Sabiedrība

"Aizsardzība ir pāri visam", taču atrasts arī finansējums citām svarīgām jomām: Čakša Saeimā komentē Latvijas 2026. gada budžeta projektu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Latvijas 2026. gada budžetam šobrīd ir ļoti svarīga funkcija, lai palielinātu valsts aizsardzības spējas un stiprinātu drošību, un aizsardzības izdevumi sasniegs gandrīz 5 procentus no iekšzemes kopprodukta, Saeimā ceturtdien paziņoja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

"Aizsardzība ir pāri visam", taču atrasts arī fina...

“Tas, protams, būtiski iespaido citām vajadzībām nepieciešamos līdzekļus, tas nav noliedzams. Ir ļoti daudzas vajadzības, kas vēl ir mūsu sabiedrībai, tomēr atzīsim, ka drošība šobrīd ir pāri visam,” paziņoja Čakša, komentējot aizsardzībai un drošībai paredzētos 448,3 miljoni eiro, kamēr izdevumi kopumā nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro.

Viņa piebilda, ka šis budžets ir interesants arī no cita aspekta, jo uzmanība pievērsta nevis jaunu lietu iekļaušanai budžetā, bet par tā izdevumu samazināšanai. “Latvija tradicionāli ir novērtēta kā finansiāli atbildīga valsts un mums ir svarīgi, ka mums piešķirtais kredītreitings tāds arī saglabājas. Līdz ar to mums ir godīgi jāatzīst, ka parāds ir par lielu un mums ir tajā jāiedziļinās.” Viņa solīja katras ministrijas izdevumu rūpīgu vērtēšanu.

Viņa piebilda, ka ir svarīgas jomas, kurām ir atrasts papildu finansējums. “Pirmo noteikti vēlos minēt atbalstu ģimenēm un bērniem – 94,8 miljoni. Otra lieta – programmu finansējums skolai.” viņa sacīja. “Tāpat 105 miljoni ir novirzīti citiem pasākumiem, un te noteikti ir jāmin gan atbalsts zāļu pieejamībai, paliatīvajai aprūpei, atbalsts lauksaimniekiem, PVN samazināšana, un noteikti jāmin arī pašvaldību turpmāk prognozētais nodokļu ieņēmumu pieaugums.”

Jau ziņots, ka Saeimas Prezidijs 16. oktobrī sasauca Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlamentā sāktu skatīt nākamā gada un vidēja termiņa valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu paketi.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) no finanšu ministra Arvila Ašeradena trešdien saņēma 2026. gada valsts budžeta projektu. Tradicionālajā budžeta portfeļa iesniegšanas pasākumā piedalījās arī Čakša. Kā izteicās Ašeradens, šis esot “drošākas nākotnes budžets”. Tā izveidē paveikts ievērojams darbs, lai rastu finansējumu drošībai un citiem svarīgiem jautājumiem. “Sarunas bijušas komplicētas, bet es neredzu pamatu, lai nākamā gada budžetu nepieņemtu,” paziņoja ministrs.

Mieriņa savukārt sacīja, ka parlamentārieši rūpīgi vērtēs, vai budžetā var rast kādu izdevumu samazinājumus. “Deputātu kvotas” neesot paredzētas un tās arī neesot nekur nav apslēptas, apgalvoja Mieriņa, gan pieļaujot, ka deputāti sniegs savus priekšlikumus, kas varētu arī izraisīt “garas un kaislīgas debates”.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus Saeimas deputāti arī šogad budžetu naktīs neskatīšot. Mieriņa informēja, ka pie budžeta tiks strādāts Saeimas sēdēs no plkst. 9 līdz plkst. 21, lai nākamajā dienā deputāti darbu varētu turpināt atpūtušies un “ar svaigu skatījumu”. Nepieciešamības gadījumā budžetu varētu skatīt arī sestdienā.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Līdz šim ar budžeta portfeli aiznesti jau 27 valsts budžeta likumprojekti, un šogad portfelis tiks nests jau 28. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Jau ziņots, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējie valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrija (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026. - 2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.