«IT: Welcome to Derry» piedāvā lēnu, saspringtu gaisotni, pamazām atklājot Derijas tumšos noslēpumus, kas slēpjas aiz normālības maskas, dziļu psiholoģisku spriedzi un mēģinājumu izprast ļaunuma saknes. Seriāls saglabā līdzsvaru starp nostalģiju un šausmām, atsaucoties uz Stīvena Kinga darbiem un ņemot vērā jaunākās paaudzes skatījumu uz pagātni, kur šausmas sajaucas ar atmiņām un ilgām pēc pēc aizgājušās pagātnes.

Ja «Tas» filmu lielākā daļa balstījās bērnu iztēlē un ļaunuma fiziskajā reprezentācijā, tad seriālā «IT: Welocme to Derry» lielu uzmanību pievērš mentālajiem un emocionālajiem traucējumiem, ko izraisa pilsētas noslēpumainā vēsture un ļaunuma klātbūtne, kā arī mainīgā varas dinamika un varoņu attiecību perspektīva.

Stīvena Kinga ietekme

Oriģinālā romāna «Tas» (1986) autors Stīvens Kings, uzzinot par seriāla tapšanu, teica: «Esmu priecīgs, ka stāsts par Deriju, visspocīgāko pilsētu, turpinās, un esmu gandarīts, ka Endijs Muskjeti kopā ar savu talantīgo māsu Barbaru un citiem profesionāļiem uzraudzīs šo biedējošo, sarkano balonu ieskauto, svētku norisi!»

Viņš arī paziņoja, ka vairs nerakstīs romānus ar Penīvaiza dalību, jo rakstīt par šo varoni rakstniekam ir pārāk biedējoši. Tomēr šis tēls pieminēts vairākos citos Kinga romānos, piemēram, «The Tommyknockers», «Dreamcatcher» un sērijā «The Dark Tower».

«It: Welcome to Derry» ir pirmais seriāls, kurā kāds turpina pētīt Penīvaiza tēlu ārpus «Tas» pasaules. Iekļaujot Dika Halorana tēlu, stāsts sasaistās ar filmu «Mirdzums/The Shining» (1980) un «Doktors Miegs/Doctor Sleep» (2019), kļūstot par tiltu starp paaudzēm. Jaunībā viņš dzīvoja Derijā un strādāja «Black Spot» klubā, ko nodedzināja rasistiska uzbrukuma laikā un kas bija Penīvaiza/Tā ietekmes epicentrs. «Mirdzumā» Halorans atpazīst Denija Torensa spējas, kļūst par viņa mentoru un glābēju. «Doktorā Miegā» Halorans parādās kā garīga klātbūtne un padomdevējs. «IT: Welcome to Derry» uzzinām Halorana izcelsmes stāstu ļaunuma apsēstajā Derijā, savukārt «Mirdzumā» iepazīstam viņa spēku un cilvēcību, bet «Doktorā Miegā» – viņa mantojumu – iespēju pārraut vardarbības un baiļu ciklu, izmantojot spējas, nevis varas uzurpēšanai, bet vairojot līdzcietību un empātiju.

Aukstā kara ēnā

«IT: Welcome to Derry» darbība risinās 20. gs. 60. gados, pastāvot aukstā kara un atombumbas riskiem. Aukstā kara laikā sabiedrības kolektīvā apziņa bija piepildīta ar bailēm no pasaules kodolkara, kas varēja iznīcināt visu. Šī nenoteiktība un bailes no nezināmā ir ideāls fons Kingam raksturīgajām psiholoģiskajām šausmām, kas iezīmē Deriju kā pilsētu, kas cieš no nenovēršamām briesmām.

Derija iezīmējas kā sociāli un politiski izolēta vieta, kur cilvēki ir pakļauti «klusām» bailēm no varenākiem spēkiem, piemēram, valsts noslēpumiem, militārajām operācijām vai pat šķietami pārdabiskiem spēkiem, kas varētu pārņemt pilsētu, līdzīgi kā Penīvaizs – neredzams un formu mainošs, radot neuzticēšanās pilnu un paranoisku gaisotni.

Varas iestādes nodarbojas ar slēptiem eksperimentiem, slepenām militārām operācijām un krīzes pārvaldību, ietekmējot pilsētas iedzīvotājus. Bailes no ārējā drauda – no komunistiskām lielvarām vai arī potenciāla atomkara ietekmē arī bērnus, kuri baiļojas par nākotni un piedzīvo eksistenciālas šausmas.

Vēsturiskā atmiņa

Seriālā indiāņu kopiena parādās kā «izdzēstās» vēstures simbols un koloniālisma vardarbības metafora, atgādinot par pamatiedzīvotāju izspiešanu un iznīcināšanu. «Tas» reprezentē sistēmisku ļaunumu, kas barojas no bailēm, klusēšanas un varas nevienlīdzības. Kolonizācijas gars – spēks, kas atkārto vardarbību dažādās formās: slaktiņi, rasu naids, bērnu pazušana. «Tas» nav «ienācējs», bet sekas.

