Šogad Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un svinīgais koncerts atkal būs publiski pieejams klātienē! Biļešu tirdzniecība norisinās “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā. Apbalvošanas ceremonijas gaitā tiks godināti Lielās mūzikas balvas laureāti, savukārt svētku koncertā uz skatuves kāps izcilākie Latvijas mūziķi, piedāvājot augstvērtīgu koncertprogrammu.

“Lielā mūzikas balva ir pateicība nozares izcilniekiem par viņu nemainīgi augstvērtīgo sniegumu ne vien pašu mājās, bet arī nesot Latvijas vārdu pasaulē. Vienlaikus, rīkojot Lielās mūzikas balvas pasniegšanu ārpus Rīgas, vēlamies akcentēt, ka Latvija ir izcils piemērs arī tam, ka, pateicoties valsts atbalstam, daudzveidīgi un kvalitatīvi kultūras notikumi ir pieejami iedzīvotājiem visos Latvijas reģionos”, akcentē kultūras ministre Agnese Lāce.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

LMB pasākumu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA "Latvijas Koncerti".

LMB 2025 žūrijā strādāja: žūrijas priekšsēdētāja Ieva Rozenbaha - muzikoloģe, mākslas doktore, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja; Anete Ašmane-Vilsone - kultūras žurnāliste, Latvijas Radio 3 „Klasika” programmu vadītāja un Latvijas Televīzijas atbildīgā redaktore; Kristīne Barkovska – vokālā pedagoģe; Iveta Grunde - muzikoloģe, pedagoģe un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja; Atvars Lakstīgala - simfonisko orķestru diriģents, Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktors; Kaspars Zaviļeiskis - mūzikas žurnālists, Latvijas Televīzijas raidījuma „Kultūrdeva” satura producents; Armands Znotiņš - muzikologs, žurnālists, publicists.

Lielās mūzikas balvas 2025 nominācijas:

PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU

ērģelniece Larisa Bulava
komponists un muzikologs Georgs Pelēcis

GADA JAUNAIS MĀKSLINIEKS

Diriģente Anastasija Kildiša
Dziedātājs Eduards Rediko
Trompetists Mārtiņš Zujs

GADA KONCERTS

“Dzīvības elpa”, Evilena Protektore, Krišjānis Bremšs, Toms Timofejevs, Artjoms Sarvi, Volha Zaharova 30. janvārī VEF Jazz Club, rīkotājs VEF Kultūras pils

“Nakts vēstules dejotājai”, Elza Leimane, Matīss Čudars, Arve Henriksens (Arve Henriksen), Anderss Jormins (Anders Jormin), Ivars Arutjunjans, Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš 18. jūnijā Rīgas Cirkā, rīkotājs Latvijas Koncerti

Taņs Duņs, “Budas pasija”, 28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Rīgas Doma zēnu kora grupa, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Viktorija Majore, Ieva Parša, Jolanta Strikaite, Mārtiņš Zvīgulis, Yiran Jia, Hasibagen, diriģents Māris Sirmais 5. septembrī Rīgas Kongresu namā (rīkotājs VAK Latvija)

“Apkalna. Fausts. Znotiņš.” Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla ORGANismi atklāšanas nakts koncerts – Iveta Apkalna, Kaspars Znotiņš 10. oktobrī Latgales vēstniecība GORS, rīkotājs Latgales vēstniecība GORS

“Marina Rebeka. Solokoncerts. Draugi – Andrejam Žagaram” - Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Mikēle Gamba, 18. oktobrī koncertzālē “Cēsis” un 21. oktobrī LNOB (rīkotājs: nodibinājums Andreja Žagara kultūras attīstības fonds)

PAR IZCILU INTERPRETĀCIJU

Čelliste Magdalēna Ceple – Mečislava Veinberga Concertino čellam un stīgām (kopā ar Kremerata Baltica) 14. septembrī Dzintaru koncertzālē
Diriģents Tarmo Peltokoski - Riharda Štrausa „Alpu simfonija” (ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri) Latgales vēstniecībā “Gors” 4. aprīlī un Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” 5. aprīlī
Dziedātāja Inna Kločko - titulloma Riharda Štrausa operā “Salome”; Latvijas Nacionālā opera un balets, operas pirmizrāde 21. februārī, diriģents Mārtiņš Ozoliņš

