Pārtika Latvijā šogad augustā bija par 7,5% dārgāka nekā pērn, norāda ekonomists. Kas gaidāms turmpāk?

"Latvijā šogad augustā bija par 7,5% dārgāka nekā pērn, bet tā kļuvusi par 0,3% lētāka nekā jūlijā," norāda ekonomists. Kā skaidro ekonomists, pārtikas cenu samazinājums, iespējams, liek domāt, ka neražas ietekme gājusi secen, tomēr šogad ir viens no mazākajiem pārtikas cenu sarukumiem augustā kopš 2005.gada. Līdz ar to neražas ietekme pārtikas cenās ir redzama.

Mālnieks norāda, ka ierasti pārtikas cenas augustā sarūk par aptuveni 1,5%, bet šogad cenu sarukums bija piecas reizes mazāks. Piemēram, dārzeņi, kuru cenas augustā parasti sarūk par 17%, augustā samazinājās par 5%.

"Lauksaimnieku izaicinošo situāciju varbūt mīkstināja tas, ka Latvijas dienvidu reģionos nokrišņu bija krietni zem normas, ļaujot zemei kaut nedaudz izžūt. Līdz ar septembra datu ienākšanu varēs precīzāk tvert neražas kopējo ietekmi uz pārtikas cenām, jo daļa ražas vēl nav nonākusi veikalu plauktos," skaidro ekonomists.

Viņš norāda, ka, skatoties uz citām kopējo inflāciju noteicošajām komponentēm, redzams, ka visbūtiskākā ietekme uz inflāciju mēneša laikā bija mājoklim (+0,6%), galvenokārt dārgākas elektrības dēļ. Sadārdzinājās dažādu preču un pakalpojumu kategorija (+2,2%), noslēdzoties iepriekšējā mēneša atlaidēm higiēnas un skaistumkopšanas precēm. Vienlaikus "Brent" naftas cenai tirgū sarūkot, samazinājušās ar transportu saistītās cenas (-1,4%). Negaidīti lētāks bija arī alkohols (-3,1%). Kā skaidro Mālnieks, visdrīzāk, "pie vainas" ir jaunie tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi.

Laikam kļūstot drēgnākam, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta apkurei. Kaut gan apkures tarifi būtiski mazinājās jau pērn, mājsaimniecību atmiņā spilgti palikuši iepriekšējo gadu rekordi. Kā norāda Mālnieks, labā ziņa ir tā, ka gāzes cena tirgū ir gana zema un augustā bija zemāka nekā gadu iepriekš, tādējādi mazinot nepieciešamību celt esošos apkures tarifus vai pat ļaujot nedaudz tos mazināt. Ekonomists skaidro, ka septembrī ierasti notiek aktīvas tarifu pārskatīšanas, un vien tuvāko mēnešu laikā varēs spriest, vai labvēlīgā situācija tirgū atspoguļosies arī jaunajās siltuma cenās.

Kā labo ziņu Mālnieks min, ka Rīgā tarifs oktobrī pieaugs par 12% iepriekš plānotā 20% kāpuma vietā, bet Ventspilī, Jēkabpilī un Jelgavā tarifi, visticamāk, saruks.

Kā norāda ekonomists, atlikušajā gada daļā inflācija Latvijā vēl uzkavēsies ap 4% un vidēji šogad sasniegs 3,7% atzīmi. Taču nākamā gada laikā cenu pieauguma tempi bremzēsies, lētāku energoresursu, kā arī lēnākas pakalpojumu inflācijas dēļ.

Inflācija izrādījusies lielāka par gaidīto

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka inflācija ir izrādījusies lielāka par gaidīto, un pārtikas cenas ir daļa no izskaidrojuma. Strauji kāpj globālās gaļas cenas, sviests ir dārgs jau apmēram gadu, un zemās graudu cenas to vairs nekompensē. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) kopējais indekss šogad audzis par 4,4%, bet Latvijas patērētājiem pārtika augustā veidoja gandrīz pusi no kopējā cenu kāpuma.

Cits nozīmīgs cenu cēlājs ir atalgojuma kāpums. Tas redzams pakalpojumu cenu datos. Tiem augustā cenu indeksa izmaiņas pieauga par 5,7%. Strautiņš norāda, ka pakalpojumu inflācija zem 5% nav bijusi kopš pērnā gada februāra, bet zem 4% kopš 2021.gada beigām. Ja algu kāpums pārsniedz 8% kā bijis vismaz līdz gada vidum, tad inflācija nevar būt 2%. Algu ietekme uz inflāciju arvien augs, ceļoties Latvijas relatīvajam labklājības līmenim pret pārējo pasauli, šis process šobrīd atsākas pēc ieilgušas pauzes. Importa izmaksas veidos arvien mazāku daļu dzīves dārdzībā.

Augustā pret jūliju cenas samazinājās par 0,2%, bet kopumā šajā laikā mēneša deflācija ir nedaudz lielāka. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%, bet tipiskā augustā solis lejup būtu drīzāk 1,3%. Galvenais iemesls - dārzeņiem cenas samazinājās tikai par 5,6%, bet tipisks sezonālais cenu samazinājums ir apmēram trīs reizes lielāks. Situāciju daļēji glāba degvielas tirgus, un transporta sadaļa patēriņa grozā kļuva par 1,4% lētāka.

