VIDEO: mākslīgais intelekts skolās - kā cīnīties ar viltotajiem mājasdarbiem?
Jaunais mācību gads ir sācies, un līdz ar to skolēnu ikdienā atgriezušies arī mājasdarbi. Un skolotājiem ir jaunas galvassāpes – kā atšķirt skolēna paša paveikto no mākslīgā intelekta radīta produkta? Modernās tehnoloģijas radījušas jaunu realitāti, kurā viltoti tiek ne tikai mājasdarbi. Tehnoloģijas ļauj “pareizās atbildes” ģenerēt arī pārbaudes darbu un pat eksāmenu laikā.
Arvien biežāk starp burtnīcu un grāmatu kaudzēm parādās jauns palīgs – mākslīgais intelekts (MI). Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pavasarī veiktā aptauja atklāj, ka situācija ir viennozīmīga – 81% skolēnu atzinuši, ka izmanto MI rīkus, tostarp arī mācībās. Bet vai šis jaunais palīgs patiešām palīdz, vai tomēr ilgtermiņā nodara vairāk ļauna?
Vairums skolēnu jau izmanto, bet ne vienmēr prātīgi
Eksperti atzīst, ka MI izmantošanai ir arī savas gaišās puses. VIAA metodiķis Edijs Freimanis norāda, ka daudzi skolēni MI izmanto jēgpilni, piemēram, lai pārbaudītu savu atbilžu pareizību, un tas stiprina pārliecību par paveikto. Tomēr problēmas sākas tad, kad skolēni paši vairs nemēģina risināt uzdevumus, bet vienkārši pārkopē MI sniegtās atbildes. Šāda pieeja, lai arī ātra, slēpj nopietnus riskus.
Eksperti brīdina par ilgtermiņa sekām
Pārmērīga paļaušanās uz MI var radīt vairākas negatīvas sekas. Pirmkārt, pastāv risks iegūt nepatiesu informāciju, jo arī MI mēdz kļūdīties. Otrkārt, un tas ir vēl būtiskāk, ilgtermiņā var samazināties skolēnu kognitīvās spējas un domāšanas prasmes. Sertificēta psiholoģe Zane Gulbe uzsver, ka šāda pieeja kavē bērna spēju analizēt situācijas, pieņemt lēmumus un attīstīt domāšanu. “Ja tavu mājasdarbu izpilda mākslīgais intelekts, tad tavas zināšanas netiek nostiprinātas,” viņa skaidro, atgādinot, ka mājasdarbu galvenais mērķis ir atkārtot un nostiprināt skolā apgūto.
Eksperiments atklāj: mākslīgais intelekts mēdz kļūdīties
Lai pārbaudītu MI precizitāti, žurnāliste kopā ar Babītes vidusskolas direktoru un vēstures skolotāju Aleksandru Langi veica eksperimentu, uzdodot MI jautājumus no mācību vielas. Jau ar pirmo jautājumu – kas un kur proklamēja Latviju – MI pieļāva kļūdu, apgalvojot, ka proklamēšanas aktu nolasījis Jānis Čakste, lai gan patiesībā to darīja Gustavs Zemgals. Arī uz jautājumu par Satversmes sapulci tika saņemtas neprecīzas atbildes, piemēram, nepareizi norādot Kārļa Ulmaņa lomu. Interesanti, ka pat maksas "ChatGPT" versija pieļāva tās pašas kļūdas. Šis eksperiments skaidri parāda, ka MI sniegtajai informācijai nevar akli uzticēties un tā vienmēr ir jāpārbauda.
Risinājums – nevis aizliegt, bet mācīt lietot gudri
Visi uzrunātie eksperti ir vienisprātis – MI aizliegšana nav risinājums. Tā vietā ir jākoncentrējas uz gudru un kritisku tā izmantošanu. Aleksandrs Lange uzsver, ka MI var būt lielisks rīks prasmju attīstīšanai, ja to lieto, kritiski izvērtējot informāciju. Viņš arī norāda, ka skolās jau tagad māca kritisko domāšanu un medijpratību, tāpēc skolēni bieži vien ir pat kritiskāki par pieaugušajiem.
Lai veicinātu atbildīgu MI lietošanu, Edijs Freimanis iesaka skolām izstrādāt vienotas vadlīnijas par to, kādos gadījumos un kādos veidos skolēni drīkst izmantot MI rīkus. Viņš arī aicina skolotājus pārdomāt mājasdarbu formātu, vairāk uzdodot darbus, kas saistīti ar skolēna personīgo pieredzi, nevis tikai faktu atražošanu, ko viegli var paveikt MI. Piemēram, esejas un citus rakstu darbus labāk pildīt stundās, nevis mājās.
Mākslīgais intelekts nenoliedzami ir kļuvis par mūsu ikdienas sastāvdaļu, un tā gudra integrēšana mācību procesā ir nākotnes izaicinājums gan skolēniem, gan pedagogiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "VIDEO: mākslīgais intelekts skolās - kā cīnīties ar viltotajiem mājasdarbiem?" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
