Saeima lūdz Veselības ministriju sagatavot likumprojektu par veselības mācības ieviešanu skolās
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē Veselības ministrijai (VM) tika lūgts sagatavot veselības mācības priekšmeta ieviešanas likumprojekta uzmetumu.
Sēdes temats bija sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2025.-2027. gadam, bet tās dalībnieki plaši apsprieda arī citus jautājumus, kas ietekmē sirds un asinsvadu veselību un sabiedrības veselības rādītājus kopumā.
VM pārstāvji, speciālisti un deputāti bija vienisprātis, ka mirstība no sirds un asinsvadu slimībām samazinās, tomēr vēl joprojām ir augsta.
Speciālisti atzīmēja, ka atsevišķos jautājumos, piemēram, par medikamentu formalizēšanu, būtu jāizšķiras profesionālā līmenī, tostarp pārrunājot šos risinājumus kopā ar ģimenes ārstiem. Aktuāls sirds un asinsvadu slimību novēršanas un terapijas jomā ir jautājums par to, vai visām pacientu grupām ar šādu slimību risku pēc 40 gadu vecuma var veikt elektrokardiogrammu, skaidroja speciālisti.
Tāpat tika rosināts paplašināt medikamentu klāstu, ko varētu izrakstīt tieši kardiologi. Vienlaikus arī nākotnē jāturpina pievērst uzmanību kritērijiem pacientu prioritizācijai, tika norādīts sēdē.
Sēdes laikā deputāte Ingrīda Circene (JV) un kardiologs Andrejs Ērglis vairākkārt atminējās 2013.-2015. gada sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu, norādot, ka arī esošais, jaunais plāns balstās tajā, taču, iespējams, atmestas liekas detaļas.
Circene, kura kādreiz bija arī veselības ministre, sacīja, ka pirms 12 gadiem pamatā sarunas bijušas tieši par tiem pašiem jautājumiem. "Atkal runājam par vienu un to pašu - par veselīgiem gadiem un dzīvesveidu," atzīmēja Circene.
Taču Ērglis norādīja, ka mainījies ir daudz kas, tostarp arī mirstības rādītāji, kas vienkārši tiekot nepareizi skaitīti, jo līdz šim šādos datos parasti iekļauti arī ārpus valsts esošie valstspiederīgie. "Jādomā par metodoloģiju," atzīmēja speciālists. "Datus par mirstību nevajag stāstīt, jo tie nav īsti korekti," sacīja Ērglis.
Apakškomisijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) akcentēja, ka sirds un asinsvadu slimību mazināšanas plānā ir ietverts kopējs ieteikums realizēt nāves cēloņa medicīnisko apliecību kvalitātes kontroles pētījumu. Tas paredz, ka 2027. gada pirmajā pusgadā, nodrošinot rezultātu un iespējamo neatbilstību analīzi, tiks veikts 1000 nejauši atlasītu nāves cēloņa medicīnisko apliecību kvalitātes kontroles pētījums par laika periodu no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Rezultātā tiks sniegti priekšlikumi pareiza (precizētā) nāves cēloņa formulēšanai.
Kozlovska atzīmēja, ka nereti praksē nākas sastapties ar situācijām, kad kā nāves cēlonis norādīta diagnoze, ar kuru "pēc idejas nevar nomirt".
Kozlovska sacīja, ka patlaban ne tikai par šo jautājumu, bet lielā daļā citu veselības jautājumu valsts līmenī nav korektu datu, uz ko balstīties. Tas attiecas arī uz ģimenes hiperholesterinēmiju.
Kā uzsvēra Ērglis, daudz kas ir paveikts, bet turpmākai jomas attīstībai nepieciešama "degviela" jeb nauda un infrastruktūra. Viņš pauda cerību, ka "tomēr līdzekļi sakārtosies".
Kardiologs arī minēja, ka nevar ignorēt "indeksāciju", kas notiek arī attiecībā uz holesterīna līmeni. Pēc viņa teiktā, pašreiz "normas" holesterīna līmenis neatbilst vadlīnijām un nav tāds, kāds tas bija agrāk.
Ērglis uzsvēra, ka teju dubultojies pacientu skaits no 75, 80 gadu vecuma un vairāk. Viņš norādīja, ka tā ir ievērojama sabiedrības grupa, kurai šobrīd un nākotnē būs nepieciešami lieli resursi. Ērglis arī uzskata, ka nevajag likvidēt maza mēroga slimnīcas, bet drīzāk jāstrādā pie to sadarbības ar klīnisko universitāšu slimnīcām.
Dalībnieki bija vienisprātis, ka sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plānam ir tieša ietekme arī uz demogrāfiju. Vecāku un vecvecāku veselības jautājums skar demogrāfiju, jo ietekmē to, vai ir iespējams aizvest bērnus uz nodarbībām un veikt citas praktiskas lietas, secināja klātesošie.
Viedokļi dalījās par sirds un asinsvadu slimību novēršanas plāna mērķi. Kamēr daļa klātesošo atzina, ka mērķis ir "uzlabot iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus", Ērglis pauda viedokli, ka "veselīgi nodzīvoto dzīves gadu" rādītājs ir sarežģīts un nozīmīgs jautājums. "Tas, ka iet pie ārsta, jau nenozīmē, ka ir neveselīgi nodzīvoti gadi," sacīja speciālists. Ērglis arī vērsa uzmanību, ka veselīgi nodzīvoto dzīves gadu mērījumos "Eurostat" izmanto valstu sniegtos datus, neko no jauna neievācot.
Sēdes laikā arī tika uzsvērts, ka sirds un asinsvadu jomā būtiski domāt arī par teju 105 000 diabēta pacientiem, kam ir kardiovaskulārais riska faktors un kas dzīvo ar divām vai vairāk hroniskām saslimšanām.
Līdztekus dalībnieki norādīja, ka retāk tiek runāts par pašu cilvēku līdzatbildību un iesaisti savas veselības uzturēšanā.
Kā vēstīts, VM nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu, kam no 2026. līdz 2028. gadam nepieciešami papildu vairāk nekā 134 miljoni eiro, no tiem 41,3 miljoni eiro nākamgad.
Plāns paredz uzlabot sirds un asinsvadu slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī stiprināt ārstniecības personu kompetences, nodrošinot uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi. VM izvirzījusi trīs galvenos rīcības virzienus - profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un ārstniecības personu kompetenču stiprināšanu.
