Saeimas rudens sesijā pieņemti 126 likumi, darbu aizēnoja kvoruma trūkums

Pēdējā Saeimas rudens sesijas sēde notika 18. decembrī. Tajā valdošā koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu un līdz ar to nespēja izskatīt visus šī gada pēdējās regulārās sēdes likumprojektus, kas nozīmē, ka pie šiem likumprojektiem parlamentārieši atgriezīsies vien ziemas sesijā.

Nākamā gada valsts budžetu parlamentārieši pieņēma decembra sākumā. Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Nestabilitāti koalīcijā Saeimas rudens sesijā radīja tajā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības deputātu lēmums atbalstīt opozīcijas rosināto lēmumu Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

Vēlāk gan Saeimas deputātu vairākums pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma nolēma uz šī parlamenta sasaukuma laiku atlikt lemšanu par iespējamo izstāšanos no konvencijas.

Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija.

Saeima ziemas sesiju sāks šā gada 9. janvārī, bet to noslēgt paredzēts 2. aprīlī.