Pie Saeimas cilvēki sēž sprostā, parādot dējējvistu necilvēcīgos uzturēšanas apstākļus. VIDEO, FOTO

"Viena maiņa sprostā ilgs 12 stundas, kas pirmajā brīdī varētu šķist daudz. Taču, atceroties, ka vistām sprostā ir jānīkst visu mūžu, tas iegūst citu nozīmi. Tas parāda cilvēku apņēmību atbrīvot no milzu ciešanām miljoniem dzīvnieku," uzsver biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere.

Akcijas organizatori norāda, ka sprostu sistēmās dējējvistas ir spiestas visu mūžu stāvēt ierobežotā telpā uz metāla režģiem, nespējot staigāt vai izplest spārnus. Biedrībā akcentē, ka mūsdienās ir pieejamas daudz humānākas olu ražošanas metodes, tāpēc šādai cietsirdībai pret dzīvniekiem nav attaisnojuma.

Tiešsaistē prasību likumdevējiem aizliegt dējējvistu sprostus Latvijā petīcijā "Brīvību vistām" parakstījuši ap 30 000 cilvēku. Prasība pamatota ar sabiedrības vairākuma interesi par dzīvnieku aizsardzību un ar zinātniskiem pētījumiem, kas apliecina, ka vistu turēšana sprostos nenodrošina šo dzīvnieku fizioloģiskās un uzvedības vajadzības.

Biedrībā akcentē, ka aizliegumi turēt dējējvistas sprostos ir pieņemti vairākās valstīs pasaulē un Eiropā, tostarp Austrijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Luksemburgā, Beļģijā un Slovēnijā. Savukārt Igaunijā vistu sprostu aizlieguma likumprojekts šobrīd ir saskaņots visās atbildīgajās ministrijās un drīzumā tiks skatīts parlamentā.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta informācijas šobrīd Latvijā sprostu sistēmās ir ap 2,5 miljoniem dējējvistu jeb aptuveni 63% no visām dējējvistām.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā pilnībā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos.

Likumprojektu iesniedza Andris Šuvajevs (P), Jānis Patmalnieks (JV), Andris Kulbergs (AS), Leila Rasima (P) un Ramona Petraviča (LPV).

Kā norāda deputāti, likumprojekts esot atbilde uz nopietnajiem iebildumiem, ko pret šādu turēšanas veidu jau sen pauduši dzīvnieku labturības eksperti. Gan Latvijā, gan visā Eiropā esot tendence, ka gandrīz viss mazumtirdzniecības sektors jau apzinās un rēķinās ar pāreju uz olām, kas dētas alternatīvos vistu turēšanas veidos, kas sasaucas ar sabiedrības vairākuma viedokli, kas noraida dējējvistu turēšanu sprostos.

Ekspertu iebildumi pret dējējvistu turēšanu sprostos galvenokārt esot balstīti uz to, ka šī turēšanas sistēma neļauj vistām izpaust visu vai kaut minimālu dabisko uzvedības spektru, piemēram, kašņāšanos, pēršanos, sēdēšanu uz augstām laktām, pārvietošanos vai lidošanu. Vistas ir ļoti aktīvi dzīvnieki, kas lielāko dienas daļu pavada kustībā un barības meklēšanā, tāpēc sprostu sistēmas pēc savas būtības nevar apmierināt šo dzīvnieku etoloģiskās vajadzības, pauž parlamentārieši.

Deputāti norāda, ka kopš 2012.gada ieviestie tā sauktie "modernizētie sprosti" šajā ziņā neesot pietiekami - vistām joprojām esot ļoti ierobežotas kustību iespējas, neliels mākslīgās zāles gabals nespēj apmierināt kašņāšanās vai pēršanās vajadzību, turklāt laktas sprostos neesot iespējams novietot pietiekami augstu virs zemes, lai vistas tās uztvertu kā drošu aizsardzību pret plēsējiem.

Paredzēts, ka dējējvistu labturības prasības un dējējvistu turēšanas uzņēmumu - komercsabiedrību, individuālo komersantu, zemnieku saimniecību vai individuālo uzņēmumu - reģistrācijas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).

Iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2030.gada 1.janvārī. Savukārt noteikumi MK jāizdod līdz 2026.gada 1.martam.

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka dējējvistu turēšanas sprostos pilnīgs aizliegums graus Latvijas ekonomiku, palielinās vietējās vistu gaļas un olu cenu, kā arī palielinās importa produkcijas patēriņu.