Svarīgu lomu ieņem zeme, kurai, indiāņu pasaules skatījumā, ir atmiņa, tādējādi ļaunumam piešķir sakrālu un senatnīgu dimensiju, kas kontrastē ar baltās Amerikas racionalitāti. Pilsētas iedzīvotāji ignorē vēsturi, normalizē vardarbību un izliekas, ka «nekas slikts nav noticis». Indiāņu pazušana no kolektīvās atmiņas atspoguļo to pašu mehānismu, ar kuru ignorē «Tā» izdarītās slepkavības. Klusēšana kļūst par līdzdalībnieku. Šajā kontekstā bērni ir vienīgie, kuri redz un pamana saikni starp pagātnes netaisnību un tagadnes šausmām; intuitīvi jūt, ka pilsētā «kaut kas nav pareizi». Tas ir pretstats pieaugušo skatījumam, kur vēsture tiek iztīrīta un racionalizēta. Ļaunums atgriežas tur, kur vēsturi aprok, nevis izprot.

Sarkanais balons

Sarkanā balona parādīšanās simbolizē Penīvaiza klātbūtni. Bieži vien tas ir vizuāls brīdinājums par ļaunuma tuvošanos pirms vardarbības akta vai traģēdijas. Balons sabojā bērnību, svētkus un prieku, parādot, ka ļaunums ir vienmēr klātesošs un no tā nevar izbēgt. Tas šķiet pievilcīgs, šķietami nekaitīgs un ievilina upurus lamatās, apslēpjot savu patieso dabu. Sarkanā krāsa simbolizē nāvi, upurus, fizisku ciešanu klātbūtni, ciklisku vardarbību un kolektīvo traumu. «IT: Welcome to Derry» balons iezīmē arī bailes pieaugt, nāvi un sabiedrības nespēju saskatīt ļaunumu, kamēr nav par vēlu.

Penīvaiza tēls

Saskaņā ar režisora Endija Muskjeti teikto, Bills Skašgords ilgi pārdomāja atgriešanos klauna Penīvaiza lomā, jo «viņš bija spēlējis daudz ļoti tumšu tēlu. Ilgu laiku dzīvot šādu tēlu prātos ir apgrūtinoši.» Aktieris tomēr piekrita, jo viņu interesēja izpētīt Penīvaiza pagātni kā Bobam Grejam.

Penīvaizs nav cilvēks vai vienkāršs slepkava. Viņš ir sena būtne, kas pastāv ārpus laika un morāles. Seriālā uzsvērts, ka viņš ir bijis Derijā jau paaudzēm ilgi un barojas no bailēm. Jo dziļākas un personiskākas bailes, jo spēcīgāks viņš kļūst. Klauna tēls ir apzināta maldināšana un maska, jo piesaista bērnus un rada viltus drošības izjūtu. Patiesībā tā simbolizē ļaunumu, kas slēpjas aiz normālības. Seriālā Penīvaizs padziļina jau pastāvošo ļaunumu: rasismu, vardarbību ģimenē un skolā, etniskās kopienas izspiešanu, mobingu darba vietās, necilvēcīgu un drausmīgu apiešanos ar psihiatriskās slimnīcas pacientiem un vienaldzību. Viņš ne tikai rada šausmas, bet izmanto cilvēku nežēlību. Klauns kļūst par klusēšanas un nolieguma simbolu, metaforu sabiedrības nespējai atzīt problēmas, kuru dēļ cieš bērni. Penīvaizs atgriežas reizi 27 gados, simbolizējot neatrisinātas traumas, kas atkārtojas paaudzēs, ja ar tām nestrādā. Viņš seriālā nav tikai antagonists, bet Derijas kolektīvo baiļu, vardarbības un apspiestās pagātnes iemiesojums.

Pirmo sezonu noskatījās 20 000 000 skatītāju visā pasaulē, un tas ir trešais lielākais seriāla debijas rādītājs «HBO Max», aiz «Pēdējais no mums/Last of Us» (2023) – 32 miljoni un «Pūķa nams/House of the Dragon» (2022) – 29 miljoni. Ja Muskjeti dos «zaļo gaismu», tad seriāla otrā sezona iznāks 2027. gada beigās vai 2028. gadā. Tā darbība risināsies 1930. gados Lielās depresijas laikā un pievērsīsies agrīnajam Penīvaiza ciklam. Producenti izteikušies, ka trīs sezonu garumā padziļināti pētīs Derijas nolādēto pagātni, ieviešot jaunus varoņus. Plānots, ka trešās sezonas notikumi aizvedīs uz 1908. gadu.

IT: WELCOME TO DERRY

Producē: «HBO».

Pirmā sērija: 2025. gada 26. oktobris.

Sēriju skaits: 8.

Scenārija autori: Džeisons Fukss, Džeisons Keilebs Keins.

Lomās: Teilore Peidža, Bills Skašgords, Džovans Adepo, Kriss Čolks, Džeimss Remārs, Medlēna Stouva, Stīvens Raiders, Matilda Lavlere, Ariana Kartaija, Pīters Auterbridžs u. c.

Augsta temperatūra, lauž kaulus, bet nav Covid – kas tas ir, ar ko šobrīd tik daudzi iedzīvotāji slimo?