Skumjš notikums Baibas Sipenieces-Gavares ģimenē - mūžībā devies izcilais zinātnieks Valdis Gavars
Otrdien, 13. janvārī, 91 gada vecumā savās mājās Jūrmalā mūžībā devies izcilais zinātnieks un inženierzinātņu doktors Valdis Gavars, informēja viņa dēls, arhitekts Gatis Gavars.
Ar skumjo vēsti TV un radio personības Baibas Sipenieces-Gavares vīrs dalījies sociālajā tīklā "Facebook".
Tuvinieki aizgājējam veltījuši aizkustinošus vārdus, raksturojot viņu kā vienu no gaišākajiem un krietnākajiem cilvēkiem. "Tavs mūžs un veikums mums ir piemērs tam, ko cilvēks savā dzīvē var paveikt," raksta Sipeniece - Gavare, uzsverot zinātnieka spēju aizraut līdzcilvēkus ne tikai ar Raini un Aspaziju, bet arī ar sarežģīto kodolfizikas pasauli. "Pateicoties Tev, es zinu, kas ir Čerenkova spīdums un ko nozīmē būt blakus dalītam kodolam," viņa raksta , pieminot arī kopīgos kinoseansus un sarunas, kas ļāvušas ielūkoties zinātnes pasaulē.
Tuvinieki informē, ka atvadīšanās no Valda Gavara notiks sestdien, 17. janvārī, plkst. 10.00 Rīgas krematorijā, Varoņu ielā 3a.
Valdis Gavars dzimis 1934. gada 10. maijā Rēzeknē ārstu ģimenē. 1952. gadā absolvējis Rīgas Industriālo politehnikumu, bet 1955. gadā – Ļeņingradas Politehniskā institūta Elektromehānikas fakultāti. Inženierzinātņu doktora grādu ieguvis 1992. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē.
Gavara profesionālais mūžs bija cieši saistīts ar kodolenerģētikas nozari jau kopš tās pirmsākumiem Latvijā. 1959. gadā, Salaspils zinātniskā kodolreaktora būvniecības laikā, viņš kļuva par tā galveno inženieri. Pēc reaktora iedarbināšanas 1961. gadā Gavars turpināja vadīt kolektīvu un iesaistījās pētniecībā. Viņš bija līdzautors oriģinālai iekārtai – radiācijas kontūram, kas ļāva paplašināt reaktora izmantošanu, tostarp materiālu sterilizācijā un polimēru ražošanā.
Pēc 1986. gada Černobiļas AES katastrofas Gavars bija viens no vadītājiem grupai, kas izstrādāja un ieviesa pasākumus Latvijas teritorijas un iedzīvotāju aizsardzībai no avārijas sekām.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 2017. gadam viņš strādāja AS "Latvenergo" attīstības daļā par vadošo inženieri, kā arī darbojās kā konsultants starptautiskos projektos. Gavars ir vairāk nekā 90 zinātnisko rakstu, trīs monogrāfiju, kā arī vairāku izgudrojumu un patentu autors.
Papildus zinātniskajai darbībai Gavars aktīvi pētījis Jūrmalas kultūrvēsturi, īpaši Raiņa un Aspazijas dzīvi, un iedvesmojis ģimeni atjaunot dzejnieku celto māju Jaundubultos. Par ieguldījumu Jūrmalas izpētē 2019. gadā viņam piešķirts Jūrmalas Goda pilsoņa nosaukums, savukārt par mūža ieguldījumu enerģētikā un zinātnē 2020. gadā Gavars iecelts par Trīs Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
