, Veronika Madelāne un daudzi citi”.
Vai tad senāk nebija jauka dzīve! Tagad tik nosakām, ka algas dienā jāiet pēc „lielā kāposta”. Bet senāk tik tiešām algas dienā tu saņēmi tik daudz „kāposta”, ka aiznest nespēji un pie tam vēl īsta un dzīva kāposta. Veģetāriešu sapnis!!! Tu kā cūkkope Līze nostrādā 75 pilnas darba dienas (astoņas stundas katrā) un saņem par katru dienu vienu riktīgu divkilogramīgu kāpostgalvu.
Ja kas nezin, tad īstu kāpostu algas dienā saņēma kolhozā „Traktorists”, kas savulaik atradās tagadējā Kurmāles pagasta teritorijā. Un cilvēki tur mācēja kāpostu audzēt, jo šajā pagastā audzētos vietējos kāpostus bērnībā ēduši dižās cūkkopes Līzes slavenie novadnieki, kas izauguši par ievērojamiem vīriem – katrā ziņā neatpaliekot no Līzes, kā, piemēram, aktieris Ēvalds Valters vai nacionālkomunists Eduards Berklavs.
