Cietušās pēc 30 gadiem panāk, ka tiesa atzīst gleznotāju Pēteri Postažu par vainīgu seksuālā vardarbībā
Pirmās instances tiesa gleznotāju un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) ilggadēju pasniedzēju Pēteri Postažu atzinusi par vainīgu seksuālā vardarbībā pret mazām meitenēm, kas notikusi pirms vairāk nekā 30 gadiem, tomēr mākslinieks pats savu vainu noliedz un šis spriedums ir pārsūdzēts, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Lietā iesaistītas vairākas sievietes, kuras apgalvo, ka bērnībā piedzīvojušas seksuālu vardarbību no Postaža. Cietušās uzmeklējušas viena otru un iesniegušas liecības policijā 2022.gadā, vairāk nekā 30 gadus pēc notikušā.
Pēc sieviešu stāstītā, seksuālā vardarbība notikusi viņu bērnībā un izpaudusies kā pieradināšana pie "nepareiziem" pieskārieniem un manipulācijām. Mākslinieks arī esot aicinājis meitenes aiztikt viņa dzimumlocekli un iesaistījis cietušās seksuālos kontaktos, tajā skaitā apmierinot viņa dzimumtieksmi.
Starp cietušajām ir gan Postaža sievas mazmeitas, gan meitenes, kuras viņš mācījis gleznot. No sieviešu stāstiem izriet, ka Postažs pirms desmitiem gadu, izmantojot savu autoritāti, draudējis nokārtot, ka viņas netiks uzņemtas LMA, ja nenāks pie mākslinieka uz darbnīcu.
Pirmās instances tiesa Postažu atzinusi par vainīgu mazgadīgās izvarošanā, netiklu darbību izdarīšanā ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu, un dzimumsakaros ar 16 gadu vecumu nesasniegušu personu. Māksliniekam piespriests trīs gadu nosacīts cietumsods.
Postažs tiesā noliedzis savu vainu un vēlāk pārsūdzējis spriedumu. To ir izdarījusi arī prokuratūra un cietušās. Apsūdzētais un viņa advokāte atteikusies sniegt plašākus komentārus "Re:Baltica". Lietu publiski nav komentējusi arī prokuratūra un policija.
Kā vēsta "Re:Baltica", kriminālprocesa izmeklēšanas laikā veiktas ekspertīzes, lai novērtētu vardarbības sekas uz cietušajām. Dažas cietušās apgalvo, ka ekspertīze bijusi emocionāli vardarbīga un noniecinoša. Tās laikā viņas esot saņēmušas aizkarošus komentārus.
Pārbaudot sūdzības par šo faktu, Tiesu ekspertu padome konstatēja metodoloģisku pārkāpumu - nepierakstītus testu jautājumus - un par to ekspertei izteica rājienu. Tomēr par ekspertīzes laikā izteikto komentāru saturu trūcis pierādījumu.