PAR IZCILU SNIEGUMU GADA GARUMĀ

Dziedātāja Zanda Švēde
Pianists Reinis Zariņš
Valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”
Dziedātāja Katrīna Paula Felsberga
Orķestris „Rīga”

PAR IZCILU DARBU ANSAMBLĪ

Vijolniece Magdalēna Geka
Trompetists Kristians Kalva
„Trio Tresensus”: Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons), Uģis Upenieks (perkusijas)

GADA JAUNDARBS

Jāņa Petraškeviča Koncerts diviem sitaminstrumentiem un ansamblim “Tas, kas šeit bija pirms”, pirmatskaņojums Latvijā 8. februārī koncertzālē „Cēsis” – Guntars Freibergs, Juris Āzers, ansamblis ensemble unitedberlin, diriģents Vladimirs Jurovskis

Jēkaba Jančevska Pirmā simfonija (Ērģeļsimfonija), pirmatskaņojums 20. septembrī Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars” - Iveta Apkalna, Sniedze Kaņepe, Kaspars Vēvers, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Guntis Kuzma

Annas Veismanes Četras dziesmas ar Kārļa Skalbes vārdiem, pirmatskaņojums 11. oktobrī LNOB Beletāžas zālē – Mārtiņš Šmaukstelis, Ilze Ozoliņa

PAR IZCILU SNIEGUMU DŽEZĀ

Sitaminstrumentālists Kaspars Kurdeko
Saksofonists Toms Rudzinskis
Vibrofonists un taustiņinstrumentālists Miķelis Dzenuška

Lielās mūzikas balvas 2025 nominācijas:

PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU

LARISA BULAVA ir viena no Latvijas ērģeļspēles skolas virzītājspēkiem – spilgta koncertērģelniece un daudzu jo daudzu ērģeļspēles talantu slīpētāja. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētā profesore teju trīs desmitgades bijusi arī Rīgas Doma ērģelniece. Māksliniece ar milzīgu atbildību par katru nospēlēto noti. Iedvesmas un apbrīnas avots jau vairāku paaudžu ērģelniekiem.

GEORGA PELĒČA skaņumākslas ģenētiskos priekštečus var saskatīt renesanses un baroka mūzikā, kā arī minimālisma estētikā. Raksturojot viņa mūzikas stilistiku, visprecīzākais šķiet apzīmējums “jaunā konsonantā mūzika”, kur labskaņa ir harmonijas ideāls. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors pazīstams arī kā viens no autoritatīvākajiem mūzikas zinātniekiem Latvijā, īpaši kontrapunkta teorijas un vēstures laukā.

GADA KONCERTS

Evilenas Protektores autorprogramma “DZĪVĪBAS ELPA” mums atgādināja par būtiskāko – par dzīves patieso vērtību, par cilvēcību un taisnīgumu, par ģimeni un par mīlestību. Laikmetīgajam džezam savijoties ar novatoriskām idejām, koncertciklā VEF Jazz Club 30. janvārī piedzīvotais bija emocionāli uzrunājošs notikums, vienotā veselumā saslēdzoties Evilenas Protektores balsij un Krišjāņa Bremša bungu spēlei, Toma Timofejeva basģitāras un kontrabasa skanējumam, Artjoma Sarvi melnbalto taustiņu maģijai un Volhas Zaharovas baritonsaksofona tembram.

Maģiski suģestējošā koncertizrāde “NAKTS VĒSTULES DEJOTĀJAI” mūs pārsteidza īsi pirms vasaras saulgriežiem. 18. jūnija vakarā “Rīgas Cirkā” piedzīvotajā bezgalskaistajā notikumā Latvijas Radio kora mākslinieku balsis savijās ar pasaules līmeņa džeza mūziķu improvizācijas caurvīto spēli, skaņumākslas iedvesmotu horeogrāfijas atklāsmi un smalku gaismas partitūru. Tas bija unikāls notikums ar atmiņās vēl aizvien rezonējošu Kaspara Putniņa vadītā kolektīva, trompetista Arves Henriksena un kontrabasista Anderša Jormina, ģitārista Matīsa Čudara un sitaminstrumentālista Ivara Arutjunjana muzikālo sapratni un tās iedvesmotu Elzas Leimanes deju.

