Pašvaldības aicina IZM pielāgot skolēnu skaita kritērijus, lai novērstu skolu slēgšanu

fJaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits, par ko IZM un pašvaldības diskutē jau kopš reformas pieteikšanas 2023.gadā.

IZM šovasar "detalizēti izvērtējusi" iespējamās izmaiņas, taču ierobežotā finansējuma dēļ nolemts palikt pie iepriekš izziņotajiem kritērijiem.

"Šobrīd budžeta situācija ir ļoti saspringta, tādēļ faktiski ir skaidrs, ka papildu finansējums nebūs iespējams," sēdē sacīja IZM valsts sekretāra vietniece Karīna Caunīte-Orupe.

Valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu algām paredzētas tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda noteiktās prasības par minimālo skolēnu skaitu un pieļaujamo atkāpi.

Pierobežas un pieejamības skolām piedāvāts zemāks minimālais skolēnu skaits, tomēr pašvaldību pārstāvji uzstāj, ka kritēriji jāpārskata, jo pastāv risks, ka vairākas izglītības iestādes nespēs tos izpildīt.

Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS) atgādināja, ka Ludzas, Balvu, Alūksnes, Krāslavas, Augšdaugavas novadi un Daugavpils atrodas tiešā pierobežā ar agresorvalsti, tāpēc tiem nepieciešama īpaša pieeja. Pretējā gadījumā dažu gadu laikā vairākas skolas nonāks riska zonā, un tas izraisīs arī iedzīvotāju aizplūšanu, viņš sacīja, uzsverot, ka īpaši svarīgi ir pilsētās saglabāt vidusskolas.

"Ja gribam iztukšot laukus, tad varam pieņemt šos bezatbildīgos lēmumus," sacīja Mekšs, uzsverot, ka kritērijiem jābūt izpildāmiem.

Balvu novada domes deputāts Imants Slišāns (Latgales partija) piebilda, ka kritēriju pārskatīšana ir politiskas gribas, nevis tikai naudas jautājums. Viņš atsaucās uz LPS un IZM sarunu protokoliem, kuros bija panākta vienošanās saglabāt 25 skolēnu skaita kritēriju skolās, kas atrodas 15 kilometru attālumā no centriem.

"Ja runā par plašo pierobežu, kur paredzēti 45 skolēni [klašu posmā], tad Balvu, Ludzas, Augšdaugavas, Krāslavas un Aglonas novados gandrīz neviena skola šos kritērijus neizpilda," viņš sacīja, atsaucoties uz pagājušā gada datiem.

Arī citas pašvaldības aicināja pārskatīt prasības vidusskolas posmā. Jaunais modelis paredz: ja skola neatbildīs optimālajam skolēnu skaitam 10.-12.klašu posmā, trūkstošo finansējumu nāksies segt pašvaldībai no sava budžeta.

IZM vadība vairākkārt atkārtoja, ka saprot pašvaldību lūgumus pārskatīt kritērijus, taču uzsvēra, ka papildu finansējums nav iespējams. Šāds pamatojums neapmierināja vairākus pašvaldību pārstāvjus, kuri uzskata, ka tas ir politiskās gribas jautājums.

"Mēs runājam par valsts budžeta finansējumu pedagogu darba samaksai. Diemžēl šobrīd esam tādā situācijā, ka nevaram atļauties skolēnu individuālu apmācību, lai kā pašiem to gribētos," sacīja Caunīte-Orupe.

Tuvākā mēneša laikā IZM sola sagatavot sarakstu ar pieejamības skolām, bet galīgais variants būs zināms tikai pēc valdības noteikumu saskaņošanas.

IZM pārstāvji sēdē atgādināja, ka pieejamības skolu definīcija un metodoloģija nav mainīta - tās identificētas pēc iepriekšējā gada datiem, un būtiski ir saglabāt skaidrus, caurspīdīgus kritērijus.

Diskusijas turpinās par skolām, kas atrodas ļoti tuvu valsts robežai vai jūras krastam, bet ne vienmēr ietilpst noteiktajā pierobežas joslā. Runa ir par piecām vai sešām skolām, kuras varētu tikt vērtētas kā izņēmumi, skaidroja IZM pārstāvji.

Pierobežas josla, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos, nav mainīta un aptver 49 skolas. Tām jau ir samazināti skolēnu skaita kritēriji, un papildu "mīkstinājumi" netiek plānoti.

Vienlaikus IZM pārstāvji atzina, ka atsevišķām izglītības iestādēm, piemēram, Zilupes un Kārsavas vidusskolām, vēl tiek meklēti risinājumi. Tomēr kritēriji vidusskolas posmā nemainīsies - klasē būs jābūt vismaz desmit skolēniem, lai nodrošinātu "daudzveidīgu mācību pieredzi". Pamatskolas posmā šajās skolās varētu būt pieļaujams zemāks slieksnis, līdz pat pieciem bērniem klasē.

Sagaidāms, ka Saeima par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt skolēnu skaita kritērijus sakārtotam skolu tīklam, otrajā lasījumā lems septembrī. Pašus kritērijus plānots apstiprināt valdībā līdz šī gada beigām.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Jaunā modeļa pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026.gada septembra, reformai nepieciešamos miljonus vēl meklējot valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.

IZM aprēķini liecina, ka reformas īstenošanai nākamgad no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro, bet no 2027.gada un turpmāk - ik gadu 107,24 miljoni eiro. Aprēķini balstīti uz aktuālajiem skolēnu skaita, struktūras un izglītības iestāžu tīkla datiem 2024./2025.mācību gadā. Jaunie aprēķini par reformai nepieciešamo finansējumu tiek solīti oktobra vidū.