No rīta Šakaliene sociālajos tīklos publicēja videoierakstu, kurā viņa kopā ar vēstnieku apmainās apskāvieniem pie meklēšanas vietas - kā atbalsta un mierinājuma apliecinājumu. Vēlāk viņa ievietoja vēl vienu meklēšanas operācijas štābā uzņemtu fragmentu, kur manāmi satriektie ministre un vēstnieks apliecināja, ka šis pārbaudījums tikai stiprinās Lietuvas un ASV attiecības.

Vakarā Šakaliene sociālajā tīklā "X" publicēja paziņojumu, ka veikusi dvēselisku sarunu ar Polijas kolēģi Vladislavu Kosiņaku-Kamišelu, un ka Polija arī nosūtīs inženiertehniku un militārpersonas palīdzībai amerikāņu sabiedroto meklēšanā. "Grūtos laikos visi sabiedrotie turas kopā," viņa piebilda.

Dīvaina ziņa

Pēc Lietuvas aizsardzības jautājumu eksperta un iknedēļas televīzijas raidījuma par nacionālo drošību vadītāja Aleksandra Matoņa teiktā, Lietuvas aizsardzības ministrija un valsts bruņotie spēki izsūtījuši pirmo ziņojumu par amerikāņu karavīru un viņu bruņumašīnas "Hercules M88" pazušanu trešdien agri no rīta. Tomēr toreiz informācija bija diezgan nenoteikta.

"Ziņojumā bija teikts, ka otrdien ap plkst.16.45 pēc mācībām pazuduši trīs sabiedroto karavīri un viņu transportlīdzeklis. Militārpersonu pilsonība un mašīnas tips netika precizēts," sacīja Matonis. "Tas, protams, radīja zināmu neizpratni: kā var pazaudēt trīs karavīrus un viņu mašīnu mācību laikā?"

Tobrīd Pabradā jau vairākas stundas notika vērienīga glābšanas un meklēšanas operācija, kurā piedalījās arī Lietuvas gaisa spēku un robežsardzes helikopteri. Pēc kāda laika tika precizēts, ka pazuduši četri karavīri. Un tad, trešdienas vakarā, Savienotās Valstis paziņoja, ka runa ir par viņu karavīriem, pēc kā uzņemošā puse - Lietuva - oficiāli apstiprināja šo informāciju.

Meklējumi turpinājās visu vakardienu. Pabrades mežā, vietā, kur tika pieļauts, ka varētu būt iestigusi pazudusī bruņumašīna, pamazām tika koncentrēta dažāda tehnika - no ekskavatora līdz piepūšamajām laivām.

Mānīgs apvidus

Ekologs Andrejus Gaidamavičus radiostacijai LRT pastāstīja, ka, domājams, amerikāņu karavīri iestrēguši purvā. Viņš paskaidroja, ka šāds apvidus izskatās mānīgi - pa to var iet kājām, taču smagais transports ātri vien iestieg.

Gaidamavičus norādīja, ka šajā rajonā ir arī daļēji aizaudzis ezers. "Šis purvs, kas pazīstams kā dzērveņu purvs, izskatās diezgan mānīgs." Ekologs skaidro, ka pirmajā brīdī varētu šķist, ka tas ir sauss apvidus, kas klāts ar sūnām un mazām priedītēm.

Lai smagā tehnika varētu nokļūt notikuma vietā, glābēji posmu apbēra ar granti, atsūknēja ūdeni un dubļus. Mērķis bija radīt apstākļus, lai ūdenslīdēji varētu iegrimt bruņumašīnā, kas, pēc sākotnējām ziņām, aizgājusi aptuveni piecu metru dziļumā. Pēc tam bija plānots āķus piestiprināt pie automašīnas un sākt tās augšupeju.

Matonis pieļāva, ka tagad, kad zeme atkususi, poligona teritorija varētu būt drēgnāka nekā parasti. "Spriežot pēc pašreizējiem datiem, vadītājs varēja braukt pa meža stigu un vienkārši ielūzt muklājā," viņš aprakstīja.

"Pabrades poligonā un tā apkārtnē uzstādītas neskaitāmas informatīvas plāksnītes, kas norāda, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Tur ir ceļi un takas, uz kurām stāv zīmes, kas aizliedz braukt smagajai tehnikai. Bet es neesmu pārliecināts, vai uz šīs stigas bija šādas zīmes," norādīja Matonis. Žurnālisti meklēšanas vietā netiek ielaisti.

"Neesmu pārliecināts, vai autovadītājs izvēlējies šo ceļu, jo uzskatījis to par labāko, vai viņš apmaldījies, vai noticis kas cits. Tās ir tikai spekulācijas, ar kurām mums nevajadzētu nodarboties līdz oficiālās izmeklēšanas pabeigšanai."

