Vīru spēles. Krāsainais kariņš – peintbols

Latvijas izlase ir 2011. gada Eiropas vicečempioni un 2016. gada pasaules veterānu čempioni sporta peintbolā. Jā, jā – ir tāds peintbola novirziens, kas kļuvis par profesionālu sporta veidu un kurā notiek vērienīgas starptautiskas sacensības gan klubu, gan izlašu līmenī. Latvijas Peintbola federācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Bērziņš žurnālam “9 vīri” stāsta, kas īsti ir sporta peintbols un kādēļ tieši latvieši apkalpo lielākās peintbola sacensības visā pasaulē.

Divi peintbola veidi

Peintbols radās kā militāra rakstura treniņš militāristiem un policijas specvienībām, vēlāk šī spēle strauji kļuva populāra kā ekstrēma izklaide. Sākotnēji peintbolu spēlēja dabiskā apvidū, piemēram, mežā. Šo spēli sauc par taktisko peintbolu jeb woodsball (latviskot to varētu kā meža bumbu). Šā peintbola pamatā bija izspēlēt dažādas stratēģijas, lai ieņemtu pretinieku teritoriju vai neitralizētu oponentus. Deviņdesmito gadu beigās radās peintbola sportiskais novirziens – speedball (ātrā bumba). Tā to nosauca spēles ātruma dēļ, jo to spēlē speciālā laukumā ar piepūšamiem aizsegiem, kur pretinieks viens no otra atrodas šāviena attālumā.

“Taktiskais peintbols ir izklaide un vairāk līdzinās militārām spēlēm, arī tā ieroči jeb marķieri vizuāli atgādina īstos kaujas ieročus – triecienšautenes ar aptverēm. Savukārt sporta peintbolā viss ekipējums tiek veidots tā, lai tas būtu pēc iespējas vieglāks un ērtāks, pielāgots ātram spēles stilam specializētajos peintbola laukumos,” skaidro Uldis Bērziņš.

Spīdbols ātri vien kļuva populārs, un izveidojās augsta līmeņa komandas, kas sacentās klubu čempionātos. Līdzīgi kā hokejā ASV ir Nacionālā hokeja līga jeb NHL, tur tika nodibināta Nacionālā X-Ball līga (NXL), Eiropā 2001. gadā – The Millennium Series, kurā sacenšas visi Eiropas spēcīgākie klubi. “The Millennium Series gadā rīko četrus turnīrus, kas notiek dažādās vietās Eiropā. Sacensības ir sešos līmeņos jeb divīzijās. Augstākā ir profesionāļu divīzija CPL (Čempionu peintbola līga), kurā sacenšas 16 labākās komandas, nākamā līga ir SPL jeb Pusprofesionāļu līga. Tajā spēlē 32 komandas, no kurām divas labākās iekļūst augstākajā līgā,” stāsta pieredzējušais peintbolists. Seko vēl četras amatieru un iesācēju divīzijas, kurās spēlē peintbola komandas atkarībā no sava meistarības līmeņa.

Latvija pasaulē

Uldis Bērziņš stāsta, ka, balstoties uz klubu turnīriem, izveidojās starptautiskās peintbola federācijas, tostarp Eiropas Peintbola federācija, kas 2011. gadā noorganizēja pirmo Eiropas čempionātu. Kopš tā laika Eiropas čempionāts notiek četrās kategorijās – vīriešiem, sievietēm, jauniešiem U-19 vecumā un veterāniem – tiem, kam pāri 40 gadiem.

