Zemgales reģiona speciālisti Somijā apguvuši civilās aizsardzības metodes
Zemgales reģiona speciālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju, lai iepazītos ar efektīvām civilās drošības un aizsardzības praksēm, tehnoloģijām un sabiedrības iesaistes metodēm, kas varētu tikt pielāgotas Latvijas pašvaldību vajadzībām. Vizītes laikā tika apmeklētas patvertnes, iepazītas krīzes pārvaldības sistēmas un jaunākās drošības tehnoloģijas, sniedzot vērtīgus secinājumus turpmākai civilās aizsardzības pilnveidošanai Zemgalē.
Ar mērķi stiprināt Zemgales pašvaldību speciālistu kapacitāti un pārņemt labās prakses piemērus civilās drošības un aizsardzības jomā, no 7. līdz 9. oktobrim Zemgales reģiona speciālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju, kur iepazinās ar šīs valsts pieeju civilās drošības organizēšanā.
Brauciena galvenais uzdevums bija apgūt efektīvus risinājumus civilās aizsardzības plānošanā, sabiedrības iesaistē un risku mazināšanā, kā arī iepazīties ar modernām tehnoloģijām un resursu pārvaldību ārkārtas situācijās. Brauciena organizatore un projekta vadītāja Sandra Kauranena norāda: “Komandējuma programma bija intensīva un mērķtiecīgi strukturēta, aptverot gan teorētiskos, gan praktiskos civilās drošības aspektus. Somijas pieredze šajā jomā veidota jau kopš 19. gadsimta, un laika gaitā ir izveidota droša, pārraugāma un finansiāli ietilpīga sistēma, kas nodrošina valsts autonomiju civilās aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanā. Somijas ģeogrāfiskais novietojums, klimatiskie apstākļi un resursi ļāvuši attīstīt ievērojamu drošības sistēmu, no kuras vērts mācīties ikvienai valstij.”
Tikšanās laikā ar Helsinku domes speciālistiem dalībnieki iepazinās ar pilsētas civilās drošības un aizsardzības sistēmas darbību. Somijas eksperti prezentēja sistēmas struktūru, atbildīgos dienestus un sadarbības mehānismus krīzes situācijās. Diskusijās tika apspriestas civilās aizsardzības pieeju atšķirības un līdzības Latvijā un Somijā.
Vizītes ietvaros delegācija apmeklēja vairākas patvertnes Helsinkos, kur to skaits sasniedz aptuveni 5500, nodrošinot vietas apmēram 900 tūkstošiem cilvēku. Viena no tām – Merihaka patvertne, kas atrodas 20 metru dziļumā zem zemes un spēj uzņemt līdz 6000 cilvēku, – sniedza ieskatu praktiskajā patvertņu pārvaldībā un uzturēšanā. Telpas ikdienā tiek izmantotas kā bērnu rotaļu laukums un sporta zāle, savukārt krīzes gadījumā tās tiek ātri pielāgotas aizsardzības funkcijām.
Somijas duālā pielietojuma patvertnes kalpo kā spilgts piemērs efektīvai infrastruktūras uzturēšanai – tās miera laikā tiek izmantotas sabiedriskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot regulāru uzturēšanu un gatavību ārkārtas situācijām. Patvertnes izvietotas arī publiskos objektos, tostarp izglītības iestādēs. Delegācija apmeklēja Vattuniemi sākumskolu, kuras telpās izbūvēta moderna patvertne, kas ikdienā tiek izmantota saimnieciskām un izglītības vajadzībām.
Apmeklējot metro staciju, kas vienlaikus kalpo arī kā iespējamā patveršanās vieta līdz 3000 cilvēkiem, speciālisti iepazinās ar Somijas tehniskajiem drošības risinājumiem – ventilācijas sistēmām, aprīkojumu un drošības mehānismiem, kas nodrošina pilnīgu apakšzemes telpu hermētiskumu krīzes gadījumā. Tehniskais nodrošinājums, kam līdzvērtīgus atrast Eiropā ir neiespējami.
Vizītes laikā Zemgales reģiona pārstāvji apmeklēja arī starptautisko drošības nozares izstādi “FINNSEC 2025”, kur iepazinās ar jaunākajām tehnoloģijām un tendencēm drošības jomā, kā arī tikās ar nozares profesionāļiem.
Brauciena laikā Somijā gūta vērtīga pieredze civilās drošības un aizsardzības jomā, uzsver Sandra Kauranena. Redzētais Helsinkos ļāva gūt praktiskus secinājumus, kā līdzīgus risinājumus varētu pielāgot arī Zemgales reģiona pašvaldībām – gan pārskatot civilās aizsardzības plānus, gan izvērtējot Somijas pieredzi patvertņu organizēšanā, tehnoloģiju pielietojumā un sadarbības stiprināšanā starp pašvaldībām un operatīvajiem dienestiem. Neskatoties uz modernu infrastruktūru un tehnoloģijām, civilās aizsardzības efektivitātē izšķiroša loma ir sabiedrības iesaistei. Somijas pieredze apliecina, ka iedzīvotāju izglītošana un informētība būtiski paaugstina kopējo noturību un gatavību rīkoties krīzes situācijās, secina projekta vadītāja.
