Saeima paplašina iestāžu tiesības izmantot pacientu veselības datus bez viņa atļaujas
Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pacientu tiesību likumā, lai nostiprinātu pacientu sūdzību sākotnējo izskatīšanu ārstniecības iestādē un paplašinātu iestāžu tiesības izmantot pacientu veselības datus.
Izmaiņas cita starpā paredz pienākumu ārstniecības iestādēm izskatīt pacientu sūdzības, pirms persona vēršas Veselības inspekcijā (VI), kā arī paplašina valsts institūciju tiesības piekļūt veselības informācijas sistēmā iekļautajiem datiem.
Noteikts, ka pacientu sūdzību izskatīšana turpmāk ir skaidri nostiprināta kā ārstniecības iestādes pienākums. VI norāda, ka līdz šim iestādes bieži izvairījās no šīs atbildības, aizbildinoties, ka sūdzību izvērtēšana ir inspekcijas kompetencē. Grozījumi nosaka, ka tikai pēc sūdzības izskatīšanas ārstniecības iestādē pacients var vērsties inspekcijā.
Tāpat grozījumi paredz, ka SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", kas no šī gada pārņēmis e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas no Nacionālā veselības dienesta (NVD), būs tiesīgs apstrādāt datus veselības informācijas sistēmas uzturēšanai un satiksmes negadījumos cietušo pacientu datu klasificēšanai pēc īpašiem starptautiskiem ievainojumu smaguma kritērijiem (MAIS3+).
Vienlaikus precizēta Iekšlietu ministrijas (IeM) veselības un sporta centra kompetence, piešķirot centram tiesības pieprasīt medicīniskos datus gadījumos, kad amatpersonas pašas iesniegtā informācija ir nepilnīga vai nepietiekama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai izdevumu kompensāciju.
Tāpat likumprojekts paredz paplašināt arī Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (CMEK) tiesības piekļūt veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem, lai izvērtētu nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi vai amatpersonas atbilstību dienestam.
Pašlaik ārstniecības iestādes nevar nodot šos datus bez pacienta piekrišanas, taču praksē amatpersonas nereti nespēj vai atsakās iesniegt visu nepieciešamo dokumentāciju, kas kavē lēmumu pieņemšanu. Šādos gadījumos Veselības un sporta centram un CMEK būs tiesības vērsties tieši pie ārstniecības iestādēm, lai iegūtu objektīvu un pilnīgu informāciju, tostarp par darbnespēju, ārstēšanas gaitu vai alkohola lietošanas faktu nelaimes gadījuma brīdī.
Līdz šim praksē komisija lūdz personas vai kandidāta ģimenes ārstam sniegt informāciju par personas ārstniecības vēsturi, un pēc tās saņemšanas lūdz papildu informāciju attiecīgajai ārstniecības iestādei. Šādi informācijas ieguvē tiek iesaistīti gan ģimenes ārsti, gan stacionāri, lai gan šī informācija ir pieejama e-veselības sistēmā. Veselības ministrija (VM) konstatējusi, ka tiek iesniegta nepilnīga informācija, kas mazina iespēju novērtēt situāciju kopumā.
Līdz ar izmaiņām CMEK ārsti varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, kā arī veselības informācijas sistēmā ievietotos datus, nenoslogojot ārstniecības iestādes.
Grozījumi arī precizē pacienta pilnvarotās personas tiesības saņemt informāciju ne tikai par ārstniecības procesu, bet arī par veselības stāvokli, ja šāds pilnvarojums norādīts veselības informācijas sistēmā.
Likumā papildināta arī kārtība, kādā valsts drošības iestādes un Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās var piekļūt informācijai par pacientiem, ja tas nepieciešams konkrētu funkciju izpildei. Paredzēts, ka iestādes un to pilnvarotie pārstāvji, kuri nav ārstniecības personas, taču kuriem normatīvajos aktos noteiktas tiesības piekļūt šādai informācijai, tiks reģistrēti Ārstniecības iestāžu un Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā sadarbībā ar VI, lai nodrošinātu datu drošību.
Pašlaik piekļuve e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai ir iespējama vienīgi ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai, kas autorizējas gan caur Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, gan vienlaikus caur Ārstniecības iestāžu reģistru. Attīstoties digitalizācijai un pilnveidojoties normatīvajam regulējumam, piekļuve šai informācijai ir nepieciešama arī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem to funkciju īstenošanai, skaidro VM.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā vispārējā kārtībā pēc to pieņemšanas Saeimā.
