100 lietas Latvijas simtgadei. 1949. gads: VENTSPILS TIRGUS

1949. gada 18. novembrī Latvijas staļinisti varēja svinēt „uzvaru” – pavasarī uz neapgūtajām sasaluma zemēm elles pievārtē bija aizsūtīti pēdējie latvju zemkopji, kuri pretojās „laimīgajai kopsaimniecību artelizācijai” un mūspuses lauki pārvērtās par kolhozu lielvalsti. Un nu vairs ne Sēlijas, ne Zemgales, ne Vidzemes, ne Latgales un ne Kurzemes lauku āres vairs nedrīkstēja saukt par tīrumiem un lejām, par mežiem un pļavām, bet gan bija jādēvē par kolhoziem, ļaunākajā gadījumā tautas mēlē mazliet saprotamāk – par lauksaimniecības arteļiem. Un tā arī visas tās vietas, kur pulcējās laucinieki, vajadzēja pārdēvēt atbilstoši jaunajām nostādnēm, tāpat kā 1949. gada lietu – VENTSPILS TIRGU.

1949. gada 19. novembrī Ventspils galvenais (un arī vienīgais) laikraksts „Brīvā Venta” ventspilniekus iepazīstina ar Ventspils izpalkoma lēmumu par Ventspils kolchozu tirgu: „Pamatojoties uz kolchozu iekārtas uzvaru Padomju Latvijas lauksaimniecībā, kolchozu tirdzniecība ieguvusi plašu vērienu un tagad tirgū ar lauksaimniecības produktiem galvenā kārtā tirgojas kolchozi un kolchoznieki. Ievērojot minētās pārmaiņas un saskaņā ar LPSR Tirdzniecības ministrijas norādījumu, Ventspils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja pārdēvējusi Ventspils tirgu par Ventspils kolchozu tirgu. Uzdots izlikt attiecīgus uzrakstus latviešu un krievu valodā un tirgus direkcijai apmainīt zīmogu un spiedogus.

Pilsētas tirdzniecības nodaļai un tirgus direkcijai uzlikts par pienākumu noorganizēt kolchoziem un kolchozniekiem specialus stendus un galdus pēc atsevišķiem lauksaimniecības ražojumu veidiem, kā arī nodrošināt kolchoziem un kolchozniekiem labākās tirgošanās vietas.

Lai tirdzinieku un pircēji varētu viegli atrast tirgus administrāciju un apkalpes vietas, uzdots uzlikt attiecīgus uzrakstus”.