28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla 5. septembrī Kongresu namā notikušais noslēguma koncerts Latvijas publikai dāvāja iespēju pirmoreiz piedzīvot ķīniešu izcelsmes amerikāņu komponista TAŅA DUŅA “BUDAS PASIJU”. Šis grandiozais vokālsimfoniskais opuss, kurā saplūst Rietumu klasiskās skaņumākslas un Tālo Austrumu mūzikas tradīcijas, vēsta par mūžīgām vērtībām – mīlestību, piedošanu un upurēšanos. Diriģenta Māra Sirmā vadībā šo iespaidīgo un dziļi uzrunājošo mūzikas notikumu uzbūra Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, pašmāju solisti Viktorija Majore, Ieva Parša, Jolanta Strikaite, Mārtiņš Zvīgulis un viessolisti, Rīgas Doma zēnu kora grupa un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi” atklāšanas naktskoncerts “APKALNA. FAUSTS. ZNOTIŅŠ.” 10. oktobrī Latgales vēstniecībā GORS bija fascinējošs piedzīvojums, kurā aktiera Kaspara Znotiņa lasītie Gētes traģēdijas teksta fragmenti juvelircienīgā niansētībā savijās ar ērģelnieces Ivetas Apkalnas izvēlēto mūzikālo materiālu. Tā bija koncertizrādē, kurā satikās mūsu izcilie mākslinieki, Gētes Fausts, Mefistofelis un Margarēta, dzīve un nāve, gaisma un telpa, Kirila Panteļejeva mītiskie putni un Perta, Sensānsa, Ebena un Baha ērģeļmūzika.

18. oktobrī koncertzālē “Cēsis” un 21. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā izskanējusī programma “MARINA REBEKA. SOLOKONCERTS. DRAUGI – ANDREJAM ŽAGARAM” no jauna apliecināja starptautiski pazīstamās latviešu operdziedātājas izcilību. Viņas soprāns Verdi un Pučīni mūzikas lappusēs uzrunāja ne vien ar individualizētu un izkoptu tembru un stila izjūtu, bet arī ar daudzveidīgu emocionālo pasauli un psiholoģisko nianšu loku. Tāpat šie koncerti, kurus diriģēja Mikēle Gamba, vēlreiz atgādināja par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra teicamajām prasmēm sadarbībā ar ievērojamiem solistiem un viesdiriģentiem.

PAR IZCILU SNIEGUMU GADA GARUMĀ

Aizvadītajā gadā ZANDAS ŠVĒDES siltais un maigais mecosoprāna tembrs priecēja un pārsteidza daudzveidīgā repertuārā. Līdzās Suzuki lomai “Madama Butterfly” un Hērodejai operā “Salome”, Mežadūjai oratorijā “Gurres dziesmas” un kamermūzikas programmai “Gaišā nakts” viņas radošajā biogrāfijā kārtojās vēl daudzi citi uzmanību saistoši sniegumi. Tajos visos Zanda Švēde apliecināja ne tikai dziedātājas talantu, bet arī patiesu un jutīgu satura un vēstījuma izpratni.

Pianistam REINIM ZARIŅAM piemīt īpaša spēja ielūkoties lietu dziļākajā būtībā. Kā gan citādi viņš spētu būvēt radošus tiltus starp Baha un Šopēna prelūdijām, notraukt putekļus no Mediņa manuskriptiem, jaunatklāt Bēthovenu un sajust Perta klusumu? Pārdomāta un izsvērta ir katra viņa ieskandinātā nots, caur mūziku pasakot vārdos grūti noformulējamo.

Aizvadītajā gadā no jauna pārliecinājāmies, ka Normunda Šnē mākslinieciskajā vadībā esošais Valsts kamerorķestris “SINFONIETTA RĪGA” vienlīdz ērti jūtas kā gadsimtiem senā repertuārā, tā pavisam svaigos skaņurakstos. Sadarbību ar šiem daudzpusīgajiem māksliniekiem ar nepacietību gaida un pēcāk kaislīgi slavē izcili solisti, viesdiriģenti un komponisti. Atvērtība jaunu radošo teritoriju atklāšanai un azartiska ļaušanās saspēles priekam jo īpaši pērngada kontekstā saistīja orķestra atkalsatikšanās reizēs ar savu māksliniecisko partneri Jērgu Vidmani, Latvijas Universitātes Lielās aulas zāles gaisu ikreiz uzkarsējot līdz mākslinieciski augstākajai pakāpei.

