Dziesmas “Iešu tev līdzi” autortiesību strīds “TikTok” atklāj: ne katru izpildījumu drīkst likt sociālajos tīklos. Kad jāsāk baidīties?
Sociālajā tīklā “TikTok” viens no pēdējo nedēļu apspriestākajiem notikumiem ir autortiesību strīds, kurā iesaistīts dziesmu izpildītājs Raivis Livdāns, plašāk zināms kā Music Raiča, un dziesmas “Iešu tev līdzi” vārdu autore Gita Muižniece.
Uzmanības centrā pēdējās nedēļās nonācis “TikTok” lietotājs Raivis Livdāns jeb Music Raiča. Viņa ierakstītais tautā iemīļotās dziesmas “Iešu tev līdzi” izpildījums sociālajā tīklā izraisījis autortiesību strīdu.
“TikTok” dziedājums beidzas ar autortiesību pretenziju
Raivis, kurš, kā pats uzsver, dzied no sirds un prieka pēc, platformā ievietoja video ar dziesmas “Iešu tev līdzi” izpildījumu. Drīz pēc tam viņš saņēma – kā pats saka – draudīgu vēstuli no kādas Lāsmas, kura norādīja, ka dziesmas vārdu autorei Gitai Muižniecei šis ieraksts nav paticis un aicināja video dzēst.
Vēlāk Livdānam atnāca arī oficiāls e-pasts no pašas autores. Tajā Muižniece uzsvēra, ka dziesma viņa “TikTok” kontā publicēta bez viņas piekrišanas. Vēstulē pausts: “Dziesma “Iešu tev līdzi” ir aizsargāta ar autortiesībām saskaņā ar Latvijas Republikas likumu un reģistrēta AKKA/LAA. Jūs esat izmantojis gan manu oriģinālo mūziku, gan tekstu, kas nav jūsu aranžējums. Šāda rīcība ir uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.”
Vēlāk arī pati Gita Muižniece publicēja video, kurā skaidroja, ka situācija patiesībā esot pavisam vienkārša – viņai Raivja izpildījums nebija paticis.“Varētu teikt – štrunts, bet šī dziesma man ir tiešām īpaša. Tas nenozīmē, ka nedrīkst dziedāt – drīkst un pat vajag. Jautājums ir par publisko izpildījumu – vai drīkst un vai vajag. Ja tas ir skaists dziedājums, man nav iebildumu. [..] Šajā gadījumā mana vienīgā vēlme bija panākt balansu starp tiem, kuriem dziesma ir ļoti mīļa, bet kuri bija sašutuši par izpildījumu. Tāpēc gribējās palūgt Raivim šo dziesmu izņemt ārā – un ar to viss,” skaidroja Muižniece.
Savā video Gita parādīja arī telefona sarunu ar AKKA/LAA, kurā viņa jautāja, vai šādā situācijā drīkst pieprasīt dziesmas izņemšanu. Atbildē tika skaidrots, ka, ja darbs tiek atskaņots neatbilstošā kvalitātē, autoram ir tiesības prasīt pārtraukt šādu izmantošanu.
Gita skaidro: “Es neiebilstu, ka Raivis dzied – lai dzied. Tikai šo variantu es palūdzu izņemt. [..] Es nevienam neesmu aizliegusi dziedāt, bet, ja man publiskais izpildījums nepatīk, tad man ir tiesības palūgt video izņemt.”
Lai arī dziesma tika izņemta, “TikTok” lietotāji sadalījās divās nometnēs – vieni nostājās Raivja pusē un paši sāka izpildīt “Iešu tev līdzi”, kā nu māk, bet citi atzina, ka viņam patiešām vajadzētu mest tā saukto dziedāšanu pie malas. Pats Raivis uzsver, ka nekad nav sevi dēvējis par profesionālu dziedātāju, un atklāti novērtē viņa aizstāvībai aizsākto atbalsta vilni.
Lai arī konflikts ir noslēdzies, daudziem joprojām aktuāls paliek jautājums – vai sociālajos tīklos drīkst publicēt savu dziesmas izpildījumu vai kaverversiju, un kuros gadījumos pastāv risks pārkāpt autortiesības un saņemt sankcijas? Atbildes uz šiem jautājumiem Jauns.lv meklēja pie “AKKA/LAA”.