Kopējais cenu līmenis kopš aprīļa ir gandrīz nekustīgs un samazinājies par 0,1%. Tas ir raksturīgi šajā sezonā, atšķiras tikai mēneša svārstību nianses. Rudenī cenu kāpums mēneša laikā atjaunosies, bet gada inflācija šī gada atlikušajos mēnešos visdrīzāk būs virs 4%. Zem šī sliekšņa tā varētu noslīdēt nākamā gada sākumā.

Kā norāda Strautiņš, iespējams, ka šobrīd vērojamais spēcīgais eksporta nozaru kāpums novedīs pie kārtējā algu kāpuma prognožu pārsnieguma, un tad arī uz zemu inflāciju nevajadzētu cerēt. Taču reālās algas augs, tāpat kā tās auga šī gada pirmajā pusē.

Inflācija sasniegusi savu augstāko punktu

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%. Savukārt gada inflācija sasniedza 4,1%, no kuras pusi veido pārtikas cenu kāpuma ietekme. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam degvielai, alkoholam un tabakai, pārtikai, kā arī augstākai maksai par mājokli un dažādiem pakalpojumiem.

Viņš arī skaidro, ka augustā novērota raksturīgā sezonālā deflācija, kad cenu līmenis, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, nedaudz mazinās. Savukārt gada inflācija ir sasniegusi savu augstāko punktu un turpmāk palēnināsies. Kā norāda Gašpuitis, gada straujš cenu pieaugums ilga no janvāra līdz aprīlim, bet no maija cenu pieaugums nav būtiski mainījies un ir saglabājies stabils.

"Līdz ar to, lai arī sagaidāms, ka cenu līmeņa kāpums atsāksies, tas būs krietni lēnāks. Rezultātā arī gada inflācija, zūdot gada sākuma lēcienam, pakāpeniski saruks. Primārais cenu pieauguma virzītājs joprojām būs pakalpojumu sadārdzināšanās. Neliels kāpums turpināsies arī pārtikai," skaidro Gašpuitis.

Ekonomists arī piebilst, ka noteiktiem produktiem cenas ietekmēs sliktie laikapstākļi, lai arī to ietekme uz kopējo pārtikas cenu līmeni šobrīd ir ierobežota. Lielai daļai mājsaimniecību pārtikas cenu līmenis turpinās sagādāt finansiālus izaicinājumus. Energoresursu cenām kopējo virzību prognozēt ir grūti, bet naftas un gāzes cenas tuvākajā laikā drīzāk varētu sarukt. Tālāk tās koriģēs ziemas apstākļi un ģeopolitiskie notikumi.

Gašpuitis pauž, ka par vienu no aktualitātēm varētu kļūt dažādu administratīvo pakalpojumu cenu kāpums. Atsevišķos gadījumos to pieaugums būs atkarīgs no uzraugošo iestāžu vērīguma un labvēlības.

Inflācijas tempi tuvākajos mēnešos saruks

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane  norāda, ka, ņemot vērā, ka cenas stabilāku pieaugumu sāka pērn rudenī, matemātiskie efekti inflācijas pieaugumam pamazām izzudīs, tas ir, lai gan cenu līmenis ir augstāks nekā pirms gada, tā pieaugums mazināsies, tāpēc arī inflācijas tempi tuvākajos mēnešos saruks.

Opmane norāda, ka pašlaik situācija pasaules resursu tirgos ir relatīvi mierīga. "Brent" naftas cenas, lai gan ik pa laikam noreaģē uz kādiem politiskajiem notikumiem, gan salīdzinājumā ar augustu, gan situāciju pirms gada, ir zemākā līmenī. Līdzīgi arī dabasgāzes tirgos iestājies miers. Tas nozīmē, ka arī Latvijā degvielas, gāzes un siltumenerģijas cenām nevajadzētu būtiski pieaugt. Ik pa laikam gan redzams, ka piemēri rāda pretējo un jaunie apstiprinātie siltumenerģijas tarifi atsevišķās pilsētās ir krietni augstāki. Tas ir saistīts ar noslēgtajiem energoresursu iepirkumu līgumiem, kuros resursu cena var neatbilst pašlaik tirgū vērojamajam salīdzinoši zemajam līmenim.

Kā pauž ekonomiste, lielāka neskaidrība joprojām ir par globālo pārtikas cenu attīstību. ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas vērtētais pārtikas cenu līmenis augustā bija nedaudz augstāks nekā pērn. Lai arī nav vērojami lieli satricinājumi, kas paaugstinātu pārtikas cenu līmeni, ir vairāki sīki faktori, piemēram, bažas par cukura ražošanas iespējām atsevišķos reģionos, tostarp Brazīlijā, kukurūzas ražu negatīvi ietekmējošie karstuma viļņi Eiropā un, neskatoties uz tarifu pārmaiņām, ASV papildu pieprasījums pēc liellopu gaļas.

"Tas, mainot pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, pamazām liek globālajām pārtikas cenām paaugstināties. Arī vietējos zemniekus un mazdārziņu īpašniekus laika apstākļi šogad nav lutinājuši, tāpēc sagaidāms, ka pārtikas cenas Latvijā arī tuvākajos mēnešos nebūs nekāda medus maize," pauž Opmane.