"Latvenergo" skaidro, kāpēc elektrības cenas Baltijas valstīs šogad bija tik augstas
Elektroenerģijas cenas šogad Baltijas valstīs bija izteikti cikliskas, ko noteica hidroloģiskie apstākļi, atjaunīgās enerģijas izstrāde un pārvades jaudu ierobežojumi, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma finanšu produktu speciālists Kristaps Avotiņš.
Viņš min, ka gada sākumā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs bija augstas, februārī sasniedzot vidēji 150 eiro par megavatstundu (MWh). To noteica tas, ka ziemas un pavasara mēnešos ierasti augstā hidroelektrostaciju izstrāde šogad bija zemāka, nekā ierasts, palielinot dārgākas fosilās ģenerācijas lomu.
Avotiņš arī norāda, ka vasaras mēnešos cenas būtiski samazinājās, Baltijas valstīs sasniedzot zemāko līmeni kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Tostarp jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Baltijas valstīs nokritās līdz 36-46 eiro par MWh. To veicināja neierasti augsta hidroelektrostaciju (HES) izstrāde vasaras sākumā, bagātīga saules ģenerācija un augsts imports no Ziemeļvalstīm, ko nodrošināja "EstLink 2" starpsavienojuma darbības pilnīga atjaunošana jūnijā pēc aptuveni sešu mēnešu atslēguma perioda, kas līdz tam bija būtiski ierobežojis elektroenerģijas plūsmas no Somijas Krievijas ēnu flotes kuģa izraisītā bojājuma dēļ.
Tāpat Baltijā turpināja pieaugt vēja un saules elektrostaciju izstrādes apmēri, pakāpeniski palielinot to īpatsvaru kopējā bilancē no gada uz gadu.
Savukārt no augusta vidus līdz novembrim cenas atkal kāpa, augustā sasniedzot 77-80 eiro par MWh cenu līmeni, bet jau oktobrī vidējās elektroenerģijas cenas pārsniedza 100 eiro par MWh.
Šo pieaugumu noteica zemāka saules un vēja izstrāde, jauni pārrobežu pārvades jaudu ierobežojumi un pakāpenisks patēriņa pieaugums rudenī. Novembrī vidējā cena Baltijā sasniedza 96-111 eiro par MWh.
