
Saeimas komisija atbalsta Karinas Palkovas virzīšanu tiesībsarga amatam
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien atbalstīja Rīgas Stradiņa universitātes profesores, advokātes Karinas Palkovas virzīšanu uz tiesībsarga amatu. Palkova ir vienīgā kandidāte, kas pieteikta šim amatam.
Par Palkovas apstiprināšanu tiesībsarga amatā Saeimas deputāti lems ceturtdien,18.septembrī.
Palkova komisijas sēdē sacīja, ka viņas lēmums kandidēt bijis pārdomāts, jo viņa saprot, ka amats ir ļoti atbildīgs. "Apzinos, cik milzīgi atbildīgs darbs ir priekšā," teica Palkova, sakot, ka cilvēktiesības ir sarežģīts jautājums, dažādi aspekti mainās, piemēram, pirms laika netika runāts par cilvēktiesībām digitālajā vidē, kas tagad ir aktuāls jautājums.
"Problēmu loks paplašinās. Skaidri redzu, ka tiesībsargs ir tas, kurš palīdz sadzirdēt iedzīvotāja balsi valsts institūcijām," klāstīja Palkova.
Viņai pašlaik izskatās, ka tiesībsarga struktūra ir šaura un sadrumstalota. "Iestāde ir jāpadara starpdisciplinārāka," pauda Palkova, piebilstot, ka iestāde jāpadara arī efektīvāka.
Palkova sacīja, ka viņai pieejamā informācija liecina, ka tiesībsarga institūcija pašlaik strādājot pārsvarā attālināti, kas reizēm apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi, tāpēc iestāde ir jāpadara cilvēkiem pieejamāka. "Tā ir normāla prakse, tā tam būtu jābūt," par darbu klātienē pauda Palkova.
Runājot par prioritātēm, Palkova akcentēja darbu ar bērnu tiesībām, nepieciešamību rūpīgu izvērtēt katra iedzīvotāja iesniegumu. Svarīgs ir arī kopīgs darbs, nevis tikai strādāšana "kompetenču ietvaros".
Viņa uzsvēra starptautiskas sadarbības nozīmību Tiesībsarga birojā, spēju iegūt labās prakses piemērus. "Tiesībsargam ir jāspēj prognozēt nākotnes problēmas," par to, kādam ir jābūt tiesībsargam, piebilda Palkova.
Atbalstu Palkovai tiesībsarga amatā iepriekš solījušas koalīcijas partijas, kā arī opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts". Tāpat Palkova var rēķināties ar vismaz daļas Nacionālās apvienības deputātu balsu.
Kā ziņots, Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.
Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.
Palkova iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga un Tiesībsarga biroja uzdevumi un struktūra.
Runājot par prioritātēm tiesībsarga amatā, Palkova teica, ka viena no galvenajām ir atjaunot tiesībsarga reputāciju. Viņa pieļāva, ka iepriekš tiesībsargs nav pilnā mērā pildījis tam uzticētos pienākumus, līdz ar to arī uzticēšanās no sabiedrības puses nav augstākajā līmenī.
Tāpat RSU profesore norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga uzdevumi un struktūra. Pēc Palkovas paustā, tiesībsarga darbība ir jāpadara efektīvāka. Viņa atzīmēja, ka patlaban būtu jāliek citi akcenti.
Taujāta, vai viņa ir bijusi saistīta ar partiju "Vienotība", RSU profesore norādīja, ka viņa bijusi saistīta ar politisko spēku "Sabiedrība citai politikai", kas, apvienojoties ar partiju "Jaunais laiks" un "Pilsoniskā savienība", kļuva par "Vienotību". Palkova uzsvēra, ka no partijas aizgājusi un vairāk nekā desmit gadus viņa nestrādā aktīvajā politikā.
Tiesībsarga amata kandidātus deputāti varēja izvirzīt līdz 4.septembrim. Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo Saeima no amata atbrīvoja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš pats bija lēmis atkāpties no amata.
Saskaņā ar likumu tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma, un tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Patlaban gan Saeimā tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga kandidātu paredzētu arī Valsts prezidentam. Grozījumi pirmajā lasījumā jau ir atbalstīti Saeimā.
Pēc Jansona atbrīvošanas no amata Tiesībsarga birojs darbu turpina tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā.