Tauta vētraini debatē: skolas ēdnīcā neielaiž ar izlaistiem matiem, vai tas ir pieņemami?

Autore noskaidrojusi, ka šāda prasība ieviesta no janvāra, bet vecākiem par to informācijas nebija un līdz šim nav, jo kārtības noteikumos tāda punkta nav. Ir skolotājas, kuras savāc matus, ir, kuras nesavāc. Pie dežurantēm pieejamas matu gumijas, ja bērnam nav savas.

Diskusijā iesaistās daudzi komentētāji, vieni sašutuši, citi - tieši otrādi, atbalsta šādu prasību.

Lilita: “Pag, visi lieto vienu matu gumiju? Kuram tāda spoža ideja ienāca prātā?”

Zvārgulīte: “Nu, un cik tad grūti ir savākt matus uz to pusdienlaiku? Prieks, ka atbildīgie neļauj ar vaļējām pīckām gar kopējiem traukiem grābstīties.”

Eva: “Neesmu redzējusi nevienā kafejnīcā/restorānā vai pat ēdnīcā kur pieauguši cilvēki sietu matus astē pirms ēšanas! Skolotājas arī to dara vai tikai tas attiecas uz bērniem?”

Ansis: “Normāla prasība.”

Madara: “Labs salīdzinājums ar pieaugušo brančiem vai iešanu pusdienās. Dubultie standarti. Žēl, ka citi komentētāji to tā neredz.”

Eva: “Kaut kur (lasīt – tieši skolā, ja mājās nav iemācīts) tā galda kultūra ir jāapgūst.” 

Ģirts: “Vai nekad neesi vilkusi matus ārā no ēdiena? Tev liekas, ka tikai, purinot galvu, tie tur nonāk?”

Ieva: “Es galīgi neatbalstu, ka netiek bērni pie pusdienām, nevienam nav tādu tiesību atstāt bērni bez ēdienreizes. Bet mums skolā obligāti jābūt savāktiem matiem, ierodoties skolā un viss!”

Inita: “Ko tur daudz sašust. Viss normās. Dubaijā pieņemts šogad likums, ka skolā meitenēm jābūt bez make up un ar savākties matiem copē. Un tur pilnīgi nevienam neinteresē. Neievēro, netiec skolā. Mēs jau paši arī taisītu traci , ja viesmīlis atnestu pasūtījumu, kur atrastos garš mats. Labu apetīti.” 

Marika: “Pag, un puikām mati nekrīt? Tad viņiem attiecīgās cepures varbūt?”  

Ina: “Jautājums ir tikai viens – vai šādi paši noteikumi attiecas uz pieaugušajiem? Vai jebkurā sabiedriskajā ēdināšanā ir šādi noteikumi? Atbilde – nav. Tātad izpildīties uz bērnu rēķina ir ļoti neglīti. Pieaugušais vienkārši pateiktu iet taisni.”

Ieva: “Vispār atbalstu, ka matiem vismaz uz pusdienām jābūt savāktiem. Arī savai meitai ik pa laikam atgādinu mājās, ka labāk būtu savākt astē, jo vairākkārt ir bijuši viņas mati ēdienā.”

Anna: “Skolotājas arī iet pusdienās ar “astītēm”? Ļoti šaubos. Varbūt pat prasība nav slikta, bet to jāprot nokomunicēt. Atstāt bez pusdienām ir sviests. Vai tad kāds nevarēja izpalīdzēt un ielikt ēdienu pāris meitenēm? Drīzāk izklausās pēc nepamatota soda.”

Santa: “Mums skolā bērniem ir iespēja likt pašiem, cik daudz grib, bet ēdiens ir nevis uz galda katrai klasei, bet kopējos lielajos traukos. Laikam labāk būtu matus savākt uz to brīdi.”

Līga: “Tas ir, lai nepiesietu “bumbas” skolas ēdnīcai, kad ēdiens ir ar “piedevām”. Tagad jaunieši daudzi izskatās pēc izlaistiem zirgiem ar neķemētiem matiem. Ja nav kultūras mājās, tad to nesagaidīsiet arī sabiedrībā. Nu, nebūtu smuki, ja es savā zupas šķīvī atrastu ne savus matus, domātu, ka pavārs vainīgs, nevis kāds cits. Galva nenokritīs, ja uz pusdienām mati tiks savākti.” 

