"Sēmes” valdes loceklis atteicās konkurences uzraugiem skaidrot materiālus, ko iepriekš kratīšanās viņa dzīvesvietā bija atradis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” noskaidroja, ka nu jau izbeigtajā kriminālprocesā KNAB izmeklēja aizdomas par slēptiem kukuļiem bijušajam RS valdes priekšsēdētājam Normundam Talcim.

Pēc RS nostrādātām divām desmitgadēm, Talcis 2022. gada augustā uzņēmumu klusu atstāja, beidzoties kārtējam pilnvaru termiņam valdes priekšsēdētāja amatā. Izrādās, tobrīd jau vairākus mēnešus KNAB bija sācis izmeklēšanu par nesenu Talča darījumu ar personu, kas cieši saistīta ar vairākkārtēju RS konkursu uzvarētāju, tagad liecina KNAB lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu. Talcis par 35,5 tūkstošiem eiro it kā bija pārdevis kriptovalūtas “bitcoin” ražošanas iekārtas SIA “Sēme” valdes locekļa Aleksandra Užakina dēlam.

KNAB sākotnēji radās aizdomas, ka nauda patiesībā bijis kukulis par “Sēmes” veidotas uzņēmumu apvienības uzvaru vairāk nekā 3,5 miljonus vērtā siltumtīkla pārbūves iepirkumā Dzelzavas ielā, par ko līgums bija noslēgts jau 2019.gada sākumā. Vēlāk gan KNAB noskaidroja, ka patiesībā trīsarpus gadu laikā no 2019.gada sākuma līdz 2022.gada rudenim “Sēme” bija uzvarējusi 46 RS iepirkumos par siltumtīklu pārbūvi Rīgā. Informācija par to nebija publiski pieejama.

Tāpat KNAB apšaubīja to, vai Talcim vispār esot bijusi “bitcoin” iekārta, ko pārdot. 2021. gada pavasarī viņš veica un neilgi pēc tam arī atsauca maksājumu šādu ierīču tirgotājam, saņemot atpakaļ apmēram 5000 eiro. Turklāt KNAB secināja, ka internetā šādas iekārtas pat jaunas var nopirkt par divreiz zemāku cenu nekā Užakina dēls samaksāja Talcim par lietotu.

KNAB arī noskaidroja, ka Talča sieva Ieva Tracevska, kura tobrīd bija RS Siltumapgādes attīstības un investīciju daļas vadītāja, 2020. gada decembrī par 22 tūkstošiem eiro pārdeva zirgu Užakina sievai. Pusotru gadu vēlāk – vēl vienu zirgu Užakina meitai jau par krietni lielāku summu – 39,5 tūkstošiem eiro. Lielāko daļu no saņemtās naudas – 50 tūkstošus eiro – Tracevska aizskaitīja Talcim. KNAB viņa skaidroja, ka tas esot bijis parāds vīram, kurš bija ieguldījis šo naudu zirgu uzturēšanai.

2022.gadā novērojot iesaistītos, KNAB uzzināja, ka Užakins sazinās un tiekas ar vairākiem RS darbiniekiem, arī ar Talci, “iespējams, apspriežot maskētos kukuļus”. Piemēram, Užakins samaksāja 33 tūkstošus eiro par lauksaimniecības tehniku un 4 tūkstošus par telti, ko nogādāja Talča lauku īpašumā. Talcis arī pusgadu, līdz KNAB viņu tā gada oktobrī aizturēja, lietoja ap 55 tūkstošus vērto Užakinam piederošo automašīnu “Volkswagen Amarok” ar piekabi. Bet dzimšanas dienā Talcis no Užakina dāvanā saņēma antīku zelta kabatas pulksteni ar ķēdi aptuveni 4000 eiro vērtībā.