Poligons Pabradā ir lielākais Lietuvā. "Pēdējo piecu gadu laikā tas ir paplašināts divas vai trīs reizes, salīdzinot ar līdzšinējo lielumu," stāstīja Matonis.

Pabrades poligons

Poligons dibināts 1904. gadā un šobrīd aizņem 17 514 hektāru lielu platību.

Kopš 2014. gada poligons oficiāli nes ģenerāļa Silvestra Žukovska vārdu, kurš vadīja Lietuvas karaspēku Neatkarības karā.

Kopš 2021. gada poligona teritorijā atrodas arī ASV militārā bāze "Camp Herkus", kur dzīvo aptuveni pieci simti amerikāņu karavīru. Viņu tehnikas vidū ir "Abrams" tanki un kājnieku kaujas mašīnas "Bradley".

"Poligonu izmanto ļoti aktīvi gan Lietuvas bruņotie spēki, gan NATO vācu pavēlniecība, gan amerikāņu karaspēks, kuru mums ir divi bataljoni. Šī vieta darbojas kā strops, katrs iecirknis nepārtraukti ir aizņemts ar taktiskajām mācībām," turpināja Matonis.

"Iestigt dubļos ziemā, rudenī vai pavasarī - tā ir gluži ikdienišķa parādība. Militārā sagatavotība vienmēr prasa rūpīgu maršruta plānošanu un uzdevumus mācībām. Pat zemākā līmeņa komandieris zina, ka nevajadzētu iziet bez mācību uzdevumu izpildes plāna," viņš norādīja. "Iestūrēšana dubļos, protams, notiek, un tad tiek izsaukti evakuatori. Taču līdz šim nekas traģisks nav noticis."
Lielbritānijas vēstniecības Tallinā preses sekretāre, kas pārstāv NATO Igaunijas bataljona pavēlniecību, Bella Alborova informēja, ka visas britu karaspēka mācības tiek plānotas un rīkotas saskaņā ar Lielbritānijas likumdošanu veselības un darba drošības jomā.

"Viss balstās uz četriem principiem: cilvēku drošība, iekārtu drošība, teritorijas drošība un mācību procesu drošība, lai garantētu visu risku minimizēšanu," Alborova nodeva ziņu no Tapā izvietotās Lielbritānijas vienības. "Mācībām sarežģītajos teritorijas posmos tiek veikti papildu drošības pasākumi iespējamo risku mīkstināšanai."

Kā informēja lasītājs, ar kuru sazinājās "Postimees" redakcija, Lietuvā 1960. gadu beigās vai 1970. gadu sākumā notika incidents, kad padomju tanks ar apkalpi noslīka purvā. Komentējot šo informāciju, Matonis norādīja, ka viņam nav precīzu datu par šādu incidentu, taču tas ir iespējams, un tādā gadījumā traģēdija droši vien notikusi Pabrades poligonā.

Ceturtdien, prezentējot "Balto aizsardzības grāmatu" Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, aizsardzības ministrs Andrius Kubiļus norādīja, ka visi uzmanīgi seko ziņām no Pabrades. "Mēs ar bažām gaidām svaigas ziņas, un mūsu domas ar pazudušo amerikāņu karavīru ģimenēm," sacīja Kubiļus. "Tas nozīmē, ka mums jāizrāda vēl lielāka cieņa pret tiem, kas izvēlas šo dienestu."

1. Kājnieku brigādes komandieris: purvainā apvidū parasti pārvietojas kājām

Aizsardzības spēku vienības jau iepriekš plāno savas pārvietošanās, turklāt tiek ņemti vērā iespējamie apdraudējumi, kas varētu satikties apvidū, komentē ar purviem un karaspēka kustību saistītos jautājumus, apakšpulkvedis Ivo Silbaums, 1. kājnieku brigādes operāciju un sagatavošanas daļas priekšnieks.

- Cik bieži militāristi pārvietojas purvainā apvidū?

- Militāristi, protams, pārvietojas purvainā apvidū, bet pārsvarā tas notiek kājām.

- Vai sabiedrotos brīdina par purviem atsevišķi?

- Vienības jau iepriekš plāno savas pārvietošanās, un viens no plānošanas posmiem ir apvidus analīze. Šajā analīzē ņemti vērā tādi faktori kā apvidus caurstaigājamība un iespējamie apdraudējumi. Sabiedrotie tiek informēti arī par Igaunijas dabas un vides īpatnībām, piemēram, ledus apstākļiem.

Jaunais koronavīruss, iespējams, sasniedzis pat Kanādu