EURIBOR likmju stabilizēšanās un iedzīvotāju aktīvā pārkreditēšanās būtiski atjaunoja pircēju pārliecību par nekustamā īpašuma iegādi. Božē skaidro, ka pieprasījums ir atjaunojies, un tas ir signāls nekustamo īpašumu attīstītājiem aktīvi turpināt jaunu projektu virzību, lai nodrošinātu piedāvājumu atbilstoši tirgus vajadzībām.

Šis gads "YIT Latvija" bijis krietni aktīvāks - sākta vairāku lielu projektu būvniecība Rīgā, tostarp "Rubīns" Zolitūdē, "Silvas namu" sestā ēka, kā arī "Mārpagalmu" trešā ēka. Savukārt ekspluatācijā nodots "Kaivas kvartāla" otrais nams. Kopumā šobrīd būvniecības stadijā atrodas 360 dzīvokļi, informē Božē.

"Šogad redzam arī skaidras pircēju izvēles tendences - pieaug interese par lielākiem mājokļiem, par noteicošu faktoru kļuvusi energoefektivitāte, un klienti daudz rūpīgāk izvērtē apkaimes attīstības potenciālu. Tajā pašā laikā iepriekšējo gadu satricinājumi - it īpaši Covid-19 pandēmijas ietekme un Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā radītie šoki - joprojām ietekmē tirgu, jo daudzi projektēti un iesākti objekti kādu laiku tika atlikti vai "iesaldēti", kas aizkavēja piedāvājuma atjaunošanos," pauž Božē.

Viņš norāda, ka kopš pagājušā gada EURIBOR procentlikme ir samazinājusies, un tas jau ir veicinājis tirgus aktivitātes atjaunošanos, kā arī pircēju pārliecību par mājokļu iegādi - īpaši trīs un četru istabu dzīvokļu segmentā. Božē uzsver, ka šī aktivitāte ir signāls, ka tirgus atkopjas, bet pieprasījums šobrīd ir būtiski lielāks nekā piedāvājums. Ja Rīgā optimāli gadā būtu nepieciešami 2500-3000 jaunu dzīvokļu, tirgus spēj nodrošināt tikai aptuveni 1500, skaidro Božē.

Viņaprāt, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nekustamo īpašumu attīstībā Latvijā ir finansējuma pieejamība projekta realizācijas gaitā. Pašreizējā kārtība paredz, ka attīstītāji lielāko daļu finansējuma saņem tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas būtiski ierobežo jaunu projektu sākšanu - īpaši reģionos, kur nepieciešama lielāka finansiālā elastība un kur atdeves rādītāji ir zemāki.

Tikmēr citās valstīs, piemēram, Polijā un Čehijā, attīstītājiem ir iespēja piesaistīt finansējumu jau būvniecības procesā, tā paātrinot projektu realizāciju un efektīvāk sabalansējot gan attīstītāja finanšu plūsmu, gan piedāvājumu ar pieprasījumu, skaidro Božē.

Savukārt, runājot par īres mājokļu attīstību, Božē ieskatā ir būtiski skaidri nodalīt Rīgas un reģionu situāciju. Galvaspilsētā īres tirgus jau ir salīdzinoši attīstīts - pieejami vairāki tūkstoši dzīvokļu, tostarp arī jaunajiem speciālistiem. Tāpēc īres mājokļu būvniecība ar valsts vai pašvaldības līdzfinansējumu Rīgā var radīt papildu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, dublējot jau pieejamo piedāvājumu.

Reģionos situācija ir atšķirīga - tur īres tirgus ir mazāk attīstīts, tāpēc valsts atbalsts jaunu projektu īstenošanā ir pamatots un nepieciešams, norāda Božē. Vienlaikus, viņaprāt, ir svarīgi izvērtēt programmu ilgtspēju, nosacījumu samērību un iespējamo ietekmi uz pašvaldību budžetiem ilgtermiņā. Ja īstenošanas modelis ir pārāk sarežģīts vai finansiāli neelastīgs, pastāv risks, ka izmaksu segšana ilgtermiņā gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem, uzskata Božē.

Viņaprāt, efektīvāks un ilgtspējīgāks risinājums būtu ciešāka sadarbība ar privātajiem attīstītājiem, integrējot īres dzīvokļus jau esošajos vai topošajos projektos. Tas ļautu elastīgāk un ekonomiskāk reaģēt uz pieprasījumu, vienlaikus nodrošinot optimālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu.

Jau vēstīts, ka "YIT Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 35,246 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2023. gadā, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 47% un bija 2,83 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"YIT Latvija" reģistrēta 1998. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 47 429 278 eiro. "YIT Latvija" īpašnieks ir Somijas uzņēmums "YIT Housing".

"YIT" strādā astoņās valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Čehijā, Slovākijā, Zviedrijā un Polijā. Uzņēmuma apgrozījums 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro. "YIT Corporation" akcijas tiek kotētas "Nasdaq Helsinki" biržā.

Vai vīrusu laikā profilaksei degunā smidzināt jūras ūdeni? Atbild dakteris Sumerags