Slīteres Nacionālā parka pārstāvji norāda, ka pēdējās divās dienās parkā ir novērota brūnā lāča klātbūtne - viņa pēdu nospiedumi atrasti Vaidē un Sīkragā.

Slīteres Nacionālajā dabas parkā manīta lāča klātbūtne

Slīteres Nacionālā parka pārstāvji norāda, ka pēdējās divās dienās parkā ir novērota brūnā lāča klātbūtne - viņa pēdu nospiedumi atrasti ...

Novadu ziņas

Netālu no Kolkas manīts brūnais lācis . "Tādas pēdas iedveš respektu!"

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Slīteres Nacionālā parka pārstāvji norāda, ka aizvadītajā nedēļā parkā novērota brūnā lāča klātbūtne - viņa pēdu nospiedumi atrasti Vaidē un Sīkragā.

Netālu no Kolkas manīts brūnais lācis . "Tādas pēd...

"Pēdu nospiedumi pamanīti 17. oktobrī Vaidē. Šeit dzīvnieks bija iznācis liedagā, mazliet pagājis Kolkas virzienā, pēc tam pagriezies atpakaļ un turpat atkal iegājis atpakaļ mežā. Nākamajā dienā, 18. oktobrī, brūnā lāča pēdu nospiedumi tika pamanīti Sīkraga apkārtnē. Acīmredzot šis ir klejojošs dzīvnieks, kas ilgi vienā vietā nepaliek," norāda Slīteres dabas parks.

Skaidrīte norāda, ka "šādas pēdas iedveš respektu" un "lāči Latvijā ir atgriezušies". Aivars norāda, ka cilvēku valstī kļūst mazāk, un drīz Latviju sāks apdzīvot lāči. Ilga pauž, ka "ķepainis varbūt mēģinājis notvert kādu zivi". Un arī Kristaps uzskata, ka lācis bija devies uz liedagu, lai pamielotos ar no jūras izskalotajām butēm.

Slīteres dabas parks norāda, ka lāčus pamanīt dabā ir ļoti grūti, jo viņi parasti izvairās no cilvēka - visbiežāk tie tiek pamanīti meža kamerās, vai atrodot tā pēdas nospiedumus. Lāča pēdu nospiedumi parasti ir 10-18 cm gari un 12-24 cm plati, un priekšējā pēdas nospiedumā parasti saskatāmi nagu nospiedumi. Tāpat lāču klātbūtni var pamanīt pēc mežā aplauztām vai aizgrauztām eglītēm vai skrāpējumiem uz koku stumbriem.

"Lai izvairītos no sastapšanās ar brūno lāci, ejot dabā, uzmanīgi jāvēro apkārtne, lai laikus pamanītu ķepaini. Šķērsojot mežā grūti pārredzamas vietas, var likt manīt par savu klātbūtni, ejot trokšņaini vai vairākiem cilvēkiem savā starpā skaļi sarunājoties. Mežā nekad nedrīkst atstāt ēdiena pārpalikumus. Ja lācis ir pamanīts, nedrīkst tam tuvoties. Iespējami ātri, bet neskrienot, ir jādodas prom. Ja dzīvnieks cilvēku pats vēl nav pamanījis, tad jāuzvedas klusu, lai nepievērstu viņa uzmanību. Situācijā, kad lācis cilvēku ir pamanījis, jāatkāpjas, trokšņojot un nepagriežot lācim muguru," norāda Slīteres dabas parks.

Jāpiebilst, ka šis ir tikai ceturtais zināmais brūnā lāča novērojums Slīteres Nacionālajā parkā. Iepriekš lācis minētajā vietā bija novērots divas reizes – 1984. gadā un 2006. gadā. Bet 2018. gadā liedagā starp Ušiem un Ēvažiem tika atrasts miris lācis. Vietējie iedzīvotāji lēš, ka minētais lācis gāja bojā, kad skumju dzīts centās aizpeldēt līdz Sāremā salai, bet līdz galamērķim nenokļuva un noslīka.

Ja lācis tiek iztraucēts no ziemas miega no decembra līdz februārim, tas visbiežāk migu pamet un bēg. Ja, sākot no marta, tiek iztraucēta lācene, kurai ziemas laikā piedzimuši mazuļi, sargājot migu un lācēnus, tā var kļūt agresīva. Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Vairāk informācijas meklēt šeit.

Ja ir izdevies iemūžināt lāča ķepas nospiedumu, fotogrāfiju kopā ar koordinātēm un lāča pēdas izmēru, iedzīvotāji aicināti novērojumus nosūtīt uz lacumonitorings@gmail.com.