“Uz pirmo Eiropas čempionātu, kas notika Lielbritānijā, uzaicināja 16 spēcīgākās nacionālās izlases, kas tika izvēlētas, balstoties uz šo valstu komandu sasniegumiem klubu čempionātos. Toreiz Latvijā bija viens profesionāls un daži pusprofesionāli klubi, un Latvija tika novērtēta kā četrpadsmitā labākā. Taču Eiropas čempionātā mūsu izlase izcīnīja otro vietu, piekāpjoties tikai Lielbritānijai,” lepojas Uldis Bērziņš.
Tas bija pirmais un līdz šim lielākais Latvijas peintbolistu panākums, jo nākamajos Eiropas čempionātos Latvijas pieaugušo izlase, lai gan turējusies labāko desmitniekā, nav pakāpusies augstāk par piekto vietu. Toties pēdējos divos gados Latvija ir starp vadošajām valstīm veterānu sacensībās – piemēram, šogad Latvijas izlase izcīnīja otro vietu pasaules čempionātā veterāniem, kas notika Spānijā un kurā piedalījās desmit valstu izlases. “Tas ir tikai loģiski, jo tie vīri, kas toreiz kļuva par sudraba medaļniekiem Eiropas čempionātā, tagad jau ir vecāki par 40 gadiem un startē starp veterāniem,” saka Uldis Bērziņš, kurš arī ir viens no Latvijas veterānu izlases dalībniekiem.

Viņš darbojas arī Latvijas Peintbola federācijā, kas ik gadu organizē trīs lielus turnīrus – Latvijas skolēnu peintbola čempionātu, Latvijas taktiskā peintbola līgu un Latvijas sporta peintbola līgu.

“Latvijas skolēnu čempionāts notiek jau piekto gadu. Tajā ir trīs reģionālie atlases turnīri un fināls, kurā startē katra reģiona trīs labākās komandās. Mūsu mērķis ir popularizēt sporta peintbolu arī jauniešu vidū un sasniegt tādu līmeni, lai varētu izveidot Latvijas U-19 izlasi un veiksmīgi startēt starptautiskās sacensībās,” paskaidro Uldis Bērziņš, piebilstot, ka taktiskā peintbola turnīros tā dalībnieki tiek iepazīstināti ar sporta peintbolu cerībā tam piesaistīt jaunus interesentus. Sporta peintbola līgā, kas šogad notiks divos posmos, startē ap desmit komandām.

Sporta peintbols jeb spīdbols

Sporta peintbola spēles norisinās standarta laukumā ar noteiktu piepūšamo šķēršļu izvietojumu. Komandā ir pa pieciem dalībniekiem. Spēle ilgst 10 minūtes vai līdz četriem punktiem. Pēc iegūtā punkta spēles laiks tiek apturēts, un spēlētājiem tiek dotas divas minūtes, lai sagatavotos nākamā punkta izspēlei.

 
Gluži kā hokejā

Sporta peintbols notiek speciālā laukumā. Viens no standarta izmēriem ir 46 x 36 metri. Tas ir aprīkots ar piepūšamiem šķēršļiem, kuri spoguļattēlā izvietoti simetriski uz abām pusēm no laukuma centra līnijas, turklāt viena no laukuma pusēm atrodas zemāk par otru.

Komandā ir pa pieciem dalībniekiem, un viņu uzdevums ir sasniegt pretinieku bāzi un atzīmēties pie īpašas signālpogas. “Neskaita trāpījumus pretiniekiem, bet gan bāzes sasniegšanas reizes. Protams, tiklīdz kādam dalībniekam trāpa, tā viņam obligāti jāatstāj laukums. Rezultātu skaita kā hokejā – kā gūst vārtus, tā mainās rezultāts. Šeit punkts ir par katru veiksmīgu pogas nospiešanu, ko veicis tīrs jeb nenomarķēts spēlētājs,” stāsta Uldis. “Profesionāļu divīzijās spēle ilgst 15 minūtes vai līdz septiņu punktu starpībai. Tiklīdz tiek gūts kāds punkts, tā spēli pārtrauc uz divām minūtēm, lai dalībnieki sagatavotos nākamā punkta izspēlei. Komandas atgriežas katra savā PIT zonā, lai uzpildītu munīciju, piepildītu marķierus ar gaisu, bet nomarķētie jeb “nošautie” dalībnieki notīrītos no krāsas. Tad spēle sākas no jauna ar visiem pieciem dalībniekiem katrā komandā. Viena punkta izspēle parasti ilgst minūti, pusotru. Profesionāļu līmenī vienā spēlē vairāk par desmit punktiem reti kad savāc. Parasti uzvarētājs gūst līdz pieciem punktiem.” Bet ko dara, ja neviena komanda nav guvusi punktus vai arī rezultāts ir neizšķirts? Vai ir pēcspēles “soda šāvieni”? “Nē,” smejas Uldis Bērziņš. Tad paredzēts papildlaiks.

Sporta peintbola jeb spīdbola turnīros tribīnes ir skatītāju pilnas, jo šīs sacensības patiešām ir ļoti aizraujošas. “Tas ir īsts sports, gluži kā hokejs,” saka Uldis Bērziņš. Kas nepieciešams, lai varētu nodarboties ar šo sporta veidu? “Laba fiziskā sagatavotība. Ātruma īpašības un, protams, precizitāte. Laukumā katram spēlētājam ir sava pozīcija – aizsargi un uzbrucēji. Tāpat kā hokejā. Piemēram, laukumā viens no šķēršļiem ir “čūska”. Aiz tās vislabāk slēpties ir augumā mazam, ļoti ātram un veiklam sportistam. Taču tas nenozīmē, ka visiem pieciem komandā jābūt maziem veikliem sprinteriem. Jo ne katram ir jāskrien. Ir arī aizsargi, kuru uzdevums ir no sava laukuma bāzes precīzi apšaudīt pretinieku ātros uzbrucējus. Šo uzdevumu var pildīt arī kāds apaļāks un mazāk veikls, taču labs šāvējs, kurš uzreiz pēc starta signāla spēj momentāni reaģēt, pagriezties un jau precīzi šaut uz noteiktu sektoru.”

Protams, ik spēlē svarīga ir arī stratēģija un taktika, kā cīnīties pret konkrētu pretinieku. “Tas ir ļoti nopietns darbs. Tāpēc katrā komandā ir treneri, kas pēta, analizē un izstrādā stratēģiju, kā sākt cīņu, kur katram veikt izskrējienus, lai ieņemtu labāku pozīciju. Turklāt tādu, lai netraucētu pašu komandas spēlētājus un netrāpītos viņu ugunslīnijā. Taktika tiek mainīta arī spēles gaitā atkarībā no situācijas, katra punkta izspēlē tā var mainīties. Galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk ieņemt plašāku teritoriju laukumā, tā neļaujot pretiniekam izvērsties. Profesionāļu līmenī katrā komandā ir arī rezervisti, kas iziet uz maiņu. Jo lielā slodze un temps, kāds ir šajās sacīkstēs – pārskrējieni no viena šķēršļa uz otru, veiklība, spēja izvairīties no pretinieka šāvieniem –, prasa milzīgu izturību, un pēc pāris punktu izspēles fiziskā kondīcija vairs nav tādā līmenī, lai cīnītos par uzvaru. Un tāpēc ir kā hokejā – laukumā dodas cita maiņa, lai līderi atgūtu spēkus,” stāsta Uldis Bērziņš.

Peintbola ieroči

Ir divu veidu peintbola ieroči – mehāniskie un elektroniskie ar elektromagnētisko sprūdu. Tas nozīmē, ka vienam bumbiņa izlido pēc ieroča gaiļa mehāniskas nospiešanas, otrajā – gailis darbojas pēc elektromagnētiskā impulsa. Sporta peintbolā izmanto tikai elektropneimatiskos ieročus jeb marķierus, kam mēlīte ir tik jutīga, ka ierocis spēj izšaut līdz 15–20 (!) bumbiņām sekundē. Tas iespējams, šaujot ar diviem pirkstiem – mēlīte tiek nospiesta pamīšus ar vidējo un rādītājpirkstu. Tagad gan sacensību marķieriem noteikti šaušanas ātruma ierobežojumi – 10 bumbiņas sekundē. Labākie sporta marķieri maksā no 1000 līdz 1500 eiro. Darbojas ar saspiestu gaisu, un bumbiņa izlido ar ātrumu aptuveni 90 metri sekundē.