Vēl nesen par gada jauno mākslinieci atzītā dziedātāja KATRĪNA PAULA FELSBERGA ar saistošu aizrautību turpina iekarot arvien augstākas mākslinieciskās virsotnes, apburot ar vokālu virtuozitāti un pārliecības un vitalitātes piepildītu skatuvisko klātbūtni. Pērn viņas dzidrais soprāns jaunas nokrāsas atklāja ļoti plašā diapazonā – no kamerrepertuāra un laikmetīgās mūzikas darbiem līdz operas skatuvei, jo īpaši pārliecinot Emīlijas tēlā Hendeļa meistardarbā “Flavio, Langobardu ķēniņš”.

ORĶESTRIS “RĪGA” ar gādīga un degsmes pilna dārznieka misijas apziņu arī pērn turpināja rūpīgi kopt pūtēju orķestru mūzikas lauku. Šajā gadu gaitā labi iekoptajā dārzā pērn spilgti uzplauka gan pasaules uzmanību piesaitījuši ziedi, gan pašu rosinātas latviešu mūzikas puķes, kuru košumu papildināja arī ar selekcionāra prieku dažnedāžadu žanru un šķirņu krustojumu paraugi. Un prieks par šiem daudzveidīgajiem ziediem bija kā lielos svētkos un Latvijai nozīmīgos piemiņas datumos, tā šķietami ikdienišķos brīžos.

PAR IZCILU SNIEGUMU DŽEZĀ

Sitaminstrumentālists KASPARS KURDEKO ir iejūtīgs un inteliģents mūziķis. Mākslinieks, kurš nekad sevi neizvirzīs priekšplānā, ja vien to nepieprasīs viņam uzticētais mūzikas materiāls. Niansētība un smalkums, iedziļināšanās detaļās, rūpīga ieklausīšanās un ļaušanās skaniskiem meklējumiem ir viņa spēles īpašās kvalitātes. Un ne mazāk būtiski it tas, ka Kaspars spēj atrast tās īpašās un īstās krāsas ne tikai džezā vien.

Saksofonists TOMS RUDZINSKIS ir vien no tiem mūsu talantiem, kuri aktīvi attīsta, bagātina un organizē Latvijas džeza dzīvi. Līdzās Toma atskaņotājmākslinieka darbībai un radošajai jaunradei īpaši jāuzteic arī viņa līdera dotības, veicinot starptautiskas sadarbības un mūsu pašu koncertvidi būtiski bagātinot ar pasaules mēroga elpu un vērienu.

Vibrofonists un taustiņinstrumentālists MIĶELIS DZENUŠKA Latvijas džeza krāsu paleti bagātina ar viskošākajām krāsām. Viņa mūzika sniedz prieku un enerģiju un raisa patiesu smaidu, un viņa spēle aizrauj ar fascinējošu virtuozitāti. Par to, ka Miķelis ir ne vien līderis, bet arī komandas spēlētājs, pārliecināties ļauj arī viena no stabilākajām mūsu pašu džeza vienībām – viņa 2021. gadā dibinātā grupa “Uzvaras bulvāris”.

GADA JAUNAIS MĀKSLINIEKS

Reti sastopams patiesums un godīgums, brīnumains maģiskums un emocionāls dziļums ir kvalitātes, kas saistāmas ar jauno diriģenti ANASTASIJU KILDIŠU un viņas veidotajām interpretācijām. Kildišas izteiksmīgajām rokām ir uzticējušies daudzi kori ne tikai Latvijā vien, aizkustinot klausītājus un sajūsminot žūrijas. Pērn viņas īpašo pasaules dzirdējumu iepazinām gan sadarbībā ar kamerkori “Ave Sol” un Dānijas Nacionālo vokālo ansambli, gan Latvijas Radio kori programmā “Saule un mēness”.

Dziedātāja EDUARDA REDIKO balss apbur ar īpašu dzidrumu, sirsnīgumu un vieglumu, arī spēku un enerģētiku. Rīgas Doma Kora skolā iepazinis mūziklu interpretācijas noslēpumus un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā iedziļinājies džeza un dramatiskā teātra muzikālā aktiera profesionālajos noslēpumos, Eduards nebaidās no radošiem eksperimentiem un azartiski izmēģina savas spējas dažādos spēles laukumos. Pērn starp tiem bija gan Dailes teātris, gan festivāls “Rīgas ritmi”, gan XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un vēl citi.

