Polijas premjerministrs Donalds Tusks platformā "X" aizdomas apstiprina rakstot: "Ziņas, ka Orbāna cilvēki detaļās informē Maskavu par ES Padomes sanāksmēm, nevienam nevajadzētu būt pārsteigumam. Mums par to ir aizdomas jau sen. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es tajās runāju tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams, un saku tikai to, kas nepieciešams."

Laikraksts "Washington Post" sestdien ziņoja, ka Orbāna valdība uzturējusi ciešus kontaktus ar Maskavu visa kara Ukrainā gaitā un Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto sanāksmju pārtraukumos apspriesto atstāstījis Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam.

Izvairoties no informācijas nopludināšanas, ES diplomātiskās tikšanās arvien biežāk notiek mazākās grupās, nevis pilnā 27 valstu sastāvā, un Ungārijas izstumšana no sanāksmēm, kurās notiek darbs ar sensitīvu informāciju, varētu pieaugt.

Kāda Eiropas amatpersona laikrakstam Politico sacījusi: "Mazāk lojālas dalībvalstis ir galvenais iemesls, kāpēc lielākā daļa Eiropas diplomātijas tagad notiek mazākos formātos. Piemēram, E3, E4, E7, E8, Veimāras grupa, NB8, JEF utt." Šie skaitļi apzīmē valstu skaitu grupā. Veimāras aliansē ir Francija, Vācija un Polija, NB8 - astoņas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, JEF - 10 Ziemeļeiropas valstu ātrās reaģēšanas spēku sadarbība.

Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielius Landsberģis atklāj, ka jau 2024. gadā saņēmis brīdinājumus, ka Ungārija varētu nodot informāciju Krievijai, tāpēc sanāksmēs rūpīgi pieskatīts, kādu informāciju saņem Ungārijas pārstāvji, un pirms NATO samita Viļņā 2023. gadā Ungārija tika izslēgta no sensitīvo sarunu dalībnieku loka. Landsberģis komentējis: "Mēs izrunājām visu formālo un pēc tam sarunas par samita saturu turpinājām bez Ungārijas."

Bukarestes Deviņu valstu grupa B9, jeb NATO austrumu flanga valstu apvienība, apsver iespēju nākamgad izslēgt Budapeštu no šī sarunu formāta, jo tā kavē vienošanos par atbalstu Ukrainai.

Ungārijas Eiropas lietu ministrs Jānošs Boka paziņojumus par Ungārijas izslēgšanu no sarunām sauc par viltus ziņām, kas izplatītas kā izmisīga reakcija uz to, ka Orbāna partija Fidesz iegūst arvien lielāku atbalstu vēlēšanu kampaņā.

Apsūdzības nodevībā izskan nepilnas trīs nedēļas pirms parlamenta vēlēšanām Ungārijā. Tuvākajā laikā paredzēta Orbāna ārvalstu atbalstītāju ierašanās Budapeštā, lai palīdzētu viņam vēlēšanu kampaņas noslēguma posmā. Viņu vidū ir Polijas premjera Donalda Tuska politiskais oponents, prezidents Karols Navrockis, kurš jau šodien Budapeštā apmeklēs vairākus Orbāna atbalsta pasākumus un plānots, ka Ungārijā ieradīsies arī ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.

Līdzšinējās socioloģiskās aptaujas Ungārijā gan liecina, ka lielāks vēlētāju atbalsts ir opozīcijas līdera Pētera Maģāra partijai Tisza. Maģārs Orbāna informācijas nodošanu Kremlim raksturojis kā savas valsts un visas Eiropas Savienības nodevību. Tomēr Orbāns pārliecināts, ka papildus līdžinējiem 16 varas gadiem, viņš šajās vēlēšanās noteikti nodrošinās sev vēl vienu pilnvaru termiņu. Eiropas diplomāti Politico norāda, ka šīs apsūdzības Ungārijai var raisīt stingrāku dokumentu klasificēšanu ES līmenī.

Kādēļ Zviedrija iet savu ceļu un neievieš striktus ierobežojumus? Intervija ar zviedru epidemiologu