Latvijai jāizvēlas: kādu nostāju saglabāt Eiropas Savienības sankciju jautājumos
Eiropas Savienības sankciju režīms pret Krievijas pilsoņiem atkal nonācis krustcelēs. Lai pagarinātu sankcijas, nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Tieši šī vienbalsība iepriekšējos gados radījusi dažādus kompromisus – arī ultimātus, kad dažas valstis draudējušas bloķēt sankciju pagarināšanu, ja no "melnā saraksta" netiks svītroti konkrēti cilvēki.
Lai gan Latvija arvien pauž, ka tās pozīcija līdz šim bijusi stingra, kas kopumā tā tiešām ir bijis, arī šoreiz Latvijai būs atkal jāizdara kompromisi. Atsevišķas ES dalībvalstis, pēc diplomātu sniegtām anonīmām ziņām, ir pieprasījušas vairāku cilvēku izņemšanu no sankcijām. Tas nozīmē, visticamāk, notiks jau iepriekš redzēti scenāriji, kad visas valstis vienojas, kurus cilvēkus atstāt un kurus izņemt no “melnā saraksta”.
Iepriekš jau pieredzējām šādus notikumus. Latvija, piemēram, kopā ar citām ES dalībvalstīm nobalsoja par Krievijas sporta ministra izņemšanu no sankciju saraksta, lai gan viņš vistiešākajā veidā ne tikai atbalsta kremļa politiku, bet nerimdoši slavē Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Turklāt to darīja, gan esot sankciju sarakstā, gan arī pēc tam. Kāpēc notika tieši šāds balsojums, par to diplomāti klusē.
Kā nesen norādīja Ministru prezidentes padomniece Anna Ūdre “Latvija neiestāsies par sankciju atcelšanu kādai fiziskai vai juridiskai personai, neatkarīgi no personu valstiskās piederības.” Šāda pozīcija ir skaidra, tomēr arī Ārlietu ministrija saprot, ka Latvija var neiestāties par sankciju atcelšanu kādam, bet tāpat tai būs jāpieņem lēmumi par atsevišķu cilvēku izņemšanu no saraksta. Un tad jautājums ir par to, kā Latvija vērtēs šos cilvēkus, ja valstiskās piederības kritērijs ir noņemts no dienas kārtības. Vai Latvija rūpīgi analizēs katru no šīm personībām, to saitēm ar Kremli un šo cilvēku paveiktos mājasadarbus? Lēmums par to tiks pieņemts nākamās nedēļas laikā.
Kā stāsta vairāki ES diplomāti, ir vairākas valstis, kas iestājas par atsevišķu cilvēku izņemšanu no sankcijām. Slovākija pieprasa atcelt sankcijas miljardierim Ališeram Usmanovam un uzņēmējam Mihailam Frīdmanam. Savukārt Ungārija uzstāj, ka no sankciju saraksta jāsvītro Dmitrijs Mazepins, Pjotrs Avens, Musa Bažajevs un Alberts Avdoljans. Tādējādi Latvijas lēmums būs daļa no sarežģīta diplomātiska samēra – vai turēties pie principiālās līnijas, vai tomēr vērtēt katra cilvēka konkrēto rīcību pēc 2022. gada kara sākuma.
Izvērtējot katru no šīm personībām, nav grūti izdarīt secinājumu, kurš patiesi ir izdarījis savus mājasdarbus. Kurš izvēlējies palikt Rietumos, kurš pārdevis visus savus biznesus Krievijā, kā arī atkāpies no vadošiem amatiem un Eiropas Savienības tiesā apstrīdējis sankcijas un šo tiesvedību uzvarējis. Pjotra Avena rīcība parādīja to, ko no viņa prasīja starptautiskā sabiedrība. Un, ja šie nav tie argumenti, kas būtu par pamatu sankciju atcelšanai, tad tēze par to, ka runa nav par pavalstniecību, neiztur nekādu kritiku. Jo tad Latvijas sankciju politika parāda to, ka tā ir tieši vērsta pret Latvijas pilsoni, nevis balstīta uz faktiem, paveikto un pausto attieksmi.
Ir skaidrs, ka šonedēļ diskusijas par kompromisiem turpināsies, un tad ir jo īpaši svarīgi vērtēt katru gadījumu pēc būtības, balstoties uz faktiem, taisnīgumu, nevis emocijām. Tieši tas padara visu šo situāciju atšķirīgu – un Latvijai būs jāizlemj kā rīkoties, jo ir skaidrs, ka pēc lēmumu pieņemšanas tai tiks prasīts, kāpēc tika pieņemti attiecīgie lēmumi.