Kad sociālajos tīklos ievietots izpildījums kļūst par pārkāpumu?
Tiek norādīts, ka autoratlīdzību un kaverversiju jautājumi lielākoties saistīti ar tā dēvētajām mantiskajām tiesībām. Taču autortiesību aizsardzība neaprobežojas tikai ar naudas vai reģistrācijas aspektiem. Pastāv arī personiskās tiesības, kas stājas spēkā brīžos, kad autoram ir iebildumi pret darba kvalitāti vai veidu, kā tas ticis izpildīts vai pārveidots.
Kā skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane, “kaverversija” ir darba atšķirīga versija. Lai tādu publiskotu, vajadzīga dziesmas oriģināla autoru atļauja – oriģināldarba autoram vienmēr ir tiesības saņemt arī daļu autoratlīdzības, ko lietotāji maksā par darba pārveidojuma izmantošanu. AKKA/LAA savā datubāzē kaverversijas (arī apdares, aranžējumus u. tml.) bez šādām atļaujām nereģistrē un, ja nereģistrētā versija izrādās iekļauta, piemēram, koncerta programmā, iekasēto atlīdzību iedala un izmaksā tikai reģistrētā oriģināla autoriem. Atlīdzības jautājumi ir t.s. mantiskās tiesības.
“Ja oriģināla autoriem rodas iebildumi pret darba, viņuprāt, nevēlamu vai nekvalitatīvu pārveidojumu, spēkā stājas t.s. personiskās tiesības, kas īstenojamas personiski vai ar jurista palīdzību. Ierastākais ceļš – tiek celta pretenzija. Ja dziesma publiskota soctīklu platformā, sašutušais autors pirmām kārtām vēršas pie tās uzturētāja, lai tas novērš (pārtrauc) dziesmas “nelegālās” versijas izmantojumu. Līdz ar to, ja jautājums ir, kuros brīžos cilvēkiem būtu jāuztraucas, ka viņiem var piemērot sankcijas par šādiem izpildījumiem, atbilde būs – mazākais, jārēķinās ar to, ka publiskotā satura mūžs var izrādīties ļoti īss. Jārēķinās arī ar nepatīkamiem komentāriem. Visbeidzot, lieta var nonākt arī līdz tiesai,” Jauns.lv skaidro Kolmane.
Uz šādām situācijām attiecas arī Autortiesību likuma 14.5 un 14.6 punkti, kas nosaka autora tiesības uz darba neaizskaramību un pretdarbību jebkurai tā izkropļošanai vai pārveidošanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.
Tas nenozīmē, ka ikvienam turpmāk būtu jāuztraucas, ka dziedāt un publicēt dziesmas sociālajos tīklos ir aizliegts. Ne gluži tā – ja cilvēks cita autora dziesmu vienkārši izpilda, atļauja tam nav vajadzīga ne tad, ja dzied savā nodabā, ne tad, ja uzstājas publiski. Tomēr var gadīties, ka autoram rodas iebildumi tieši pret publisko izpildījumu.
“2018. gadā daļa tautas skaļi iebilda pret to, kā Evija Vēbere dzied Imanta Kalniņa “Svētku dienu”, pašam komponistam gan iebildumu nebija. Būtu bijuši, būtu varējis lūgt ne tikai “Svētku dienu” vairs nedziedāt, bet arī darīt nepieejamus izpildījuma ierakstus. Ir gadījumi, kad autors aizliedzis, viņaprāt, neveiksmīgu koncertierakstu, viņaprāt, slikta orķestra izpildījumā. Rezumējot un vispārinot: nav tā, ka “autortiesībās neko nedrīkst”, vienkārši jāzina, kā saņemt atļauju,” pauž Ieva.
Ko tad īsti nozīmē autora personiskās tiesības?
To detalizēti apraksta Autortiesību likuma 14. pants:
14.pants. Autora personiskās tiesības
(1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz:
1) autorību — tiesības tikt atzītam par autoru;
2) izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots;
3) darba atsaukšanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam;
4) vārdu — tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;
5) darba neaizskaramību — tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;
6) pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.