Šis ir viens no TOP 10 spīdbola marķieriem. Empire Vanquish ir augstas precizitātes ierocis. Vienkāršs, bet vienlaikus ļoti efektīvs.

Mazliet naudas un daudz treniņu

Kā sporta peintbolisti trenējas? Viens ir fiziskā sagatavotība, bet – kā ar šaušanu? Vai peintbolisti ik dienu stundām nekustīgi stāv un šauj mērķī, gluži tāpat kā, piemēram, profesionāli sportisti treniņos šaušanā ar pistoli? Un te atkal Uldis Bērziņš talkā ņem hokeju.

“Hokejistam ir nūja. Taču tās lietošanas tehnika ir ļoti dažāda un daudzveidīga. Tāpat ir peintbolā. Var jau trenēties statiskā šaušanā, taču reālajā cīņā tas neko nedos, jo tur viss notiek kustībā. Sacensībās neviens nestāv mierīgi atklātā pļavā, bet gan slēpjas aiz aizsega, ik pa laikam no tā parādoties un izšaujot. Turklāt – pa tevi taču šauj arī pretī! Tāpēc treniņos galvenais ir izstrādāt darbības ar aizsegu – slēpties aiz tā, izvairīties no pretinieku šāvieniem un vienlaikus spēt precīzi šaut pretī no visām iespējām pozīcijām. Guļus, stāvus, no atbalsta uz ceļa, šaušana skrienot, lecot, izlecot no aizsega, slīdot, izmantojot daudzus dažādus akrobātiskos elementus, lai pēc iespējas vairāk apgrūtinātu sevis sašaušanu. Turklāt katrai pozīcijai ir apakšpozīcijas un īpašas nianses, kā to visu paveikt, un katrā kustībā jāņem vērā, kā jātur marķieris, lai tas būtu šaušanas pozīcijā, lai to kritienos nesabojātu un pēc lēcieniem uzreiz varētu nekavējoties izmantot, izdarot precīzus šāvienus. Būtiska ir arī pozīcija un uzdevums cīņā. Piemēram, tu dominē uz laukuma un nosedz kādu konkrētu sektoru, vai arī tev jāveic kontrdarbība pret pretinieku, kas ieņēmis šādu pozīciju un visu kontrolē. Katra pozīcija ir specifiska ar savu šaušanas stilu, tāpēc – vienkārši šaujot mērķī, to visu nevar uztrenēt. Šīs iemaņas iegūstamas tikai reālā cīņā,” uzskaita pieredzējušais peintbolists, piebilstot, ka jāparedz arī partneru sadarbība, lai nepatrāpītos viņu ugunslīnijā.

Lai sasniegtu vērā ņemamu līmeni un pretendētu uz veiksmīgu startu starptautiskos mačos, nepieciešams pāris gadu trenēties pa divām trim reizēm nedēļā. Latvijā šāds līmenis tika sasniegts tā sauktajos treknajos gados, kad bija vismaz trīs pusprofesionāli klubi, kuri startēja The Millennium Series augstākajās līgās. “Tolaik bija vairāk brīvu līdzekļu, ko ļaudis varēja novirzīt savam hobijam, lai tas jau kļūtu par nopietnu sportošanu. Uz tajos gados iegūtās bāzes Latvijas izlase arī varēja 2011. gadā Eiropā izcīnīto otro vietu. Tagad Latvijas peintbolā notiek paaudžu maiņa – to laiku meistari kļūst pa veterāniem.”

