"Smagi apmaldījusies trijās ekonomikas priedēs": deputāts velta skarbus vārdus Siliņai, kas dzenot valsti "bankrota purvā"

Kulbergs norāda, ka budžets "rada tūlītēju ekonomisko apdraudējumu" un nav "drošības spilvens", bet gan "taisns ceļš uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) kontroli par mūsu finansēm". "Ar šādu trajektoriju Latvijas "Titāniks" trīs gados ietrieksies neatgriezeniskā parāda atkarībā, kurā Latvija zaudēs savu finansiālo suverenitāti," brīdina politiķis.

Kulbergs vērš uzmanību uz valsts parāda pieaugumu "Vienotības" valdīšanas laikā, apgalvojot, ka tas izaudzis par 21 miljardu eiro un ka katra mājsaimniecība Latvijā tagad esot parādā 36 000 eiro. Deputāts kritizē, ka "birokrātijas mazināšana turpina dzīvot saukļos, ne darbos", kā arī norāda uz, viņaprāt, garantētiem, taču ignorētiem riskiem saistībā ar "AirBaltic" un "Rail Baltica".

Tāpat Kulbergs par bezatbildīgām sauc valsts kapitālsabiedrībām uzliktās 80–90% obligātās dividendes, kas, viņaprāt, "rada elektrības nodokli, stagnāciju un uzņēmumu vājināšanu, atņemot investīcijas". Asa kritika veltīta arī lēnajai Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei – no 4,3 miljardiem eiro piecos gados esot izmaksāti tikai 11%. "CFLA [Centrālā finanšu un līgumu aģentūra] noslīkusi birokrātijā," raksta Kulbergs, brīdinot, ka naudai beigsies termiņš 2027.-2029.gadā un valsts "pazaudēs simtiem miljonu". Viņš arī norāda uz nodokļu un izmaksu pieaugumu, minot akcīzi, DRN (dabas resursu nodokli), nodevas, vinjetes un citus.

Kritizēta tiek arī premjere Evika Siliņa (JV). Kulbergs norāda, ka viņa "domā, kā tikai audzēt un nosargāt ierēdniecību" un esot "smagi apmaldījusies trijās ekonomikas priedēs". Politiķis pārmet premjerei uzņēmēju noniecināšanu: "Lūk, tie “ļaunie” uzņēmēji, kas cierē uz viņas darbiniekiem – nelieši! Pačukstēšu – tie, kas pelna naudu valstij, nav Finanšu ministrijas darbinieki," raksta Kulbergs.

Deputāts iesaka premjerei "Ēnu dienās" nevis aicināt studentus, bet "pašai aiziet ēnot ražotājus, metālapstrādātājus lauksaimniekus, būvniekus u.c. Tāpat Kulbergs apsūdz Siliņu budžeta izmaksu samazināšanas atstāšanā nākamajai valdībai 2027.gadā, "jo negribās savu ballīti bojāt". Pēc viņa domām, "tāda pieeja Latvijas sabiedrību ved tiešā ceļā uz bankrota purvu".

Jau vēstīts, ka 2026. gada valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro. 

Paredzēts, ka Saeimas deputāti otrajā, galīgajā lasījumā nākamā gada budžetu sāks skatīt 3. decembrī.