"Sabiedrība redz, ka nauda tiek nejēdzīgi iztērēta." Uzņēmējs par to, kāpēc aug bažas par valsts parādu

Pēc Kokina domām, Latvija ir sasniegusi "vidēji lielu parāda līmeni, tāpēc mums vajadzētu būt saimnieciski saprātīgiem".

Viņš skaidroja, ka ārkārtas kataklizmas gadījumā, kad nepieciešams budžeta deficīta finansējums, "visdrīzāk mēs varam vēl turpināt aizņemties straujāk, nekā pieaug kopprodukts absolūtajās cenās". Savukārt, ja ir uzplaukums, būtu saprātīgi parādu samazināt.Tomēr uzņēmējs atzina, ka pašreizējā situācija drīzāk ir tāda, ka augošie militārie izdevumi īsti neļaus samazināt parādu.

"Tāpēc tā piesardzīgi un saimnieciski, kā latviešiem raksturīgi, būtu audzēt parādu ne ātrāk kā pieaug kopprodukts, kas nozīmē, ka parāds pret kopproduktu nepalielinātos," uzsvēra Kokins. Vērtējot aktuālo budžeta projektu, viņš pauda viedokli, ka tas ir "nedaudz agresīvāks". "Tas, ko mēs redzam budžeta projektā, ir, ka parāda slogs pret kopproduktu pieaug, un tas sabiedrību dara uzmanīgu," sacīja uzņēmējs.

Viņaprāt, sabiedrība kļūst uzmanīga lielā mērā arī tāpēc, ka "redz, cik daudz naudas, viņasprāt, tiek nejēdzīgi iztērēts." Kokins pauda pārliecību, ka sabiedrības attieksme būtu citādāka, ja valdība spētu nodemonstrēt, ka aizņemtā nauda tiek "ieinvestēta mūsu konkurētspējā, izglītībā, demogrāfijā".

Jau vēstīts, ka 2026. gada valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro. 

Paredzēts, ka Saeimas deputāti otrajā, galīgajā lasījumā nākamā gada budžetu sāks skatīt 3. decembrī.