Cik aptuveni izmaksā viena sporta peintbola sezona? Uldis Bērziņš atbild, ka tas ļoti grūti novērtējums: “Viss atkarīgs no tā, kādā līmenī grib startēt, kāda līmeņa ekipējumu grib izmantot. Piemēram, peintbola laukumu nomas līmeņa ekipējums, sākot no maskas un beidzot ar marķieri, maksā ap 400–500 eiro. Bet, ja gribas spēlēt nopietnā sporta līmenī, kad tiek iegādāts viss TOP ekipējums, tad tas izmaksā līdz 2500 eiro. Plus vēl dalība starptautiskajās sacensībās, kas vienam cilvēkam izmaksā ap 500–1000 eiro. Dalība vienās sacensībās Latvijā izmaksā no 50 līdz 100 eiro – šajā summā ir gan dalības maksa, gan munīcija, gan viss pārējais nepieciešamais. Jāpiebilst gan, ka izlases sportistiem startus starptautiskajās sacensībās cenšas apmaksāt Latvijas Peintbola federācija, piesaistot sponsorus.”

Traumas

Peintbolā spēlētājiem ir jālieto speciāls aprīkojums – sejas maska, elkoņu un ceļu sargi. Vai spīdbols ir traumatisks sporta veids? “Jārēķinās, ka jebkurš trāpījums ir sāpīgs. Lai gan sporta peintbolā bumbiņas ir trauslākas, tāpēc trāpījums būs mazāk sāpīgs. Bet tik un tā pēc jebkuriem nopietniem mačiem ķermenis ir zilumiem izraibināts. Izskaties plankumains kā leopards,” stāsta Uldis Bērziņš.
 

Militāristus sakautu vienos vārtos

Interesanti, kas ir labākie sporta peintbolisti Latvijā? Militāristi, mednieki, policisti vai specvienību profesionāļi? Nepavisam ne! Labi, pats Uldis Bērziņš ir bijušais sportists, taekvondo cīņas meistars un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku instruktors, taču starp viņa komandas biedriem ir finansisti, juristi, uzņēmēji.
“Lielākoties peinbolisti ir tie, kam ir atbilstošs darbs ar pietiekami daudz ienākumiem un brīvo laiku, ko veltīt savam hobijam,” stāsta Uldis. Uz jautājumu, vai profesionāli militāristi ir labi peintbola spēlētāji, viņš atbild, ka ne gluži. “Latvijā ir notikušas vairākas cīņas starp peintbolistiem un militarizētām vienībām (policiju, armiju, apsardzes struktūrām). Šīs vienības parasti zaudēja... Bet tas ir tikai normāli – peintbolisti taču ir šā sporta veida profesionāļi, kas gadiem trenējušies tieši peintbolā. Viņi ir labāk sagatavoti tehniski un taktiski. Esmu pārliecināts, ka militāristu un peintbolistu duelī tieši peintbolisti būs pārāki darbā ar aizsegu. Jo ik treniņu par peintbolistiem šauj pa kādiem 1000 šāvieniem, un tāpēc viņi ir lieliski sagatavojušies, kā izmantot aizsegu sevis pasargāšanai. Tāpat peintbolisti ik treniņu izdara tikpat daudz šāvienu no aizsega. Šaubos, vai vislabāk apmācītie specvienību karavīri ir darbojušies tik intensīvos treniņos, tāpēc uzskatu, ka peintbolistiem iemaņas ir augstākas nekā jebkuram militārās struktūras darbiniekam. Mīnuss – peintbolistiem ir mazāks pašsaglabāšanās instinkts, jo viņi taču zina, ka trāpot nekas nenotiks – esi tikai uz mirkli izslēgts no spēles. Savukārt militārists skaidri apzinās, ko nozīmē pakļaut sevi trāpīgam šāvienam – vienreiz kļūdies, esi miris, un viss. Vēl būtiski – retais militārists māk šaut vienlīdz labi ar vienu vai otru roku. Taču peintbolistiem tā ir neatņemama cīņas sastāvdaļa – spēt šaut vai nu ar labo, vai kreiso roku, jo atkarībā no laukuma puses tu esi aizsega labajā vai kreisajā sānā. Un tā ir ļoti liela priekšrocība pret jebkuru pretinieku, kurš to neprot.”

Latvieši kontrolē peintbola dzīvi

Latvieši var! Jo tieši Uldis Bērziņš kopā ar domubiedriem no pamatdarba brīvajā laikā izveidojuši uzņēmumu PB Results, kas izstrādājis un apgādā pasauli ar peintbola sacensību rezultātu uzskaites tehniku, kā arī radījis starptautisku peinbtola vebservisu.

