
LM rosina mainīt pensiju sistēmu: nāves gadījumā “lielās pensijas” vairs nemaksās pilnā apmērā

Labklājības ministrija (LM) rosinājusi grozījumus likumā "Par valsts pensijām", nosakot no speciālā budžeta izmaksājamo maksimālo apbedīšanas pabalsta un pārdzīvojušā laulātā pabalsta apmēru, lai novērstu nesamērīgi lielas izmaksas ļoti lielu pensiju gadījumos, liecina LM likumprojekts.
Likumprojekts paredz, ka apbedīšanas pabalsts nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā objekta, kas laikā no 2025. līdz 2027. gadam būtu 8775 eiro mēnesī. Savukārt pārdzīvojušā laulātā pabalsta maksimālais apmērs būtu ne vairāk par 50% no vienas divpadsmitās daļas no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā objekta - 4388 eiro mēnesī.
Anotācijā skaidrots, ka pašlaik pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no mirušā pensijas. Jo lielāks bijis pensijas apmērs, jo lielāks ir gan apbedīšanas pabalsts, gan pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam.
Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai cilvēkam, kas uzņēmies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā, ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Savukārt pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir pabalstu 50% apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Lai pasargātu sociālās apdrošināšanas sistēmu no "nesamērīgiem izdevumiem", veikti atbilstoši pasākumi, nosakot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tomēr dažādu apstākļu ietekmē bijis laikposms, kad iemaksu maksimālais apmērs tika atcelts, līdz ar to radot ietekmi uz sociālās apdrošināšanas sistēmu un izraisot nesamērīgi lielu pensiju veidošanos.
Anotācijā skaidrots, ka lielo pensiju veidošanos ietekmējuši tādi faktori kā cilvēku faktiski veiktās ļoti lielās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas laika periodā no 2009. līdz 2013. gadam, kad tika atcelts valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālais apmērs jeb griesti.
Vienlaikus 2019. un 2020. gadā, kad Solidaritātes nodokļa likums paredzēja, ka 14 procentpunkti no solidaritātes nodokļa tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā, tos reģistrējot nodokļa maksātāja individuālajā kontā. Tādējādi visos šajos gados nodrošināta neierobežota iemaksu reģistrēšana un iedzīvotāja individuālā 1.pensiju līmeņa kapitāla uzkrāšana, kas attiecīgi rezultējusies vecuma pensijas apmērā bez ierobežojuma.
Tāpat anotācijā minēts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra nebija arī 1996. gadā, kas ņemts vērā pensijas sākuma kapitāla aprēķinā un kad šis maksimālais objekts vēl nebija ieviests.
Līdztekus vairākkārtīgu pensijas pārrēķinu rezultātā, cilvēkam turpinot strādāt un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no liela objekta, sākotnēji piešķirtā pensija var ļoti būtiski pieaugt, jo paredzamais gadu skaits jeb "G" rādītājs, iedzīvotājam novecojot, samazinās. Līdz ar to, papildu uzkrāto pensijas kapitālu dalot ar mazāku vērtību "G", iegūst lielāku apmēru.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2025.gada pirmajā pusgadā piešķirti 11 428 apbedīšanas pabalsti un 5 231 pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam.
Ministrijas aplēses liecina, ka provizoriskais izdevumu samazinājums pabalstu izmaksai līdz ar šādām izmaiņām kopā 2026. gadā un turpmāk ik gadu varētu būt 1922 eiro.
Iecerēts, ka likums stātos spēkā 2026.gada 1.janvārī, attiecīgi ierobežojumi stātos spēkā gadījumos, kad pensijas saņēmēja nāve būtu iestājusies pēc šī datuma.
Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.