Eiropā pieaugot Rietumnīlas drudža gadījumu skaitam, aicina ievērot profilakses pasākumus
foto: Shutterstock
Eiropā pieaugot Rietumnīlas drudža gadījumu skaitam, aicina ievērot profilakses pasākumus.
Sabiedrība

Eiropā pieaugot Rietumnīlas drudža gadījumu skaitam, aicina ievērot profilakses pasākumus

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Lai gan Rietumnīlas drudža gadījumu skaits Eiropā sasniedz augstāko līmeni pēdējos gados, Latvijā līdz šim nav reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi ar šo slimību, tomēr ir jāievēro profilakses pasākumi, informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Eiropā pieaugot Rietumnīlas drudža gadījumu skaita...

Kā liecina SPKC dati, pagājušā gada rudenī Rietumnīlas drudža vīruss pirmo reizi laboratoriski apstiprināts savvaļas putnam Rīgā. Līdzīgs putna inficēšanās gadījums tika konstatēts arī pērn Igaunijā. Tas norāda uz iespējamu vīrusa cirkulāciju arī Baltijas valstīs un saskan ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) atzīmēto tendenci, ka infekcija pamazām izplatās uz ziemeļiem.

ECDC dati liecina, ka līdz šī gada 13.augustam astoņās Eiropas valstīs reģistrēti 335 Rietumnīlas drudža gadījumi cilvēkiem un 19 nāves gadījumi. Cilvēki ir inficējušies savās mītnes valstīs. Visvairāk - 274 gadījumu - konstatēts Itālijā. Tai seko Grieķija ar 35 infekcijas gadījumiem, Serbija ar deviņiem, savukārt Francijā konstatēti septiņi saslimšanas gadījumi.

Tāpat seši gadījumi fiksēti arī Rumānijā, divi Ungārijā, kā arī pa vienam Bulgārijā un Spānijā.

Kā norāda SPKC, ir sasniegts augstākais saslimstības līmenis pēdējo trīs gadu laikā, un ECDC prognozes liecina, ka saslimstība turpinās pieaugt, sezonas maksimumu sasniedzot septembrī.

Slimības izplatību veicina klimata un vides faktori - garākas vasaras, siltākas ziemas un mainīgs nokrišņu daudzums, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus odu vairošanai, kas ir vīrusa pārnesēji, skaidro seciālisti.

Rietumnīlas drudža vīruss lielākajai daļai cilvēku - ap 80% norit bez simptomiem. Savukārt ap 20% gadījumu slimība izpaužas kā gripai līdzīgs drudzis ar galvassāpēm, muskuļu sāpēm, izsitumiem un nogurumu.

Retākos gadījumos attīstās smagas komplikācijas, kā, piemēram, meningīts vai encefalīts, kas īpaši apdraud gados vecākus cilvēkus un pacientus ar novājinātu imunitāti.

Vakcīnas pret Rietumnīlas drudzi nav.

SPKC aicina iedzīvotājus arī rudenī, kad saslimstība ar Rietumnīlas drudzi Eiropā sasniedz maksimumu, it īpaši apmeklējot valstīs ar augstu saslimstību, ievērot vairākus profilakses pasākumus.

SPKC iesaka lietot odu atbaidīšanas līdzekļus, valkāt apģērbu ar garām piedurknēm un garās bikses, īpaši rīta un vakara stundās, kas aizsargā no odu kodumiem, kā arī izmantot logu sietus un moskītu tīklus.

Tāpat ieteicams regulāri likvidēt stāvoša ūdens konteinerus, tostarp atvērtus ūdens konteinerus pie mājām, piemēram, spaiņus lietussūdens savākšanai, kur var vairoties odi.

Iedzīvotāji tiek aicināti arī ziņot par atrastiem beigtiem putniem (vārnām, sīļiem, pūcēm, vanagiem un ērģļiem) Pārtikas un veterinārajam dienestam, jo šie novērojumi palīdz uzraudzīt vīrusa izplatību.

Papildu Rietumnīlas drudzim Eiropā arvien biežāk tiek reģistrēti un tiek uzraudzīti arī citi odu pārnestie vīrusi, tostarp Čikunguņjas drudzis, kura gadījumu skaits šogad Eiropā sasniedzis rekordaugstu līmeni. No gada sākuma reģistrēti 227 Čikunguņjas drudža gadījumi Francijā, bet Itālijā - 63 gadījumi.

No gada sākuma reģistrēti arī Denges druža gadījumi - 14 no tiem Francijā, pieci Itālijā, bet divi Portugālē.