Trompetista MĀRTIŅA ZUJA spēli raksturo izkopta gaume un pārliecinoša spozme, elastīga daudzpusība un izturīga stabilitāte. Saldū, Ventspilī, Liepājā un Rīgā meistarību kaldinājušā jaunā talanta spēle pērn krāšņi kuplināja gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Liepājas Simfoniskā orķestra un “Sinfonietta Rīga” kopskaņu, gan pārliecināja soloampluā un izjustā saspēlē ar ērģelnieci Ilzi Reini.

GADA JAUNDARBS

JĀŅA PETRAŠKEVIČA Koncerts diviem sitaminstrumentālistiem un ansamblim “TAS, KAS ŠEIT BIJA PIRMS”, Guntaram Freibergam un Jurim Āzeram saspēlējoties ar diriģenta Vladimira Jurovska vadīto ensemble unitedberlin, pirmatskaņojumu piedzīvoja 2. februārī Vācijas galvaspilsētā. Šo pašu mūziķu izcilajā lasījumā mūsmājās tas pirmoreiz izskanēja 8. februārī koncertzālē “Cēsis”. Rūpīgi sekojot iespaidīgo partitūru caurstrāvojošajiem smalki sazarotajiem grafiskajiem vilcieniem, ar katru nākošo skaņumirkli arvien dziļāk tiekam ievilināti bezgalkrāšņu krāsu pasaulē. Un tikpat zīmīgs šķiet arī jau kompozīcijas nosaukumā iešifrētais mājiens par pagātnes apjausmu un izvērtējumu no šodienas skatupunkta.

JĒKABA JANČEVSKA PIRMĀS SIMFONIJAS (ĒRĢEĻSIMFONIJAS) pirmatskaņojums 20. septembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” izvērtās par Liepājas Simfoniskā orķestra 145. sezonas atklāšanas koncerta centrālo notikumu. Apjomīgo opusu diriģenta Gunta Kuzmas vadībā iedzīvināja ēģelniece Iveta Apkalna, orķestrantu spēlei savijoties ar mūziķu čukstiem un mecosoprāna Sniedzes Kaņepes un baritona Kaspara Vēvera balsīm. Četrās daļās – “Zaudētie tēvi”,“Grūstošās projekcijas”, “Gaismas radīšana”, “Tempus edax rerum” – risinātais opuss ir dziļi personisks darbs, kas caur daudzdimensionālu atskatu pagātnē tiecas uz nākotni.

11. oktobrī Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zāles koncertā “Sasaukšanās” notika īsta jūtu, domu un enerģijas ķīmija, kad tenora Mārtiņa Šmauksteļa un pianistes Ilzes Ozoliņas saspēlē izskanēja ANNAS VEISMANES “ČETRAS DZIESMAS AR KĀRĻA SKALBES VĀRDIEM”. Spēja mazās un vienkāršās formās izklāstīt veselu stāstu virkni un iebangot domu un iztēles virpuļus ir īpašs talants. Tā atklāsmi apliecināja arī muzikālajā piedzīvojumā ieaustās bezgaldaudzveidīgās melodiskās līnijas, tembrālās nokrāsas un fonētiskās rotaļas, smiekli un nopūtas.

PAR IZCILU DARBU ANSAMBLĪ

Vijolnieces MAGDALĒNAS GEKAS izcilo darbu ansamblī raksturo augsta profesionālā kultūra un izsmalcināta muzikālā domāšana. Parīzē, Lionā un Briselē meistarību kaldinājusī latviete jau vairākus gadus ir gan stīgu kvarteta Akilone pirmā vijole, gan Sinfonietta Rīga koncertmeistare, gan dažnedažādu kamermūzikas sastāvu dalībniece, kura līderes lomu spēj eleganti savienot arī ar solistes stāju. Intelektuāla iedziļināšanās vissmalkākajās skaņuraksta detaļās un vieda kopbildes pārredzēšana, spilgti emocionāls mūzikas lasījums un talants atklāties žanriski un stilistiski visplašākajā repertuārā, toskait pašas rosinātos jaundarbos, arī izcila spēja veidot personiski tiešu dialogu ar saspēles partneriem un klausītājiem ir vien daži no Magdalēnas lielākajiem trumpjiem.

