Kur tad palika nelegālo migrantu reidi Rīgā? Dome skaidro, kā tie realitātē notiks
Rīgā sākušies Nacionālās apvienības (NA) politiķu rosinātie nelegālo migrantu ķeršanas reidi, taču sabiedrībā radušies jautājumi un neskaidrības – kā tie īsti notiks, kas tajos piedalās un kādas būs sekas?
Šogad līdz augusta vidum Rīgas pašvaldības policija ir aizturējusi un nodevusi Valsts robežsardzei 22 ārvalstniekus bez uzturēšanās atļaujām. Tas ir līdzvērtīgi, cik pērn un 2023.gadā aizturētas gada laikā (2024.gadā - 23 personas un 2023.gadā - 24 personas). Rīgas pašvaldības policija šogad aizturējusi un nodevusi Valsts robežsardzei bez derīgām uzturēšanas atļaujām 6 personas no Sudānas, 4 no Etiopijas, 2 no Ganas, 2 no Mali un pa vienai no Alžīrijas, Afganistānas, Marokas, Uzbekistānas, Tadžikistānas, Ukrainas, Indijas un Krievijas. Šogad pamainījusies aizturēto izcelsmes valsts – ja agrāk lielāko īpatsvaru veidoja uzbeki, tad šogad dominē tieši Āfrikas valstis (3/4 jeb 72%).
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) Jauns.lv skaidro, ka ir redzams, ka imigrācijas problēmas Rīgā tikai pieaug un nepieciešama daudz stingrāka pieeja.
“Pēdējo gadu laikā daudzviet Eiropā ir izgaismojusies patiesā situācija un imigrācijas sekas – kriminogēnā situācija, noziegumi pret sievietēm, bandu kari (piemēram, Zviedrijā tās pat ir jauniešu bandas, dzīvojamie imigrantu rajoni, kuros nav droši pat policijai). Šādi rajoni ir gan Parīzē, gan Stokholmā un Malmē, un citviet. Daudzās Eiropas valstīs imigrācijas politika kļūst daudz stingrāka – piemēram, Dānija, Zviedrija, Nīderlande, Beļģija un citviet. Zviedrijas policija ir atzinusi, ka problēmas, ar kurām tā cīnās, ir imigrācijas sekas otrajā vai pat trešajā paaudzē. Tas pats novērojams ir citās Eiropas valstīs. Tādēļ Eiropa arvien vairāk virzās uz stingrākiem nosacījumiem imigrantiem,” norāda Ratnieks.
Tiek uzsvērts, ka nelegālās imigrācijas reidi ir tikai viens no mehānismiem Rīgā – noteikti ne galvenais, bet mērķis ir panākt, ka Rīga nav galamērķis nelegālās imigrācija rūpalai: “Tātad ir skaidri jāpauž arī savs viedoklis. Pārrunājot ar Rīgas pašvaldības policiju, tika nolemts, ka reidi nebūs kā akcija uz vienu mēnesi, bet gan šī būs joma ko pastāvīgi uzraudzīs policija. Respektīvi, nebūs iespējas uz mēnesi paslēpties un aiziet “pagrīdē”, jo šo jomu uzraudzīs pastāvīgi.”
Augustā tika dots mēnesis, lai trešo valstu pilsoņi bez uzturēšanās atļaujām Rīgā pamestu valsti. Savukārt no pagājušās ceturtdienas pašvaldības policija uzsāka pārbaudes.
Runājot par to, kā īsti notiks šis process, Ratnieks norāda, ka policijai ir savi parametri, pēc kuriem vadīsies – tās nebūs masveida pārbaudes uz ielām, bet gan drīzāk mērķēti uz konkrētām vietām, par kurām būs ienākusi informācija, vai cilvēkiem, kuru uzvedība izraisa šaubas. To iepriekš apstiprināja arī Rīgas pašvaldības policija, norādot, ka nelegālo imigrantu reidos nebūs masveida ķeršanas uz ielām – netiks traucēti tūristi vai garāmgājēji.
Kā zināms, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) pēc preses konferences par nelegālo imigrāciju pauda mulsumu par to, ka vicemērs Ratnieks, kurš atbild par drošību un kārtību, nespēja konkrēti atbildēt uz žurnālistu jautājumiem par šādu pasākumu lietderību. Kleinbergs uzsvēra, ka nelegālā imigrācija nav Rīgas pašvaldības policijas darba prioritāte un papildu resursi šim mērķim netiks novirzīti. Viņš atgādināja, ka pašvaldības policija, Valsts drošības dienests un Iekšlietu ministrija jau ikdienā veic pārbaudes un rūpējas par sabiedrības drošību.
Tikmēr Ratnieks Jauns.lv norādīja, ka par to, ka nelegālā imigrācija Latvijā ir problēma, apliecina arī Lietuvas robežsardzes dienesta komandieris ģenerālis Rustams Ļubajevs, kurš šī gada augustā publiski medijos norādīja, ka šogad Lietuvā vai Polijā atklāti 553 migranti, kas ieradušies no Latvijas. 52% no viņiem tika novēroti Lietuvas teritorijā, viņus aizturēja Lietuvā un nodeva Latvijai. 48% no viņiem tika aizturēti Polijā un nosūtīti atpakaļ.
“Mūsu ilgtermiņa politikai ir jābūt stingrai imigrācijas jautājumos – “cik iebrauc imigrantu, tik arī izbrauc imigrantu”. Tas saskan arī ar darba devēju viedokli – cilvēki, kas tiek piesaistīti būvniecībā, ražotnēs, pēc darba beigām dodas atpakaļ uz dzimteni,” pauž Rīgas vicemērs.
Jāmin, ka Saeima šī gada februārī vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu likumā "Par policiju". Likuma 19.panta 7.punkts nosaka, ka pašvaldības policijas pienākumos arī ietilpst atbalsts Valsts robežsardzei ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontrolē un profilaksē. “Līdz ar to nav patiesa informācija tiem, kas saka, ka tā nav pašvaldības funkcija – tā ir Likumā ierakstīta,” norāda Ratnieks.
Vēl arī būtiski pēdējo piecu gadu laikā dubultojušās PMLP izsniegto uzturēšanās atļauju skaits personām no Indijas un Uzbekistānas. Šogad jūlijā derīgas bija 5689 personām no Indijas (vs 2616 pers. 2020.gadā), no Uzbekistānas - 4219 (2354 pers. 2020.gadā). Tas rada pārdomas par legālo imigrāciju un tās apjomiem.