Talcis, Užakins un viņu ģimenes locekļi kukuļdošanu, kukuļņemšanu vai starpniecību kukuļošanā noliedza, un pretējo pierādīt KNAB nespēja. Talcis pats iepirkumu komisijās nedarbojās un lēmumus par “Sēmes” uzvarām nepieņēma. KNAB noticēja, ka zirgi un bitkoinu iekārtas patiešām tika nopirkti, savukārt lauksaimniecības tehnika, telts un automašīnas pie Talča bija, jo viņi ar Užakinu it kā mutiski bija vienojušies par zirgu audzēšanas uzsākšanu. Civiltiesiski darījumi savstarpējās pazīšanās un labu attiecību rezultātā – tā KNAB lēmumā par lietas izbeigšanu raksturoti visi aprakstītie gadījumi.

Talcis, kurš pēc aiziešanas no RS neilgu laiku pastrādāja Jelgavas novada pašvaldības uzņēmuma valdē, šobrīd vairs nav valsts amatpersona. Telefonsarunā ar “de facto” viņš vispirms mēģina noliegt jelkādu saistību ar Užakinu ārpus darba: “Tīri lietišķas, lietišķas attiecības. Satikāmies pie būvbedres, runājām par darba kvalitāti un neko vairāk. Tad, kad bija darba grupa, mēs braucām uz vietas, apsekojām darba objektus. Nekādas citas attiecības man ar viņu nav.”

Tomēr, kad “de facto” Talcim tieši pajautā, vai viņam un viņa ģimenei nebija zirgu un kriptovalūtas ierīču pārdošanas darījumu ar Užakina ģimeni un par saņemtajām dāvanām, piemēram, kabatas pulksteni, un vai tas tiešām liecina, ka viņiem nebija nekādas saistības, Talcis kļūst nepacietīgs: “Nav komentāru par šo tēmu. (..) Tajā laikā, kad tu atrodies tajā vietā, kur es atrados, visi nāca apsveikt dzimšanas dienās, dāvināja pudeles, nu... (..) Nu nekādas [saistības]. Nu kas tas ir – attiecības? Nu tās, kas tās ir, attiecības? Beidzat! Nav nekādu komentāru. Paldies, uz redzēšanos!”

Divus gadus pēc KNAB – 2024.gada novembrī – SIA “Sēme” birojā ieradās KP pārstāvji, kas bija ieguvuši daļu no krimināllietas materiāliem. “Šajā kratīšanas laikā viņi [KNAB] bija ieguvuši materiālus, kas, iespējams, liecināja arī par to, ka tā ir informācija saistīta ar publiskajiem iepirkumiem un citu pretendentu saistītu informāciju. Un tad to informāciju un būtībā vēl arī informāciju, kur RS nu jau arī bijušais valdes loceklis ir kontaktējies arī ar šo “Sēmes” valdes locekli, un tā bija būtībā tā sākotnējā informācija, kas nonāca pie mums,” stāsta KP priekšsēdētāja Ieva Šmite.

KP bija sākusi izpētes lietu kopā pret septiņiem uzņēmumiem, kas regulāri piedalījās un dažādās kombinācijās uzvarēja RS iepirkumos par siltumtīklu būvdarbiem un remontiem. Karteli konstatēt gan neizdevās, tomēr “Sēme” tika sodīta ar naudas sodu par procesuāliem pārkāpumiem. “SIA “Sēme” valdes loceklis atteicās sniegt paskaidrojumus daļā, kas attiecas uz šiem materiāliem, kuri bija sākotnēji saņemti no KNAB, jo viņš uzskatīja, ka tas varētu tikt izmantots pret viņu pēc tam šajā kriminālprocesā, lai gan tas jau bija izbeigts. Bet nu viņam bija bažas acīmredzot, ka varbūt tā informācijas apmaiņa būs un tas varētu tikt atjaunots process, lai gan tas pilnīgi neskāra šo kriminālprocesu. Jo skaidrs, kā es jau minēju, tas ir pilnīgi cits tvērums: ja KNAB izmeklēja kukuļņemšanu, tad mūsu gadījumā tās aizdomas bija par saskaņotām darbībām publiskajos iepirkumos,” stāsta Šmite.