KRISTIANS KALVA ir viens no daudzsološākajiem latviešu jaunajiem trompetistiem – izcils ansambļa mūziķis, kura sniegumu raksturo skaista un niansēta skaņa, tehniska precizitāte un augsta muzikālā inteliģence, kā arī spēja elastīgi iejusties visdažādāko stilistiku jomās. Spēles meistarību Kristians spodrinājis Maltā un Hāgā un apliecinājis ar panākumiem arī vairākos starptautiska mēroga konkursos. Viņa īpašais tonis kuplinājis gan Latvijas Radio bigbenda un ansambļa Latvian Brass, gan kamerorķestra “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Nacionālās Operas orķestra un vēl daudzu citu pašmāju kolektīvu kopskaņu. Tāpat īpaši pieminami ir arī Kalvas kopā ar domubiedriem jau vairākus gadus rīkotie labdarības koncerti “Džezs par džipu” Ukrainas atbalstam.

“TRIO TRESENSUS” ir apvienība, kas konsekventi demonstrē izcilu ansambļa kultūru un radošu drosmi. Tās darbība balstās augstvērtīgā savstarpējā dialogā, žanru robežu paplašināšanā, kā arī apzinātā izvēlē veidot dzīvu saikni ar klausītāju. Katrs trio koncerts tiek veidots kā vienota, dziļa un emocionāli piesātināta muzikālā pieredze. Meklējot jaunas krāsas, izjūtas un skanējuma nianses, kopš 2015. gada decembra šajā ansamblī apvienojušies trīs spilgti atšķirīgi domubiedri – koklētāja Līga Griķe, saksofonists Aigars Raumanis un sitaminstrumentālists Uģis Upenieks – radošu uzmanību veltot kā pašu veidotām baroka un tautas mūzikas aranžijām, tā 20. gadsimta meistardarbiem un jo īpaši – tieši viņiem rakstītiem jaundarbiem.

PAR IZCILU INTERPRETĀCIJU

Čelliste MAGDALENA CEPLE jau vairākus gadus ir Kremerata Baltica māksliniece, nereti kamerorķestra mūziķes lomu nomainot arī pret solistes ampluā. 14. septembrī Dzintaru koncertzālē bijām liecinieki vienam no spilgtākajiem talantīgās mūziķes solosniegumiem, kopā ar saviem uzticamajiem saspēles partneriem emocionāli piepildīti un tehniski nevainojami izdzīvojot Mečislava Veinberga “CONCERTINO” čellam un stīginstrumentiem.

4. aprīlī Latgales vēstniecībā GORS un 5. aprīlī Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” bijām liecinieki izcilai diriģenta TARMO PELTOKOSKI interpretācijai, somu talantam kopā ar viņa vizionārajām idejām tik atsaucīgo Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri atskaņojot Riharda Štrausa “ALPU SIMFONIJU”. Šis grandiozais un koncertapritē reti pamanāmais opuss rūpīgi pārdomātajā diriģenta redzējumā atklājās kā kinematogrāfisks muzikāls ceļojums kalnos, klausītājiem ļaujot uz savas ādas izjust ceļu no saullēkta līdz saulrietam, pļavas puķu virmojošo smaržu un auksto ledāju dižo varenību, spēcīga negaisa draudīgumu un mierinoši pārlaicīgu atvieglojumu.

Riharda Štrausa operas “SALOME” titulloma ir ārkārtīgi sarežģīts izaicinājums, kuram atsaukties uzņemas vien retā drosminiece! Līdzās vokālajai meistarībai un izturībai pie riskiem te pieskaitāmas arī šīs ikoniskās lomas emocionālās un psiholoģiskās dzīles. Kāda laime, ka mums ir INNA KLOČKO, kura šai operlomai ir kā radīta, ar savu vokāli un skatuviski fenomenālo sniegumu ļaujot aizrauties ne vien skatītāju, bet arī savu Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves kolēģu elpām.

Pasākumu atspoguļos “Latvijas Sabiedriskais medijs”. Balsojums par “Delfi” auditorijas simpātiju norisināsies no 17. februāra līdz 4. martam, piedāvājot ikvienam izvēlēties savu favorītu no Lielās mūzikas balvas nominantiem. Par Lielās mūzikas balvas Lieldraugu kļuvusi vietējā banka Signet Banka, tādējādi atbalstot profesionālo izcilību Latvijas mūzikā un veicinot augstvērtīgas kultūras pieejamību plašākai sabiedrībai.

Citāds viedoklis par to, kā izvairīties no gripas: ne vienmēr saslimšanu kavē vakcīna un vitamīni