FOTO: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs godina Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Roberta Lāča piemiņu

Tradīciju apmeklēt Neatkarības kara dalībnieku atdusas vietas Valsts prezidents aizsāka 2023. gada 11. novembrī.

Pēc tam plkst. 11 Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa piedalīsies svinīgajā vainagu nolikšanas ceremonijā Rīgas Brāļu kapos, godinot Latvijas Brīvības cīnītājus.

Paredzēts, ka plkst. 12 Valsts prezidents piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku svinīgajā godasardzes maiņas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa, savukārt plkst. 13 - godasardzes maiņas ceremonijā pie Rīgas pils.

Rinkēvičs plkst. 18 piedalīsies Neatkarības kara vakara jundā Rīgas Brāļu kapos, bet plkst. 20.35 - godinot Latvijas brīvības cīnītājus, Valsts prezidents noliks svecīti 11. novembra krastmalā.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi - "Par Latviju".

Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu.

Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums.