Latvijā var izzust simtgadīgi meži
Zemkopības ministrija ierosinājusi samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei no 81 līdz 51 gadam, liecina saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.
Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim no 71 līdz 51 gadam, apsei no 41 līdz 31 gadam. Nav plānotas izmaiņas ozoliem un lapeglēm, saglabājot 101 gadu, un osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, saglabājot 81 gadu. Tāpat plānots noteikt, ka turpmāk koku bonitāšu grupām ciršanas vecumi neatšķirsies.
Ministrijas skaidrojums
Ministrijā skaidro, ka spēkā esošais galvenās cirtes vecums nopietni ierobežo meža īpašnieku iespēju laikus pieņemt lēmumu par efektīvāko un ilgtspējīgāko mežaudzes apsaimniekošanas paņēmienu, ņemot vērā arī ārējo faktoru, tostarp dabas katastrofu, slimību, kaitēkļu un pārnadžu bojājumu ietekmi.
Zemkopības ministrijas iecere novedīs pie koksnes trūkuma un pastiprina cinisko attieksmi pret mežu politiku, vērtē Latvijas Dabas fonds.
Vēlamies, lai ikviens skaidri saprot – tas būs ciršanas apjomu pieaugums, kas novedīs pie koksnes trūkuma, kā rezultātā 113 600 fiziskajām un juridiskajām personām – meža īpašniekiem, kas likuma grozījumu pamatojumā minēti kā sabiedrības grupa, kuru šie grozījumi ietekmēs pozitīvi, ar laiku būs arvien mazākas meža platības, kas sasniegs ciršanas vecumu, pauž LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Drauds ekosistēmai
Ja šāda politika tiks īstenota, Latvijā vairs nebūs simtgadīgu, vecu mežu, kuru nozīme bioloģiskās daudzveidības un līdz ar to ekosistēmu noturības saglabāšanā ir kritiska, spriež LDF pārstāve, kuras skatījumā vecu mežu “ieslēgšana” tikai aizsargājamās teritorijās nenodrošinās to ekoloģisko līdzsvaru, kas nepieciešams cilvēku eksistencei. Bažas pastiprina tas, ka šie grozījumi attiecas gan uz privātiem, gan valsts mežiem – pēdējie ir visu iedzīvotāju īpašums, atgādina Brizga-Kalniņa.
Grozījumos iekļauts priekšlikums, ka “mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvo aktu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā”. “Tātad tas ir reāls mēģinājums atcelt vai vājināt prasības, kas noteiktas dabas aizsardzības normatīvos,” teic Brizga-Kalniņa.
Organizācijas skatījumā normatīvu izmaiņu procesu raksturo ļoti liels ātrums – ceturtdien parādījās grozījumi, līdz pirmdienai varēja iesniegt iebildumus, turklāt tikai juridiskas personas, bet sabiedriskā apspriešana novērtēta kā nevajadzīga.
Demagoģija ar klimatu
“Grozījumu pamatojumā lielākais uzsvars tiek likts uz klimata pārmaiņām kā eksistenciālu draudu. Ja palūkojamies plašākā kontekstā – Latvijas meži jau pašlaik ir kļuvuši par emisiju avotu, jo tie tiek pārāk intensīvi izcirsti. Klimata mērķus, kas Zemkopības ministrijai ir kļuvuši tik svarīgi, var sasniegt, padarot mežus par emisiju uzkrājējiem – samazinot mežizstrādi un palielinot aizsargājamo mežu platības,” pretēju risinājumu saskata LDF.
“Izskatās, ka ministrija ir no apziņas izslēgusi atmiņas par zaudēto Satversmes tiesu, ar kuras lēmumu tika atcelta norma par koku ciršanas caurmēru samazināšanu, kas pēc būtības bija grozījums ar tieši tādiem pašiem mērķiem kā šobrīd,” kritiku turpina Brizga-Kalniņa.
Vairāk koksnes, vairāk naudas
Tikmēr Zemkopības ministrija klāsta, ka mērķis ir mazināt klimata riskus un palielināt oglekļa uzkrājumu ilgdzīvojošos koksnes izstrādājumos, samazināt egļu astoņzobu mizgrauža un citu riska faktoru izraisītus masveida bojājumus pieaugušās audzēs, uzlabot koksnes kvalitāti un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru. Grozījumu pieeja esot balstīta uz Valsts mežzinātnes institūta Silava un citu Eiropas Savienības pētījumu atziņām.
Ministrijas ieskatā mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē ekonomisko un ekoloģisko vērtību, vairs nekļūst par produktiem ar pievienoto vērtību, bet par malku un šķeldu. Enerģētiskā koksne, to sadedzinot, uzreiz izdala visu uzkrāto CO2, bet augstas pievienotās vērtības produkti to saglabā desmitiem un pat simtiem gadu, tieši veicinot emisiju samazināšanu.
Līdzšinējais regulējums ministrijas ieskatā rada nopietnus riskus būtiska dabiskā koksnes atmiruma pieaugumam, kamēr daļu no šīs koksnes būtu iespējams izmantot saimnieciski lietderīgi.
Palielinot mežizstrādes apmērus, palielinātos Latvijas valsts mežu dividendēs sadalāmais peļņas apmērs, bet privātie mežu īpašnieki, darbuzņēmēji un kokapstrādes uzņēmumi radītu lielāku valsts budžetā samaksāto nodokļu apmēru.