Zane: “Izklausās diezgan bēdīgi. Ietaupa uz darbinieku rēķina, kurš neliek ēdienu, jāliek pašiem un vēl jānodrošinās ar gumijām katru reizi. Labi, ka nav jāliek vienreizējā cepurīte katru reizi (no pašu līdzekļiem, protams).”

Laima: “Tas, ka mati krīt ārā, ir pilnīgi normāli, nav ko šūmēties par izkritušiem matiem un drēbēm. Kafejnīcās pie vitrīnas arī matus saņemat? Vai pasākumos ar kopgaldu? Dzimšanas dienās utt? Atkal panesās par bērnu stilu. Izlaisti mati ir neglīti, briesmīgi? Nopietni? Ok, ja noteikumi tad noteikumi, ja laicīgi paziņots, tad saprotams. Bet tie komentāri... Drausmas.”

Sigita: “Saprotu, ka par šo tēmu domas dalās un, atstājot savu komentāru, var uzkāpt uz mīnas. Tomēr es vienmēr esmu par to, ka ir komunikācijas un informācijas pasniegšanas māksla, un ar to var panākt daudz vairāk, nekā ar burta kalpu tehniku.”

Sintija: “Tieši manas domas! Ja šī noteikuma (kurš nav minēts iekš. kārt. not.) dēļ daži bērni otrajā skolas dienā paliek bez pusdienām, tad kaut kas nestrādā, kā vajag.”

Ligita: “Cik gari mati? A ja puisim mati garāki kā meitenei? Kā savākti skaitās savākti? Garu matu aste pār vienu plecu skaitās? Čolku arī jāsavāc? A ja nu no kāda īsajiem matiem birst…eemmm.. blaugznas?”  

Oksana: “Es kā reiz redzēju brančā jaunu meiteni ar gariem matiem, un viņai vēl vesela čupa ar matiem karājās, tādi, ka krita ārā. Nelabi palika, skatoties, kā viņa tur defilēja pa zāli.” 

Rita: “Esmu redzējusi, kā meiteņu mati krīt gan savā šķīvī, gan kolektīvajā zupas traukā. Un citas to redz, viņām nav patīkami pēc tam ēst.”

Agnese: “Es ceru, ka tad puikas laiž tikai ar noskūtām galvām vai matus nosedzošās cepurēs?”  

Laura: “Hmm, par ēdamzāli nav bijušas šādas prasības. Taču no skolotājas bija pateikts,ka matiem meitenēm jābūt savāktiem,jo citādi var traucēt tajā laikā,kad mācās.  

Baiba: “Var ar zīda matu rulli ietīt pirms ēdnīcas un skaisti paēst, pēc ēšanas būs vieglas lokas.” 

Elīna: “No vienas puses stulbi, no otras – ja kāds bērns sūdzētos, ka atradis matu ēdienā, cepiens gan jau būtu milzīgs.” 

Kristaps: “Ja to sāk mācīt no bērnības, tad liela iespēja, ka izaugs jau gudrs cilvēks, kas to saprot. Citiem tas neaiziet arī šinī vecumā. Skumji.”  

Marija: “Es bērnībā ēdnīcā saņēmu netīru karoti. Pāris gadus neēdu. Atbalstu.” 

Kristīna: “Pirmo reizi ko tādu dzirdu. Ja tas iepriekš informēts un visiem vieni noteikumi, tad liekas ok. Ja tas notiek post faktum, un bērni paliek bez pusdienām – tas nav ok. Ēdiens tomēr ir pamata vajadzība – cilvēktiesības. Aizliegums dot ēst tikai tāpēc, ka nav savākti mati, rada jautājumu par samērīgumu. No likuma puses, drīzāk šobrīd tas līdz galam neizskatās pareizi.”

Ļubava: “Nu, man vakar viena dāma turpat pie ēdiena sadales ķemmēja matus, un pamēģini tak viņiem ko pateikt...” 
Ginta: “Jā, man ir bērnu nometne un visām jaunajām lēdijām pirms ēdienreizes ir jāsavāc mati.”