“Viss sākās ar to, ka manam kolēģim jau sen ir neliels bizness – hronometrāžas sistēmu izstrādāšana un uzstādīšana auto un moto sacensībām. Bet, esot daudzus gadus peintbolā, secināju, ka peintbola sacensībās nav kvalitatīvas un ērtas elektroniskas rezultātu un laika uzskaites sistēmas, kas ne tikai atvieglotu darbu tiesnešiem un pašiem dalībniekiem, bet arī padarītu sacensības pārskatāmākas skatītājiem,” stāsta Uldis Bērziņš.
Tā nu viņa vadībā tapis programmnodrošinājums, kas gan spēj elektroniski fiksēt notikumus laukumā, gan tiešsaistē atspoguļot peintbola spēļu gaitu. “Izstrādājām laukumam sistēmu, kas nodarbojas ar visu spēles vadību. Izveidojām nelielu komplektu, kas darbojas bezvadu režīmā. Tajā ir bāzes pogas abām komandām, kas pretiniekiem jāsasniedz, un, tās nospiežot, automātiski fiksējas rezultāts, ir bezvadu pultis tiesnešiem un tablo gan skatītājiem, gan komandām PIT zonā, lai sportisti varētu sekot līdzi spēles gaitai, laikam, rezultātiem. Izmantojot PBResults izstrādāto tehniku, tagad, piemēram, spēles galvenais tiesnesis var kontrolēt un regulēt spēli, neatstājot laukumu. Viņam vairs nav jāatzīmē rezultāti un pārkāpumi blociņā, atliek vienīgi nospiest attiecīgo pogu uz pults, un tas viss parādās uz tablo un tiek fiksēts datorā,” paskaidro Uldis Bērziņš.
Šī latviešu izstrādātā laukuma sistēma tik ļoti atvieglo peintbola sacensību organizētāju darbu, ka tā straujiem soļiem gūst popularitāti visā pasaulē. PBResults savu ideju sāka ieviest 2012. gadā, bet jau gadu vēlāk to testa režīmā izmantoja Eiropā vienā no The Millennium series turnīriem. Sistēma tika atzīta par labu, un kopš 2014. gada tieši ar latviešu izstrādāto un ražoto ekipējumu apkalpo Eiropas lielākos turnīrus, kā arī nozīmīgākās sacensības ASV. Līdztekus tiek apgūts arī peintbola tirgus citur pasaulē, tostarp Dienvidamerikā un Āzijā.
 

Vai tiešām līdz šim neviens cits nebija iedomājies par tādu risinājumu? “Bija, taču mums paveicās ar sadarbības partneriem, ar kuriem izdevās izstrādāt samērā vienkāršu un viegli lietojamu programmnodrošinājumu, ko varēja savienot ar nepieciešamo ekipējumu. Turklāt par pieņemamu cenu, jo pilnīgi viss mūsu komplekts, ar kuru var apkalpot liela mēroga sacensības, izmaksā mazliet vairāk par 5000 eiro,” atbild Uldis Bērziņš. PBResults turpina visā pasaulē uzlabot peintbola sacensību servisu.

Latvieši ir arī izstrādājuši vebservisu – īpašu peintbola programmatūru, kas sākotnēji bija domāts kā palīgrīks turnīra organizatoriem, lai atvieglotu sacensību plānošanu, rezultātu ievietošanu mājaslapā, reitingu veidošanu. Nu šī sistēma attīstīta vēl tālāk – izveidota sava veida starptautiska peintbola mājaslapa, kurā var reģistrēties ikviens peintbola klubs un spēlētājs. Līdz ar to var teikt, ka šobrīd latvieši koordinē peintbolu teju visā pasaulē!

Juris Vaidakovs, žurnāls “Kas Jauns” / Foto: Vida Press, publicitātes foto (European Paintball Federation)