Aina Poiša: “Negribu atkrist atpakaļ – tur, kur man tikai sāpēja”

"Man ir profesija, kas pieprasa empātiju, un es sāku izjust, ka tā empātijas daļa pret citiem kļuva lielāka nekā pret sevi. Es tagad atļaujos paņemt garākus atvaļinājumus. Atļaujos būt arī vienpatīga. Kad gribas cilvēkus, esmu ar tiem, ar kuriem jūtos es pati un brīva,” intervijā žurnālam 100 labi padomi Par Veselību stāsta Aina Poiša.

Psihoterapeite atzīstas, ka sajutusi “klikšķi”,  ka ir pateicīga par to, kas viņai ir, un ka viņai tiešām pietiekot ar mazumiņu. Viņa gan piebilst, ka būtu labi šo klikšķi sajust ātrāk par 60 gadu vecumu. “Katram vecumposmam ir savs uzdevums,” viņa skaidro. “Kamēr esi enerģisks, jābūt dodošam, jātērē sevi, jo tas viss atnes arī brīnišķīgu pieredzi,” bet pēc 50 gadu vecuma visām sievietēm, ja vien tas būtu iespējams, vajadzētu dzīvot, veltot vairāk laika sev.

Vai viņa vēlreiz izvēlētos psihoterapeites profesiju, ja būtu jāizdara šāda izvēle? Uz to Aina Poiša atbild apstiprinoši. “Es nekad neesmu šo nožēlojusi. Man tiešām ir sajūta, ka esmu savā vietā. Man patīk mans darbs,” viņa saka. Tas gan nenozīmē, ka psihoterapeitei nav bijis jāstrādā pašai ar sevi. “Es ļoti viegli varu palikt atkarīga no citu viedokļiem. No citu emocijām. Līdz ar to ir sakāpināts jūtīgums uz situācijām, kur es jūtu citu cilvēku varu pār sevi,” viņa atzīstas. Psihoterapeite arī atklāj, ka savā privātajā dzīvē izgājusi cauri krīzēm un nonākusi līdz viszemākajam punktam, kad jāpieņem lēmums – palikt kopā vai šķirties.

“Es dabūju to pagrieziena punktu, kad pati sev atzinos, ka joprojām tomēr esmu bijusi līdzatkarīga. Un pārāk iesaistījusies sava vīra emocionālajās reakcijās. Ka man ilgstoši attiecībās pietrūka tā starpposma – mākas iepauzēt. Pauzes, kurā pamanīt, ka viņš ir viņš un es esmu es. Un ka viņš, ar mani runājot, stāsta savu stāstu. Tagad es to esmu iemācījusies. Tomēr arī joprojām mācos. Un ļoti negribu atkrist atpakaļ – tur, kur man tikai sāpēja. Un tad tās sāpes un vilšanās palika tik lielas, ka nonācu smagās pārdomās, vai vispār gribu to turpināt.” Apstiprinot, ka attiecības ir saglabājusi, Aina Poiša tomēr atzīst – viņa baidoties teikt, ka tagad tajās ir laimīga. Drīzāk mierīgāka un pieņemošāka.

Iekšējā miera saglabāšanu viņa uzskata arī par savu turpmāko galveno uzdevumu, tomēr nekādus mērķus dzīvē neizvirza. “Nekad neesmu uzstādījusi,” viņa saka. “Tagad man vispār ir atvaļinājums, un dienas paiet kaifojot. Tāpēc, ka ir dzīve un tā ir laba.”

Vēl žurnālā lasiet

* Cik bieži jāēd, lai mēs būtu veseli? Ierasti tās ir trīs ēdienreizes dienā: brokastis, pusdienas un vakariņas, taču izpētīti arī citi varianti. Kā ir visveselīgāk?

* Kāpēc noteikti jāpārbaudās uz C hepatītu? C hepatīts agrīnā stadijā ir pilnībā izārstējams, taču tas var neradīt nekādas sajūtas, un cilvēks to var nejust, līdz aknas skārusi ciroze smagā formā, saka hepatoloģe Ieva Tolmane.

* Kā atgūt prieku par dzīvi? Kad sākās kovida pandēmija, komunikāciju trenerei Ievai Vainei būtiski samazinājās darba apjoms un viņa jutās nedroša par nākotni. Taču viņa atrada ceļu, kā neieslīgt depresijā, atgūt dzīvesprieku un justies labi.

* Kad raizes par veselību nav veselīgas. Medicīniski tos tagad sauc par slimības trauksmes traucējumiem vai trauksmi par veselību  – cilvēki, kam ir hipohondrija, satraucas, ka viņu veselību apdraud nopietnas problēmas. Kā atšķirt slimīgas raizes no veselīgām rūpēm par veselību?

* 9 iemesli, kāpēc jāēd ogas. “Uzlūkojiet šo soli arī kā ieguldījumu nākotnē – ēdu ogas tagad, lai vēlāk nav jāārstē veselības likstas, ko varēju novērst,” saka uztura speciāliste Eva Kataja un uzskaita, ko spēj ietekmēt regulāra ogu ēšana.

* Veselīgas tomātu receptes. Ārste, uztura speciāliste Guna Havensone vērtē trīs vienkāršus tomātu pagatavošanas veidus un skaidro, no kā vajadzētu piesargāties.

*Ābolu etiķa kūre. Trīs profesionāļu padomi: ārste, uztura speciāliste Guna Havensone un homeopāte Agrita Kalsnava stāsta, kam ābolu etiķis varētu palīdzēt, bet uzņēmējs Kaspars Zandbergs, kurš pats ražo ābolu etiķi, pamāca, kā to pagatavot.

* Vingro, ome, kopā ar mazbērniem! Fiziskās sagatavotības trenere un fizioterapeite Diāna Stupele  iesaka jautrus vingrojumus, kā vasaras brīvlaikā vecmāmiņas var iesaistīt mazbērnus veselīgās fiziskajās aktivitātēs.

Žurnāls pieejams visās preses tirdzniecības vietās no 29. jūlija.