Avoti: NATO misija Latvijā iztukšo Kanādas armijas militāro autoparku
Kanādas armijas rīcībā nav pietiekami daudz tehnikas, lai vienlaikus uzturētu brigādi Latvijā un rīkotu līdzīga mēroga mācības Kanādā, paziņots Kanādas Pārstāvju palātas komitejas sēdē.
Ģenerālmajors Roberts Ričijs, Stratēģiskā apvienotā štāba direktors, sacīja Aizsardzības komitejai, ka NATO atturēšanas misijai Baltijas valstī ir izvietotas vairāk nekā 400 dažādu tipu tehnikas vienības.
"Kanādā mums nav tik daudz tehnikas, un tas nav nepieciešams," sacīja Ričijs, atsaucoties uz radikālām pārmaiņām apvienoto bruņoto spēku apmācībā, kas ieviestas pagājušajā gadā.
"Tehnika, ko karavīri izmanto izvietošanai Latvijā, ir tā pati, ar kuru viņi apmācās, lai labi pārzinātu sistēmas un justos droši un pārliecināti, lietojot šo aprīkojumu."
Tomēr fakts, ka armijai nav pietiekami daudz tehnikas, lai vienlaikus atbalstītu brigādi lauka apstākļos un paralēli veiktu mācības Kanādā - spēkiem ar tādu pašu izmēru - rada bažas analītiķiem un aizsardzības ekspertiem pēc tam, kad liberālā valdība paziņoja par plānu karaspēka atjaunošanai, ziņo "CBC News".
Militārie spēki saņēmuši kritiku par apvienoto bruņoto spēku apmācību pārcelšanu - kurā kājnieki apmācās kopā ar tankiem, artilēriju un aviāciju, lai uzlabotu koordināciju - no bāzes Veinraitā uz Latviju. Kritiķi, tostarp bijušais armijas komandieris, apgalvo, ka tas samazina karavīru kaujas gatavību un liek viņiem mācīties, veicot uzdevumus.
Aizsardzības ministrijas iekšējie dokumenti, ko ieguva "CBC News", liecina arī par problēmām ar apmācībām uz vietas Latvijā. Pēdējā izvietojuma laikā Kanādas karavīriem nebija "treniņu laukuma sagatavošanās laikā".
"Tas prasīja akadēmiskāku pieeju sagatavošanai" lielajām mācībām ar nosaukumu "Oak Resolve", teikts dokumentos.
Eiropas vizīte premjerministram Markam Kārnijam noslēdzās ar vizīti Latvijā, kur Kanāda vada NATO misiju. Kārnijs paziņoja, ka Kanādas klātbūtne Latvijā turpināsies līdz 2029. gadam, ar mērķi līdz 2026. gadam izveidot pastāvīgu 2200 cilvēku kontingentu. Tomēr Karaliskā kara koledžas pētnieks un profesors Kristiāns Loiprehts uzskata, ka tas ir "nopietns izaicinājums" Kanādas bruņotajiem spēkiem, un tiem nav nepieciešamās tehnikas, lai to uzturētu.
Problēmas ar apmācībām pasliktinās kritiska - un dažos gadījumos paralizējoša - rezerves daļu trūkuma dēļ, kas lika brigādei nolikt tehniku malā, tostarp galvenos kaujas tankus "Leopard 2A4".
Iemesli, kas piespieda armiju nolikt tehniku malā, ir "problēmas ar piegādes ķēdi Kanādā, uzkrājies rezerves daļu deficīts" un jaunā "saspiestā" apmācību programma, kuras ietvaros karaspēks apmācās apvienoto bruņoto spēku ietvaros Latvijā, nevis Kanādā, teikts atsevišķā iekšējo dokumentu komplektā, ko ieguva "CBC News".