Uzņēmuma “Sēme” birojs atrodas slēgtā teritorijā, un komentārus “de facto” klātienē neviens sniegt neiznāca. “de facto” izdevās sazvanīt valdes locekli Užakinu, kurš apgalvoja, ka nav uz vietas. KP lēmumu komentēt viņš negribēja, sakot, ka “tur viss ir uzrakstīts”. Viņš arī paziņoja, ka “Sēme” lēmumu nepārsūdzēs un maksās sodu. Vaicāts, kāpēc viņš izvēlējies nesniegt paskaidrojumus par KNAB kriminālprocesu, Užakins sarunu pārtrauca.

Lai gan pierādīt karteli un līdz ar to arī uzlikt sodus un ierobežojumus pārējām firmām no RS konkursu uzvarētāju šaurā loka KP neizdevās, Šmite uzskata, ka pozitīvs rezultāts tāpat tika sasniegts. Pretendentu loks iepirkumos sācis paplašināties, turklāt no darba RS aizgāja gan siltumtīklu departamenta vadītājs Jānis Mezītis, gan ilggadējais valdes loceklis Uģis Osis. “Ļoti pārāk liela būtu sakritība droši vien, ja mēs tā skatāmies šo notikumu hronoloģiju. Jo, kā jau es minēju, tā ir persona arī, par kuras saraksti mēs ieguvām informāciju no KNAB. Tie bija sākotnējie izpētes materiāli, kas bija mūsu rīcībā, uz kā pamata mēs arī lūdzām tiesai sankciju veikt šīs procesuālās darbības,” stāsta Šmite.

Osis “de facto” gan apgalvoja, ka nekādu saistību starp savu aiziešanu no RS un KP sākto pārbaudes lietu neredzot, jo tas esot bijis viņa paša lēmums privātu iemeslu dēļ. Vaicāts, vai piekrīt, ka līdz 2022.gadam RS remontdarbu iepirkumos bijusi ierobežota pretendentu vide, Osis saka: “Nu grūti man pateikt, jo es tādu nekur nemanīju. (..) Uzvarēja vairākas firmas, vismaz septiņas.”

Pēc Oša aiziešanas RS valdē pagājušā gada nogalē iecelts Kalvis Kalniņš, kurš šoruden kļuvis par valdes priekšsēdētāju. Viņš stāsta, ka pēc KP uzsāktās pārbaudes RS valdes jaunais sastāvs pārskatīja gan iepirkumu, gan līgumu kontroles procedūras. “Kā jūs tur minējāt, tur bija tie aptuveni septiņi pretendenti. Šobrīd viņi ir septiņi, astoņi, deviņi un pat vairāk nekā desmit pretendenti, kas startē iepirkumos. Ir arī jaunas daudz firmas nākušas klāt,” stāsta Kalniņš.

Tomēr šobrīd RS ar SIA “Sēme” joprojām ir spēkā 2024.gada vasarā noslēgtā vispārīgā vienošanās par siltumtīklu avārijas remontdarbiem. Tā ir noslēgta ar trīs firmām uz diviem gadiem vai arī līdz maksimālās līguma summas – 8 miljonu eiro – sasniegšanai. Tas, ka “Sēme” atteicās sadarboties ar KP, nedodot RS tiesības šo līgumu lauzt, saka Kalniņš.

Kā vēsta “de facto”, KNAB izmeklētāji tomēr secināja: Talcis personīgi bija pieņēmis divus lēmumus attiecībā uz SIA “Sēme”, kuras valdes loceklis Užakins viņam lietošanā bez atlīdzības bija nodevis tehniku un uzdāvinājis pulksteni. Krimināllietas izmeklētāji iedeva lietu biroja kolēģiem viņa iespējamā interešu konflikta izvērtēšanai. Tomēr arī cita KNAB pārvalde bijušo RS šefu nesodīja, jo lēmumus viņš pieņēma par uzņēmumu, bet dāvanas saņēma no fiziskas personas. KNAB pārsūtīja materiālu arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo secināja, ka Talcis dāvanas nav pareizi norādījis amatpersonas deklarācijā. VID Talcim izteica aizrādījumu.

Tuvāk kapam: pacienti e-veselības problēmu dēļ vairākas dienas netiek pie vitāli nepieciešamām zālēm